Ar precētu

Viedā Minka komentārs man atgādina īstas ziepju operas sižetu:-D, tagad kā reiz iet tāds seriāls "Atzīstu sevi par vainīgu" un tur advokāta sieva cenšas noturēt savu vīru un tā sieva saka viņs var ar savu ķermeni darīt ko grib, bet viņa sirds pieder tikai man:-D
Lai guļ ar citām, lai sniedz ko viņš vēlas, bet nevienai nepieder viņas vīra sirds:-Dun tad vēl iet citai sievietei lūgties, neatņem man mana vīra mīlestību.
Bet nu par tēmu, es nešķiroju vīrietis vai sieviete , kurs ir krāpējs, manuprāt abi ir vienlīdzīgi vainīgi, vienalga vai vīrs krāpj sievu,vai sieva vīru. Es vienkārši nevaru saprast,ja cilvēki ir precējušies un kads no abiem sāk otru krāpt nu tad kādēļ japrecas,jasola kautkas,ja pēc tam viens tiek sāpināts un tas ar ko krāpj es uzskatu ir tikpat vainīgs kurs krāpj,jo kā ir apzināties, ka Tu guli ar precētu cilvēku, vai kaut uz mirkli ir padomajis tas cilvēks kā jūtas otrs kurš tiek krāpts???(t)

Neuzskatu, ka tās, kuras satiekās ar precātiem ir slampas vai "ģimeņu postītājas" utt kā te iepriekšējos komentāros rakstija. Vienīgam, kam par to būtu jauzņemās atbildība ir pats krāpējs. Turklāt nevar arī zināt kapēc vīrietis to izvēlas darīt, varbūt viņa sieva vairs viņam nedod, vai visu laiku ir īgna un zāgē nepārtraukti, iemesli var būt dažādi, protams ir arī atseviķi indivīdi, kuri nepārtraukti meklē jaunu gaļu, bet tad tomer jājautā sievietei, kura viņu aprecēja vai pirms kāzām nebija nekādas pazīmes par šīm vīerieša īpašībām? Tomēr cik esmu novērojis, precātie izvēlas meklētt mīļākās tapēc, ka esošajās attiecībās nejūtas laimīgi. Ne jau velti ir radies tāds teiciens, ka sievietes pēc kāzām izmainās, liela daļa taisnības tur tomēr ir, jo daudzas uzskata, ka ja nu redz aprecēja, tad jau vairs nekur neaizmuks, un tad vīrietis pec pāris gadiem attopas un sāk domāt kur ir palikusi tā sieviete ar kuru viņš iepazinās?
Personīgi man arī nekad nav interesējis vai sieviete ir brīvai vai nē, tāpat cilvēki sķirās, vaido jaunas attiecības utt tā jau ir aizņemtā cilvēka izvēle. Es arī neuzskatu, ja kāds/kāda ir nelaimīgi precējies, tad viņam butu jācieš un jāupurē sava dzīve, jo ir neveiksmīgi izvēlējies sev partneri ar kuru veidot kopā nākotni, protams, var jau teikt, ka pa priekšu vajag izšķirties un tad meklēt kādu citu, bet tā jau dzīvē nenotiek, parasti vispirms tiek atrasts aizvietotājs/aizvietotāja un tad tiek pieņemti attiecīgie lēmumi, tā dara gan sievietes gan vīrieši.

Tu runā par čārlzu? :D
Tad nu gan salīdzināt...karaliskā ģimene kur šķiršanās īsti nav variants un būtu milzu skandāls(bija jau tāpat). Ja būtu bijuši parasti cilvēki, gan jau sen kā būtu šķīrušies un viss :)

Kas mēs tādas esam, lai kādu īpaši tiesātu vai nosodītu?
Bet savā būtībā mīļākā precētam vīrietim (es šeit nerunāju par gadījumiem, kad laulība ir faktiski izirusi) ir tualete...
Ja tas visus apmierina, neredzu problēmu.

