pašnāvības

odetta

Principium-Tu pa visu varu gribi man pieraadiit ,ka esi gudraaks,ja juuties labaak ar to ,lai taa ir,bet es tiesaam esmu ar lielu staazu ,un arii te savaa pusee, straadaaju taalaak savaa laucinaa

Nē, tu manos komentāros neatradīsi nevienu manu apgalvojumu par manu gudrību. Es atšķirībā no tevis argumentēju par tēmu, aizstāvot divas atšķirīgas tēzes: 1) dažkārt pašnāvība ir racionāla izvēle; 2) nav pamata domāt, ka visi, kas ir izdarījuši pašnāvību, bijuši psihiski slimi. Tu neesi sniegusi pamatotu atbildi pret šīm tēzēm.
***
Ja tomēr pārējam no tēmas pie ad hominem, tad, protams, jānorāda, ka tā esi tu, ne es, kas nemitīgi cenšas no tēmas jautājuma pāriet pie jautājuma, kurš te ir gudrāks. Un ir jābūt pataloģiskai augstprātībai, lai iedomātos, ka ir pieņemami savu viedokli aizstāvēt, apelējot pie kaut kādas iedomātas savas personas autoritātes: "man ir liels stāžs un vispār esmu ļoti gudra, tāpēc citiem jātic man bez argumentiem". Pieļauju, ka tu neatbildi uz kritiķu argumentiem un tā vietā uzbrūc viņiem personiski ne tikai tāpēc, ka tu esi padumja un nesaproti, ka ad hominem neko par tēmu nepierāda, bet arī savas slimīgās uztveres dēļ - tu savu uzskatu kritiku uztver kā uzbrukumu savai personai. Lūdzu pacenties tikt galā ar šiem psihiskajiem traucējumiem, apgūsti racionālas diskusijas principus un tad nāc diskutēt.

wee

pašnāvība jau ir tā pati slepkavība , gribu zināt vai tās kuras atbalsta pašnāvību atbalsta arī slepkavību

Šis, šķiet, ir muļķīgākais komentārs, kāds šajā forumā redzēts. Blakus tēmā http://lilit.lv/forums/topic/212411-par-viriesu-nodarbem-vienatne/ analoģiska tēze varētu būt: masturbācija jau ir tā pati izvarošana, tie, kas atbalsta masturbāciju, droši vien atbalsta arī izvarošanu.
***
Kādas ir problēmas atšķirt rīcību, kas ir privāta (skar galvenokārt tikai to, kurš rīkojas) no rīcības, kas nav privāta (skar galvenokārt citus)? Kādas ir problēmas atšķirt rīcību, kas novērš ļaunumu (piemēram, smagas ciešanas), no rīcības, kas rada nevajadzīgu ļaunumu - atņem kādam iespēju dzīvot dzīvošanas vērtu dzīvi pret viņa gribu?

Dionysus

San;ak ka labāki dzīves apstākļi un augsts dzīves līmenis, padara cilvēkus garīgi vājākus.

Pārsteidzīgs secinājums. Korelācija nav kauzācija, un, plašāk skatoties, te pat nav korelācijas. Ja viss pārējais paliktu nemainīgs un cilvēki Latvijā kļūtu, piemēram, tikai nabadzīgāki (tātad šajā šaurajā nozīmē dzīves apstākļi kļūtu sliktāki), tad, visticamāk, depresija un ar tām saistīta pašnāvības kļūtu biežāk sastopamas. Ja paskatās statistiku, tad gluži nav tā, ka jo valstī augstāks "dzīves līmenis", jo vairāk tajās pašnāvības. Piemēram, Rietumeiropā ir mazāk pašnāvību kā ar krietni zemāka dzīves līmeņa Krievijā.

principium
Valstīs ar augstu dzīves līmeni, sociālajām palīdzību un kvalitatīvu medicīnu, depresijām būtu jāiet mazumā. Bet tā nav, ir gan depresijas, gan alkoholisms, gan narkomānija un pašnāvības.
Tas viss liecina par sabiedrības garīgo vājumu.
Nav jau tā ka nabadzīgās sabiedrībās nekā tāda nav, to varētu arī saprast, grūti izdzīvot utt
Bet kāpēc valstīs kur ir viss labai un laimīgai dzīvei, pašnāvības nav 0
Un, starp citu - Kauzācija ir Korelācija ;-)

Dionysus
Vārdiem "sabiedrības garīgais vājums" priekš manis nav skaidras nozīmes. Vai vari paskaidrot, ko tu ar tiem domā?
.

