Cilvēks, kas cieš fiziskas sāpes un vēlas eitanāziju, ir atsevišķs gadījums, uz to turpmākais neattiecas.
Pašnāvības mērķis ir sodīt līdzcilvēkus, t.i., "es te visu laiku biju, man ir grūti, jums vienalga, nu tad iztieciet bez manis!" Pašnāvības runu mērķis ir akūts uzmanības deficīts. Bet jebkuras pašnāvības pamatā ir vientulības sajūta- objektīva vai subjektīva (nav emocionāla atbalsta).
Cilvēki, kuriem ir emocionāli ļoti tuvas, atbalstošas, iejūtīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, ir pietiekams sociālais loks, ar depresijām, veg.distonijām nemēdz slimot. Arī suicidālas domas nemēdz būt.
Kā jau daudzreiz esmu teikusi- cilvēks ir sociāla būtne. Tāpat kā ir dzīvnieki, kas nobeidzas, ja tiek turēti būrī vieni, tāpat arī cilvēks pēc ilgstošas sociālas izolācijas sāk jukt prātā, parādās suicidālas domas. Tāpēc cietumos karceris ir sods.
Internets ne tikai veicina aptaukošanos, bet arī sociāli izolē cilvēkus (kontakti reālajā dzīvē tiek aizstāti ar elektronisku saziņu). No tā arī izriet antidepresantu popularitāte šajā forumā. Manis teikto apstiprina tēmas "meklēju labāko draudzeni".