Nu ziniet kā, arī Lielbritānija kroņprincis apprecēja mīļāko un abi beidzot ir laimīgi :-)

Pirmā emocija ne pa tēmu, tehniska kļūme :D

(e)Es neprecīzi izteicos. Partnerattiecību svarīgums ar gadiem mainās. Pusaudžiem attiecības ir dzīves centrs. Attiecību dēļ, ja vajadzēs, sanīdīsies ar visiem, pametīs mācības, aptetovēsies, noskūs matus, pacietīs fizisku/emocionālu vardarbību- ne jebko, ko paģērēs attiecības. Sānsoli uztver tik fatāli, ka var izdarīt pat pašnāvību vai fiziski izrēķināties.
Pieaugušā vecumā partnerattiecību nozīme sāk mazināties- tas vairs nav dzīves centrs, pamazām jaunais cilvēks savā dzīves centrā sāk likt pats sevi. Ja attiecības ir destruktīvas, neapmierinošas, traucē pašizpausmei, personīgajai izaugsmei, karjerai, neatbilst morālai nostājai, cilvēks no tām atsakās. Sānsoli uztver mierīgāk- ja nevar piedot, attiecības pārtrauc.
Briedumā cilvēka dzīves centrā ir cilvēks pats. Partnerattiecību nozīme ir tikai viena dzīves joma. Kā var pievērt acis uz kādiem darba vietas trūkumiem un nepilnībām, tāpat var pievērt acis un necepties par partnera trūkumiem. Nāk apjausma, ka nekas šajā pasaulē nav ideāls. Arī personiskā pieredze ar tauriņiem vēderā pret svešiem ir justa jau šajā vecumā un ir apjēga, ka dzīve ir tikai viena un mazliet bezrūpīga palidināšanās nav pasaules gals. Ja sānsolis ir īslaicīgs un nenopietns, cilvēki par to negrib zināt. Savā ziņā tā ir mīlestība pret otru- ļaut izjust tos tauriņus, kuri neizbēgami pēc 30-40 gadu kopdzīves vairs nelido. Abi prot atšķirt tauriņus no patiesajām vērtībām- daudzgadīgo partneri mīl, bet taureņi ir vien maza mirkļa izklaide.
Tas ir morālais briedums, kas citiem iestājas, citiem- nē. Ir arī tantiņas 80 gados, kas sarīko histēriju, ja viņas kungs paskatās vai apsēžas blakus kādai citai kundzei :D

par egoismu es runāju par sievietēm.

Tikties ar aizņemtu....kur tieši tur izpaužas egoisms? Tur spiežas cauri tikai zems pašvērtējums, kompleksi, un sevis pazemošana, nemīlēšana :)
Bet nu tādām aizņemta vīrieša nocelšana ir baigais sasniegums jā :D
Un visas kam ir pretējs viedoklis un tas nešķiet pieņemami ir aizvainotās? Ļoti aprobežota domāšana....

Cilvēkiem ar ilgāku attiecību pieredzi nāk atskārsme, ka pasaule nesastāv tikai no MĪĪĪLESTĪBAS, tajā ir daudz citu aizraujošu lietu- hobiji, draugi, piedzīvojumi. Attiecību nozīme un svarīgums vairs nav absolūtā prioritāte, jo cilvēks ir atradis pats sevi

Daudziem sapratne par šo nāk tikai ar laiku, kad paši ir padzīvojuši ilgstošās attiecībās.
Nav jau tā ka mīlestība kaut kur neizbēgami pazūd. Tā ir un pat, bieži vien ir stiprākā nekā iepriekš, tikai nav tik emocionāla un viļņveidīga kā jaunībā.

ad jau sanāk, ka sievietes ir mierā ar to un pieņem to kā normu ? Es domāju ka tā vis gluži nav. Un daudzas arī nezin neko.
Citā diskusijā

Sievietes tāpat kā vīrieši ir dažādas un citas tiešām to pieņem un redz tā, kā viedā minka uzrakstīja.