Bet kāpēc valstīs kur ir viss labai un laimīgai dzīvei, pašnāvības nav 0

Loaded question. Nav tādu valstu, kur ir viss labai un laimīgai dzīvei. Pirmkārt, nav tādas nevienas valsts ar perfektu medicīnisko aprūpu, un diez vai arī kāda valsts ir absolūti brīva no nabadzības. Otrkārt, tie ne tuvu nav visi labas un laimīgas dzīves nosacījumi. Valstij vajadzētu būt arī taisnīgai, brīvai un tādai, kur cilvēki var īstenot savas sociālas un intelektuālās vajadzības.
.
Turklāt tu runā ne gluži par labas un laimīgas dzīves nosacījumiem, bet gan par psiholoģiskas apmierinātības nosacījumiem. Apmierinātību nosaka vienlīdz daudz ne tikai tas, kas cilvēkiem ir dots, bet arī tas, ko viņi vēlas. Vēlmes savukārt dažādās valstīs cilvēkiem ir atšķirīgas un ir lielā mērā producējamas. Piemēram, valstī, kurā prostitūcija netiek nosodīta, sievietes, kas spiestas strādāt par prostitūtām, biežāk būs apmierinātas ar savu dzīvi, bet diez vai tāpēc uzskatāmas par garīgi stiprākām. Hipotētiskā totalitārā valstī, kurā ir tāda ideoloģiska apstrāde, ar ko panāk, ka cilvēki vienmēr vēlas tieši to, kas jau viņiem ir, neapmierinātības un ar to saistītas depresijas vispār nebūs. Taču diez vai šādas hipotētiskas valsts sabiedrība būtu uzskatām par laimīgu un stipru. Ja kāds ir apmierināts ar savu dzīvi, pateicoties savai vientiesībai un muļķībai, tad tā drīzāk ir viņa nelaime, un, ja kāds neizdara pašnāvību un spēj paciest nevēlamos apstākļus tikai tāpēc, ka nesaprot, cik tie ir nevēlami, tad arī diez vai tāds cilvēks ir uzskatāms par spēcīgu.

Uzskatu ka pašnāvību cilvēki izdara kādu nopietnu iemeslu dēļ, bet tāpat neuzskatu to par normālu parādību. Vispār pašnāvība nav tā labākā izeja.

Esmu dzirdējusi viedokļus, ka pašnāvības izdara tikai psihiski slimi cilvēki, faktiski pie veselā saprāta esošs, racionāli domājošs cilvēks to nekad nedarītu.

Visādi mēdz būt, bet 99,9% gadījumu pašnāvību notiek psihisku vai psiholoģisku problēmu ietekmē. Domāju ka vienmēr visu var atrisināt, izrunāt vai citādi pamainīt tā, lai beigās nenaktos veikt pašnāvību.

Ja kāds ir apmierināts ar savu dzīvi, pateicoties savai vientiesībai un muļķībai, tad tā drīzāk ir viņa nelaime

Tu saki, ka daudzi (as) šeit izsaka patvaļīgus apgalvojumus, bet kā tad jāsaprot šis? Līdz kuram brīdim cilvēks skaitās vientiesis vai muļķis, kā to definēt? Un kas vispār skaitās muļķis? Vai cilvēku, kas visu dzīvi strādā par kasieri un ir apmierināts ar savu dzīvi, jo viņa ambīcijas nav uzstādītas augstu, mēs varam ielikt šajā kategorijā? Nedomāju vis, jo tāpat nekādas pamatotas loģikas šai dzīvei nav, kā vien spēt to aizvadīt maksimāli laimīgi un produktīvi pašam priekš sevis, nevis citiem. Domāju, ka daudz lielāks sods par nāvi būtu nolemtība dzīvot nepanesamos vai ļoti smagos apstākļos uz nenoteiktu laiku, kas daļēji atbilst tavam beidzamajam izteikumam

ja kāds neizdara pašnāvību un spēj paciest nevēlamos apstākļus tikai tāpēc, ka nesaprot, cik tie ir nevēlami, tad arī diez vai tāds cilvēks ir uzskatāms par spēcīgu.

