Attiecības ar čali no citas valsts/kultūras/rases ...

Reiz sen senos laikos teicu sev, ka nespētu veidot attiecības ar ārzemnieku :D :D :D

Labi, cilvēka kultūra, audzināšana ir atkarīga no vides, kurā viņš ir audzis, bet mani atgrūstu ārējā izskata īpašības. Nevaru iedomāties, ka izjustu iekāri pret melnādaino vai vienalga kādu tumšādaino. Zinu, ka izklausos pēc rasistes, bet tie ir mani tarakāni. :-D Ir bijusi saskare ar vīrieti, kurš nav eiropietis, nespēja piesaistīt.

Tā kā darba dēļ esmu gana daudz ceļojusi pa pasauli, kādu laiku padzīvojot dažādās valstīs, ir gadījies iepazīties ar dažādu tautību, rasu pārstāvjiem. Varu teikt to, ka man ir pilnīgi vienalga tas, kāda vīrietim ādas krāsa, tautība, valoda, jo man primārais ir cilvēks, kurš, ja pirmajā acumirklī šķiet simpātisks, tāds šķitīs neatkarīgi no tā, kādā valodā runā vai kādu ēdienu iecienījis gatavot. Reliģija ir cita tēma, jo pati esmu ateiste, līdz ar to, ar izteikti reliģisku cilvēku man nebūtu pa ceļam. Tieši tāpat arī netiktos ar rasistu un/vai homofobu, tāpēc otras personas uzskati šādos jautājumos man ir svarīgi. Viss pārējais (valoda, tradīcijas, ēdiena gatavošanas paražas) pilnīgi neuztrauc.
Topošais vīrs ir amerikānis. Nekad dzīvē ne ar vienu citu vīrieti neesmu jutusies laimīgāka, jo īpaši tāpēc, ka abiem ir vienāds skatījums uz dzīvi, līdzīgs domu lidojums, līdzīgi uzskati, pasaules redzējums. Jāpiekrīt te jau izskanējušam viedoklim par to, ka sadzīve daudz komfortablāka nekā ar latviešu ex. Nesaku, ka viena tautība būtu labāka vai sliktāka par otru, taču tās atšķirības ir jūtamas, līdz ar to sevi vairs nevarētu iedomāties esam attiecībās ar latvieti.

Es personīgi nevarētu draudzēties ar ārzemnieku. Toties māsai bijuši 2 dažādi draugi no atšķirīgām Eiropas valstīm. Ar esošo draugu drīz precēsies.
Tātad tas viss ir ļoti individuāli. Ja uzskati un paražas ir pārāk atšķirīgas, tas varētu būt traucēklis (ja kāds to nespēj pieņemt), bet tīri valoda un tml nav šķērslis.
Vēl dwr padomāt uzreiz par tālāku nākotni, ja viss ir ļoti labi un nopietni kā veidosiet kopdzīvi - vai viens vai otrs būtu gatavs pārcelties uz otra calsti un tā!

Par cik dziivoju aarzemees, tad prieks manis tas ir passaprotami, ka esmu kopaa ar citas valsts paarstaavi. Lai arii esam no dazaadiem kontinentiem, mees saprotamies ljoti labi.
Tomeer jaasaka, ka es jau no pasa saakuma izveeleejos vinju, jo mums ir venaadi religiskie uzskati (abi neticam nekam :-D), domaasanas veids, utt... Noteikti neveidutu attieciibas ar religioziem cilveekiem, vai citas rases paarstaavjiem.. Vienkaarsi zinu, ka mums nebuutu pa celjam.. (t)

Savulaik tikos ar austrālieti, kopumā tās bija ļoti foršas attiecības. Esmu gājusi uz randiņiem arī ar vīriešiem no citām valstīm - cilvēki kā cilvēki... Padomā tik :-D
Es nedomāju, ka valsts, kurā esi piedzimis, obligāti nozīmē, ka nesakritīs uzskati. Man nesakrīt dzīves uzskati ar daudziem latviešiem, bet tas nozīmē vien to, ka katrs esam individualitāte.

Mans vīrs ir brits un nespēju iedomāties, kā būtu, ja dzīve būtu iegrozījusies savādāk. Viņš ir mans labākais draugs un saprotamies no pus vārda. Mana ģimene un draugi ir sajūsmā par viņu un vienmēr man saka, cik ļoti man ir paveicies atrast tādu cilvēku kā mans vīrs (ļoti ilgi biju single).
Latviešu tradīcijas viņam patīk labāk, dievina latviešu ēdienu un šo gadu laikā nekad neesmu izjutusi nekādas atšķirības. Par reliģiju runājot, esmu kristiete, bet viņš Dievam netic. Problēmu neredzu, jo nekad nav ienācis prātā uzspiest otram savus uzskatus. Par to vienkārši nerunājam.
Vienīgais mīnuss ir komunikācija ar manu mammu, jo viņa angliski nesaprot, tāpēc vienmēr jātulko. Pārējā ģimene un Latvijas draugi runā angliski. Esot Latvijā, vīrs vienmēr ir priecīgs, ka pārsvarā nav problēmu ar valodu, jo arī pasūtot kaut ko kafejnīcā, visi pārsvarā saprot angliski un viņš nejūtās kā no citas planētas.

Ar eiropieti vai amerikāni visdrīzāk varētu būt, bet cita reliģija, cita rase diez vai man derētu.