Tāpēc ir tik daudz krāpto sievu. Ne jau nu muļķes viņas, kas neko nenojauš. Viņām ir vienalga. Tā tikai jauniete- mīļākās lomā- jūtas varone, ka izdodas sacensties ar sievu. Sievietes ar pieredzi saprot, ka vecim tikai svaigu gaļu sagribējies - apostīs un liksies mierā. Pēc laika būs cita gaļa

Tad jau sanāk, ka sievietes ir mierā ar to un pieņem to kā normu ? Es domāju ka tā vis gluži nav. Un daudzas arī nezin neko.
Citā diskusijā mani daudzas bija gatavas nomētāt ar akmeņiem tikai par to, ka es teicu ka daži vīrieši tā dara.
Ja es būtu rakstījis zem sievietes profila to tad, attieksme droši vien būtu labāka. :-D

Kad paiet jaunības naivums un nāk pieredze, skatījums uz sānsoļiem mainās.
Jaunībā ir svarīga MĪĪĪĪĪLESTĪBA, kas patiesībā ir vien tāds bērnišķīgu kaprīžu kopums- partneris ir mans privātīpašums un neviens tam nedrīkst skarties klāt. MAAANS!!! Tas ir saprotami, jo bez mīīīlestības jeb 24h/7 dienas nedēļā blenšanas otram acīs un rociņas turēšanas, jauniem cilvēkiem nekā cita nav ko dot.
Cilvēkiem ar ilgāku attiecību pieredzi nāk atskārsme, ka pasaule nesastāv tikai no MĪĪĪLESTĪBAS, tajā ir daudz citu aizraujošu lietu- hobiji, draugi, piedzīvojumi. Attiecību nozīme un svarīgums vairs nav absolūtā prioritāte, jo cilvēks ir atradis pats sevi. Tāpēc ir tik daudz krāpto sievu. Ne jau nu muļķes viņas, kas neko nenojauš. Viņām ir vienalga. Tā tikai jauniete- mīļākās lomā- jūtas varone, ka izdodas sacensties ar sievu. Sievietes ar pieredzi saprot, ka vecim tikai svaigu gaļu sagribējies - apostīs un liksies mierā. Pēc laika būs cita gaļa. Bet sieva paliks un ģimenes budžetā nauda ietaupījusies mauku pozīcijai. Bieži arī pašām sievām ir pielūdzēji.
Te jau vēl jautājums par terminoloģiju- kura ir mīļāka- sieva vai piegulētāja? Pie sievas skries, kad pasvilps, pie sievas būs visos svētkos, par sievas jūtām uztraucas (tāpēc piegulētāju slēpj), ar sievas plāniem rēķinās, ar sievu iziet sabiedrībā. Kas tiek piegulētājai? Drāziens, kad sievai slinkums

Es nepiekritīšu šim. Varbū piekrītu par mīlestību ,ka ar laiku tā nav tik svarīga kā kopdzīves komforts ,bet ja tu esi precējies un devis solijumu mūžam būt uzticīgs ,tad tā arī būtu jābūt. Tu apprecies ar vīrieti kam vari uzticēties un kas ir tava ģimene. Nevis ar brunču mednieku ,kas kamēr tu mājās gatavo un rūpējies par bērniem ,aiziet pie kaimiņienes Annas ,jo redz tas tak normāli ,ka vīram vajag svaigu gaļu.

ati te pretrunās aizej :D
Runā par egoismu un ka pašai par savu laimi jarūpējas, taja pašā laikā saki ka tādi vīrieši ir āži un nav normāli....tad jau iznāk tev dikti vajag tādu lohu ja jau pilnīgi esi gatava cīnīties par "laimi" :D

kāds tur sakars ar pretrunām? :-D:-D par egoismu es runāju par sievietēm. Lasīt vajag mācēt nevis alfabēta burtus mēģināt atpazīt :-D
tu arī Peekaboo1 esi no aizvainoto cilts?

Kādas gan sievietes ir pretīgi maitas putni - brīva sieviete, kas satiekas ar aizņemtu vīrieti ir mauka, kuce un kas vēl ne, bet vīrietis ir... vīrietis. Varu derētu, ka šīs pašas dāmas, kam skaistākā dienas daļa ir noēst kādu citu sievieti, līstu pakaļ savam vīrietim uz vēdera un nopuņķojušās lūgtos, lai mīl un nepamet, ja viņu krāptu. Protams, sievietei, ar ko krāpj, izskrāpētu acis. Loģika.

+++++

Ak.. ja visas precētās sievas mīļākās klatbūtni tik viegli uztverti.. kā viedā minka apraksta..