Muļķībai var būt gradācijas. Tēzes "labāk būt neapmierinātam cilvēkam, nekā apmierinātai cūkai" labad pietiek fiksēt epistēmisko aspektu, t.i., muļķis - tāds, kas maz ko zina un saprot, bieži maldās. Nē, būt apmierinātam ar kasiera darbu nav nepieciešami muļķība vai vientiesība.

Principium-mees nesaprotam viens otru ne taapeec,ka kaads ir dums vai gudrs,bet taapeec,ka esam no dazaadaam planeetaam!:-D

principium ir acīmredzami zinošs cilvēks. Kā tu iemaldījies cosmo? :-D

Un, starp citu - Kauzācija ir Korelācija

Ja kāds no maniem studentiem kaut ko tādu uzrakstītu, dabūtu automātiski fail no manis.

Vispār šo diskusiju varētu likt kā piemēru antizinātniskai domāšanai. Tas, ka kāds ar kaut ko ir saskāries "savā lauciņā strādājot'', to nepadara par faktu. Viena cilvēka pieredze savā lauciņā ir anecdotal evidence bez statistiskas vērtības. Tāpat visādi apgalvojumi, ka nu 99,9% noteikti ir psihiskas saslimšanas - parādīsiet statistiku, lūdzu? Ja jūs nevarat prezentēt statistiku, kas apstiprina jūsu 99,9% teoriju, tad jūsu viedoklim nav nekādas vērtības, tās ir fantāzijas.

blackpoetry-tu drosi to vareeji adreseet man-es sapratu.
Tu noteikti esi loti laba,nopiena ,zinosa pasniedzeeja,bet jaasaka ,ka mani miilaakie pasniedzeeji bija tiesi tie,kas teica-un tagad aiztaisiet graamatas,es jums pastaastiisu piemeerus no dziives!:-)

Varbūt pārāk personisks jautājums, bet - vai pašas (vai paziņas) kādreiz esat pašnāvību apsvērušas un kādu iemeslu dēļ?

Personīgi es pati, nekad neesmu domājusi par pašnāvību, nevaru iedomāties kam būtu jānotiek, lai es vēlētos sevi nogalēt. Dzīvē ir gājis dažādi un pat vistrakākajos brīžos, pašnāvību neesmu pat apsvērusi, kā iespēju. Manuprāt, tā dara garīgi vāji cilvēki, bez rakstura un ego.

Esmu dzirdējusi viedokļus, ka pašnāvības izdara tikai psihiski slimi cilvēki, faktiski pie veselā saprāta esošs, racionāli domājošs cilvēks to nekad nedarītu. Piekrītat, nepiekrītat?

Es pat piekrītu šim, jo racionāli domājošs cilvēks zinās, ka nāve ir bēgšana un tas nav risinājums.
Bet psihiski slims cilvēks vairs nedomās loģiski, taču nāvi redzēs, kā vienīgo variantu.
Protams visi psihiski slimie cilvēki reiz bijuši racionāli domājoši un līdz psihiskai saslimšanai viņus kaut kas novedis. Tāpēc manuprāt visi, kas apsver pašnāvību jau ir daļēji psihiski slimi, taču tie, kas tiešām izdara pašnāvību ir bijuši 100% psihiski slimi un loģiskā domāšana vairs nav bijusi nemaz. Izteicos diezgan skarbi un tieši, bet vai tiešām vesels cilvēks spēs sevi nogalināt?!
Skatoties uz pašnāvību no reliģiskā viedokļa, zināms, ka cilvēki kuri uztaisa pašnāvību nogalina tikai savu ķermeni, bet ne dvēseli-garu, kurš pēc ķermeņa nāves turpina mocīties ar sirdsēstiem un pašnāvības iemeslu.
Tad sanāk, ka no pašnāvības nav pilnīgi nekādas jēgas, jo pēc ķermeņa nāves, gars mocās tālāk. Tikai neredzams. :-/

Vispār šo diskusiju varētu likt kā piemēru antizinātniskai domāšanai.

Te nu jāpiekrīt. Un šādi komentāri:

.Atceros,ka viens dakteris teica darbaa,ka tajaa briidii ,kad pakaraas ,esot milziigs orgasms!!!!Es to vienmeer atcereesos,tajaa briidii pat smiekliigi likaas,nekad nedomaaju ,ka cilveeks var ko taadu dariit,lai buutu orgasms!!!!

ir vienkārši vāks.

