Cienasts

Atnestu kūku vai divas (atkarībā no kolēģu skaita), zemenes, ķiršus un dzirkstošo vīnu. Apšaubu, ka kāds sēdēs un rēķinās “Zane uzsauca galdu par x summu, bet vajadzēja vismaz uz 50”, manuprāt tu pati sarežģī savu dzīvi ar pārāk lielu prātuļošanu.

Vispār interesanti, ka tik daudzas noraidoši attiecas pret jebkādu jubileju pasēdēšanu darbā - jums tiešām tik nedraudzīgi kolektīvi?

Kolektīvi ir dažādi, un cilvēki ir dažādi. Mēdz būt arī tā, ka cilvēks savā kolektīvā neizveido draudzīgas attiecības un nemaz negrib to darīt vai arī, ja cilvēks strādā savā darba vietā neilgi, tad tādās pasēdēšanās var justies neveikli. Citur atkal nemaz neatbalsta čupošanos darbavietā - piemēram, ja nepārtraukti nāk klienti... Savulaik strādāju ļoti lielā kolektīvā, kurā pat savas nodaļas ietvaros tā gada laikā pat nesanāca iepazīties ar lielāko daļu kolēģu - bet jubilejas svinējām tikai sava kabineta ietvaros - tas ir, trīs cilvēki.

Vispār interesanti, ka tik daudzas noraidoši attiecas pret jebkādu jubileju pasēdēšanu darbā - jums tiešām tik nedraudzīgi kolektīvi? (t) Es savās dzimšanas dienās darbā jūtos daudz īpašāk kā mājās, jo vīrs man tāds praktiskas dabas cilvēks un nav tendēts uz kaut kādu pārsteigumu organizēšanu uz jubilejām, bet kolēģi gan prot pārsteigt. Un ne jau mēs visu dienu darbā tāpēc dzeram un tusējam, bet pusttundiņu/stundiņu sanākam kopā un drusku atpūšamies no darbiem, iepazīstam viens otru tuvāk utt.

Ja man kā bosam mazais darbinieku kolektīvs uzdāvinātu dāvanu par 300€, nospriestu, ka šogad var iztikt bez 13. algas vai algu paaugstināšanas, jo rādās, ka darbiniekiem tāpat tīri labi iet
Es nekaunētos pasūtīt malku cirst to dāsno kolēģi, kam šāda ģeniāla ideja iešāvusies prātā. Mans priekšnieks ir tikai priekšnieks un absolūti vienalga, cik viņš smalks, tāds vai šitāds - tā ir viņa privātā darīšana, gar ko man, kā darbiniekam nav nekādas daļas

+++ :-D:-D:-D

Ja man kā bosam mazais darbinieku kolektīvs uzdāvinātu dāvanu par 300€, nospriestu, ka šogad var iztikt bez 13. algas vai algu paaugstināšanas, jo rādās, ka darbiniekiem tāpat tīri labi iet :-D:-D
Es nekaunētos pasūtīt malku cirst to dāsno kolēģi, kam šāda ģeniāla ideja iešāvusies prātā. Mans priekšnieks ir tikai priekšnieks un absolūti vienalga, cik viņš smalks, tāds vai šitāds - tā ir viņa privātā darīšana, gar ko man, kā darbiniekam nav nekādas daļas 8-)

Es vēl saprastu, ja dzimšanas dienas darbā atzīmētu, bet vārda dienas?? Nopietni kāds vispār svin vārda dienas, vēl pie tam ar galdu un dāvanām un vēl pie tam darbā?? :-D
Ja man būtu tāda situācija, ka darbā viens otru sveiktu un būtu pieņemts nest cienastu, es, ja man negribētos svinēt, vienkārši iepriekš pateiktu, lai nekādas dāvanas nenes un nekāda cienasta no manas puses nebūs un viss, kur ir problēma?

tādēļ ir gadījies mesties dāvanai pat 50 EUR no galviņas...

Šaubos vai bosam pašam patīk šādi pārspīlējumi un pakaļā līšana. :-D Mums arī ir daži eksemplāri, kas vadībai individuāli pērk puķes padsmit vai pāri 20 eiro vērtībā, kaut visi pārējie sveic ar vienu kopīgu pušķi no kabineta.

Ja kolektīvs tuvs un ir virtuve, var saldējuma kokteiļus. Sāļajā uzkodu iesmiņi ar dārzeņiem, sieriem.

Manā darba vietā tik dārgas dāvanas tiktu kvalificētas kā kukulis :-D

tādēļ ir gadījies mesties dāvanai pat 50 EUR no galviņas...
WTH??????