Viedaa minka-nu bet tiesi taa!!!!Tu taa suliigi visu apraakstiji:-D

Kad paiet jaunības naivums un nāk pieredze, skatījums uz sānsoļiem mainās.
Jaunībā ir svarīga MĪĪĪĪĪLESTĪBA, kas patiesībā ir vien tāds bērnišķīgu kaprīžu kopums- partneris ir mans privātīpašums un neviens tam nedrīkst skarties klāt. MAAANS!!! :D Tas ir saprotami, jo bez mīīīlestības jeb 24h/7 dienas nedēļā blenšanas otram acīs un rociņas turēšanas, jauniem cilvēkiem nekā cita nav ko dot.
Cilvēkiem ar ilgāku attiecību pieredzi nāk atskārsme, ka pasaule nesastāv tikai no MĪĪĪLESTĪBAS, tajā ir daudz citu aizraujošu lietu- hobiji, draugi, piedzīvojumi. Attiecību nozīme un svarīgums vairs nav absolūtā prioritāte, jo cilvēks ir atradis pats sevi. Tāpēc ir tik daudz krāpto sievu. Ne jau nu muļķes viņas, kas neko nenojauš. Viņām ir vienalga. Tā tikai jauniete- mīļākās lomā- jūtas varone, ka izdodas sacensties ar sievu. Sievietes ar pieredzi saprot, ka vecim tikai svaigu gaļu sagribējies - apostīs un liksies mierā. Pēc laika būs cita gaļa. Bet sieva paliks un ģimenes budžetā nauda ietaupījusies mauku pozīcijai. :D Bieži arī pašām sievām ir pielūdzēji.
Te jau vēl jautājums par terminoloģiju- kura ir mīļāka- sieva vai piegulētāja? Pie sievas skries, kad pasvilps, pie sievas būs visos svētkos, par sievas jūtām uztraucas (tāpēc piegulētāju slēpj), ar sievas plāniem rēķinās, ar sievu iziet sabiedrībā. Kas tiek piegulētājai? Drāziens, kad sievai slinkums :D

Ar precētu neesmu tikusies un arī nekad negribētu,pat tad,ja viņš solītu pamest, jo ja jau sievu pameta,tad kur garantija,ka "mani" nepamestu?
Protams var gadīties dzīvē situācija,ka vīrietis ir precēts, bet laulība ir šķiršanās procesā un viņš skaidri un gaiši pasaka,ka ar sievu nekas vairāk nesaista, notiek šķiršanās, kopā nedzīvo, ir noīrējis sev dzīvokli, tad vēl varētu tādu situāciju pieņemt,bet ja vīrietis precējies, krāpj sievu apzināti, par šķiršanos i nemaz nedomā, un tik sola sola , tad šāda cilvēkam es nekad neuzticētos,jo ja manuprāt,ja krapa tad, tad Kraps ari ar citām.

Nevajag jau pagriezt visu otrā grāvī - nemanīju, ka te masveidā lamātu precētu vīriešu..khm, draudzenes, par maukām. Es sānsoļus nepiedotu un uzskatītu vīrieti par galveno vainīgo, bet nevajag zīmēt no precētu vīru mīļākajām nevainīgas aitiņas.
Ja apzināti izvēlas tikties ar aizņemtu vīrieti, sieviete pavisam noteikti nav saucama ne par labu, ne tikumīgu cilvēku;-) Paklausoties pieredzes stāstus, par laimīgu un pašpārliecinātu arī nē..
Man pašai ir piedāvājušies pāris precēti, bet piedāvājumus visai izteiksmīgi noraidīju - aizņemtie man kā vīrieši vienkārši neeksistē un krāpšanas mēģinājumi izraisa riebumu. Nedari otram to, ko negribi saņemt pats. Acīmredzot, katram vienkārši ir sava morāles latiņa.

Nekad nav interesējis, vai tava noskatītā meitene ir pieejama?

Nē, ja nu vienīgi meitene pati pasaka ka nav brīva.

Nekad neesmu jautājis nevienai meitenei vai viņa ir brīva

Nekad nav interesējis, vai tava noskatītā meitene ir pieejama?