Nevarētu. Bet neesmu mēģinājusi, tā ka nevaru spriest pēc pieredzes. Man nav tādas intereses. Mēs, postsovjetiki, esam ļoti atšķirīgi, jo esam tikko iznākuši no cietuma, un to var just mūsu domāšanā. Un tad pretī tāds, kas to nesaprot. Interesanti!

Tomēr par sevi runājot - es neredzu sevi attiecībās ar citas valsts pārstāvi, ja vienīgi slāvu valsts (Krievija/Baltkrievija/Ukraina/..). Man būtu grūti pielāgoties kaut vai valodas ziņā, arī audzināšanas un šīs sociālās vides dēļ, taču slāvu valstis uzskatu sev par radniecīgām, tāpēc tas ir izņēmums.

Baltiešiem nav nekāda sakara ar slāviem, viņu valodu, kultūru, tautību vai mentalitāti. Man džeks ar Āfrikas, vai džeks ar krievu tautību ir viens un tas pats- man kā latvietei svešs!!

ir bijušas vairākas attiecības ar ārzemniekiem, arī šā brīža draugs ir ārzemnieks. praktiski pat citas rases pārstāvis, bet to tā vizuāli nepateikt :D
cita reliģija man būtu milzu problēma. jo es nesaprotu reliģijas un esmu pret, pat, ja tā ir mums tik ierasta kā katolicisms vai tik mierīga kā budisms.
līdzīgi kā Kaya, es nevaru iedomāties sevi attiecībās ar latvieti. un tas ir nedaudz skumji tā teorētiski iztēlojoties nākotni.

Nightberrii, varbūt komentāra autore pati ir ar slāvu saknēm, nāk no ģimenes, kurā runā gan krievu, gan latviešu valodā, varbūt tāpēc tāds viedoklis.

Nightberrii, es arī nesaku, ka baltiešiem ir saistība ar krieviem. Ja tu lasītu komentāru rūpīgi, tad tur rakstīts - "tomēr par sevi runājot". Es esmu pa pusei latviete, pa pusei slāviete un ikdienā runāju abās valodās, esmu auguši abās kultūrās. ;)

jā, veidotu! bez problēmām.

Vīrs ir no Somijas, kur arī dzīvojam, daudz kas kopīgs un īpaši neatšķiramies. Zinu pāris paziņas, kuras ir veidojušas attiecības ar Afrikāņiem, pat tie kuri izauguši Eiropā, bieži vien meitenes izmanto, mēģina apbērnoties, krāpj un melo. Diemžēl zinu tikai vienu pārīti, kur viss forši, bet pārējām nebija īpaši paveicies, pati ar citas rases pārstāvi netiktos.

Vīrs ir Norvēģis. Saprotamies ideāli un pat labāk kā ar lielāko daļu latviešu puišu, ar kuriem nebiju uz viena Viļņa viņu aizspriedumu dēļ. Ar vīru uzskati sakrīt praktiski visā.
Draudzene norvēģiete tiekas ar indieti no ļoti izglītotas ģimenes, man prieks skatīties, cik ļoti viņa izbauda viņa kultūru, kad dodas pie puiša radiem uz Indiju. Ja ir abpusēja cieņa un mīlestība, tad manuprāt kultūras atšķirības nav šķērslis, bet gan pluss.

Grūti būtu ar nelatvieti. Es nejustos līdz galam labi. Man nebūtu pacietības skaidrot mūsu vēsturi, tradīcijas. Mani tas “uzvilktu”. Tādas lietas nevar paskaidrot. Tāpat nesapratīs līdz galam. Kaut kad randiņoju ar zviedru, kurš domāja, cik šausmīgi man bijis dzīvot padomju savienībā. Un viņš gribēja zināt visu detļās par tiem laikiem. Ne nu tas bija šausmīgi, ne nu tas bja forši. Bet nu toreiz pēc šādām diskusijām sapratu, ka negribētu būt kopā ar ārzemniekiem. Ar āfrikāņiem un muslimiem vispār ne pat iedomāties. Ne garīgi ne seksuāli mani viņi nesaista. Esmu rasiste savu attiecību ziņā. Citi, lai draudzējas ar ko grib.

jūs draudzējaties ar/iemīlat valsti/kultūru vai reliģiju? vai cilvēku? bet katram savs.

jūs draudzējaties ar/iemīlat valsti/kultūru vai reliģiju? vai cilvēku?

Nu protams, ka iemīl cilvēku. Bet tas kāds ir cilvēks nosaka kultūra, vide no kādas cilvēks ir nācis. Turklāt sievietes iemīl un mīl dažādi, dažādos līmeņos. Citai varbūt, lai mīlētu pietiek, ka ārzemnieks čubina un katru dienu saka “you are so beautiful”. Bet citai savukāt tas kritīs uz nerviem.
Citai varbūt arī liksies forši skaidrot “Limuzīns jāņunakts krāsā” savam draugam. Bet es ko tādu negribētu.

Nu viens ir būt kopā ar melno, kurš uzaudzis Eiropā, un otrs ir būt kopā ar tikko no Āfrikas atbraukušu melno... bet nu - negribētu nekad attiecības ar musulmani, kurš strikti dzīvo pēc savas religijas likumiem un normām.
Kā ir būt kopā ar īstu latvieti arī jau neatceros, bet man latvieši likās tādi grozāmi un bīdāmi. Vismaz laikam man tādi ceļā trāpījās.