Varbūt pārāk personisks jautājums, bet - vai pašas (vai paziņas) kādreiz esat pašnāvību apsvērušas un kādu iemeslu dēļ?
Personīgi es pati, nekad neesmu domājusi par pašnāvību, nevaru iedomāties kam būtu jānotiek, lai es vēlētos sevi nogalēt. Dzīvē ir gājis dažādi un pat vistrakākajos brīžos, pašnāvību neesmu pat apsvērusi, kā iespēju. Manuprāt, tā dara garīgi vāji cilvēki, bez rakstura un ego.
Esmu dzirdējusi viedokļus, ka pašnāvības izdara tikai psihiski slimi cilvēki, faktiski pie veselā saprāta esošs, racionāli domājošs cilvēks to nekad nedarītu. Piekrītat, nepiekrītat?
Es pat piekrītu šim, jo racionāli domājošs cilvēks zinās, ka nāve ir bēgšana un tas nav risinājums.
Bet psihiski slims cilvēks vairs nedomās loģiski, taču nāvi redzēs, kā vienīgo variantu.
Protams visi psihiski slimie cilvēki reiz bijuši racionāli domājoši un līdz psihiskai saslimšanai viņus kaut kas novedis. Tāpēc manuprāt visi, kas apsver pašnāvību jau ir daļēji psihiski slimi, taču tie, kas tiešām izdara pašnāvību ir bijuši 100% psihiski slimi un loģiskā domāšana vairs nav bijusi nemaz. Izteicos diezgan skarbi un tieši, bet vai tiešām vesels cilvēks spēs sevi nogalināt?!
Skatoties uz pašnāvību no reliģiskā viedokļa, zināms, ka cilvēki kuri uztaisa pašnāvību nogalina tikai savu ķermeni, bet ne dvēseli-garu, kurš pēc ķermeņa nāves turpina mocīties ar sirdsēstiem un pašnāvības iemeslu.
Tad sanāk, ka no pašnāvības nav
pilnīgi nekādas jēgas, jo pēc ķermeņa nāves, gars mocās tālāk. Tikai neredzams. :-/