Tāpat visādi apgalvojumi, ka nu 99,9% noteikti ir psihiskas saslimšanas - parādīsiet statistiku, lūdzu? Ja jūs nevarat prezentēt statistiku, kas apstiprina jūsu 99,9% teoriju, tad jūsu viedoklim nav nekādas vērtības, tās ir fantāzijas.

Es vispār nezinu kā cilvēki nesaprot, ka šādiem apgalvojumiem ir vajadzīgs pamatojums. Ja ne empīrisks, tad vismaz teorētiski savu domu gaitu uzrakstītu. Bet nē, tiek izteikts tikai galējais spriedums, ar piebildi, kas tas ir tikai loģiski un citādi vienkārši nevar būt. Ironiskā kārtā tieši no loģikas perspektīvas tur nav pilnīgi nekādas nepieciešamas saiknes.

apartheid-vai tu esi kaarusies,ja zini ,ka tas ir pilniigs vaaks!?Un es neteicu ,ka tas noteikti ir 100%,es teicu ,ka taads viedoklis bija nodalas dakterim-psihiatram.

apartheid-smalkaak tas saucaas-erotic asphyxiation.

Vārdiem "sabiedrības garīgais vājums" priekš manis nav skaidras nozīmes. Vai vari paskaidrot, ko tu ar tiem domā?

Tas ir, kad cilvēks nespēj tikt galā ar sevi, neskatoties uz to apkārtējā vide un sabiedŗība neapdraud ne eksistenci ne dzīvību.
Depresijas, veģetatīvās distonijas, neirozes, dažādas psihotraumas - mūsdienu sabiedrībā izplatītas slimības, neskatoties uz to ka dzīvojam salīdzinoši drošā vidē, pasargāti ar cilvēktiesībām, sociālo atbalstu un medicīnu.
Neveiksmes darbā, attiecībās, uzņēmējdarbībā, - tas nav nekas ārkārtējs, ne cilvēka garīgai, ne fiziskai slodzei, bet rodas izdegšanas, depresijas utt
Tas ir garīgai vājums.
Nav jau burtiski jācīnās par izdzīvošanu, vai nedraud bada nāve, ja nespēsi sagādāt pārtiku, kā tas bija senāk.
Sabiedrības un valsts ir daudz izdarījusi lai uzlabotu cilvēka dzīvi, padarītu drošāku, bet vienlaicīgi ir izlutinājusi tos, kā mazus bērnu ar kuriem vairāk ir jāauklējas.

Vairāk piekrītu, jo pārsvarā lielākā daļa, kas slimo ar depresiju (psihiska saslimšana) izdara pašnāvību.
Esmu par to domājusi, bet šķiet, ka lielākā daļa par to ir kādreiz iedomājušies.
Nekad neizdarītu-jo tas ir grēks.! un nekad nespētu apkārtējiem ko tādu nodarīt un pati sev arī nē.
Vispār ieteiktu pārbaudīt tad D vit un aiziet pie endokrinologa varbūt ar hormoniem nav, kas kārtībā.

Dreamkeeper, tu runā nedaudz jocīgi. Vispirms runā par racionālu domāšanu, bet pēc tam piemini pēcnāves dzīvi. Cik racionāli tas ir?
**
Cik psihiski veseli vispār ir tie cilvēki, kas tic tādām reliģiskām idejām, kā pašnāvība ir grēks, pēcnāves dzīve eksistē utt?

Cik psihiski veseli vispār ir tie cilvēki, kas tic tādām reliģiskām idejām, kā pašnāvība ir grēks, pēcnāves dzīve eksistē utt?

Par to nav tiesības spriest nevienai dzīvai būtnei. :D Nevar pierādīt, ka nav dzīve pēc nāves.
Nevar saukt par psihiski slimiem cilvēkiem, tos kuri tic reliģijai, grēkiem un pēcnāves dzīvei.
Tik pat labi es tagad varētu apgalvot, ka Dārta. ir psihiski slima, jo netic tam.
Cik cilvēku tik viedokļu, mans ir tāds, mums viņi nesakrīt- okey tā mēdz notikt, bet tavs komentārs bija stulbs un bezgala lieks. :)