Tieši tā (t) Reiz bosam uz apaļu jubileju dāvana tika nopirkta par kaut kādiem 300 EUR...(t) Tā kā esam neliels kolektīvs, tad arī sanāca 50 EUR uz galviņu... Par laimi, tas bija tāds vienreizējs pasākums. Bet nu tāpat bosa vārda dienām un dzimšanas dienām vidēji jāizdod 15-20 EUR, kas manuprāt, ir sviests, ņemot vērā, ka tas pēc būtības ir svešs cilvēks.
Protams, tikai šī vienīgā iemesla dēļ no darba jau prom neiešu, jo alga ir laba un ir visādi bonusi, bet nu pareizi tas noteikti nav (t)

tādēļ ir gadījies mesties dāvanai pat 50 EUR no galviņas...

WTH??????:-O

Oij, man ļoti nepatīk šitās vārda dienu un dzimšanas dienu svinēšanas darbā (t) Es šos svētkus neatzīmēju pat ar draugiem (t.i., netaisu nekādus baļļukus vai pasēdēšanas restorānos), bet darbā piespiedu kārtā tas jādara (t) Kolēģu svētkos dāvanu un ziedus parasti apmaksā no darba vietas budžeta, bet bosam dāvana jāpērk pašiem. Labākais, ka boss ir varen cimperlīgs un smalks, tādēļ ir gadījies mesties dāvanai pat 50 EUR no galviņas...(t) Jubilārs savukārt parasti uzsauc kūku un dzirkstošo. Tā kā mums ir pierasts sveikt arī izgājušajos svētkos, arī atvaļinājums uz mēnesi neļauj izvairīties no cienasta celšanas izgājušajos svētkos, jo dāvanu un ziedus tāpat dod, līdzko cilvēks atgriežas darbā. Būtu mana teikšana, šitos svinēšanas pasākumus atstātu cilvēka paša ziņā, nevis uzspiestu par vispārobligātiem :-|
Par tēmu - ņemot vērā pašreizējos laikapstākļus, uzsauktu kādu augļu plati un kūciņas/torti.

Bet, atbildot uz autores jautājumu, ja ir vēlme pacensties, tad var sataisīt kādus salātiņus, ko uz krekeriem salikt (lētāki par groziņiem un vairāk iepakojumā), varbūt klāt kādus mazos marinētos gurķīšu, šampinjonus, olīves utml., nopirkt mini pīrādziņus un kūku, kurai uz doto brīdi ir akcija.
Reiz uz ballīti kā cienastu sataisīju veselu kalnu ar 2 vai 3 veidu mini-sendvičiem (tostermaize sagriezta 4 daļās). Izskatījās ļoti simpātiski, visiem garšoja, bija samērā lēti, bet čakars liels :-D
Esmu arī cepusi muffinus uz darbu, arī daudz laika aiziet, lai saceptu pietiekamu daudzumu. Bet ja esat 15-20 cilvēki, tad ar 2 plātēm (2x12) varbūt pietiktu?
Tomēr es laikam autores gadījumā vienkārši nopirktu kādu lielāku kūku (vai divas "standarta") un viss.

Nezinu, vai tas ir kolektīva, vai paša attieksmes jautājums, bet man ir forši kolēģi un kopā pasēdēt 20min, nu pa retam varbūt līdz stundai, un papļāpāt nesagādā nekādas problēmas vai nepatiku. Gluži pretēji - var pasocializēties, uzzināt, kas jauns citās nodaļās un nedaudz atvilkt elpu no darbiem. Bet ar mietu neviens nebaksta - ja ir daudz darāmā vai vienkārši nav vēlmes, ar skābu ģīmi pie kūkas gabala nav jāsēž - pilnībā pietiek ar laipnu "apsveicu!", satiekot jubilāru gaitenī. Pēcāk neviens ar pārmetumu pilnu skatienu pakaļ nestaigā.
Mēs parasti sveicam ar puķēm, kočām vai vīna pudeli. Ja kāds vēlas dāvināt ko lielāku - bet lūdzu, cilvēka individuāla iniciatīva. Gaviļnieks cienā ar to, ko vēlas un pēc savām iespējām - kūka, kliņģeris, uzkodas, augļi, pica, končas, pīrādziņi... Ja nevēlas, var vispār nesvinēt.

Dēļ šādiem izgājieniem man sava dz/d un v/d no sev patīkamiem svētkiem pārtapuši par 24h stresa maratonu. Citas darbā nes sulas pakas un entās paletes ar uzkodām, augļus un saldajā kūku (dažādas laba mājas taisīta). Pie vela , to visu smagumu nest, klāt un domāt vai visiem viss garšo un ir labi. (e)

Man patīk pasēdēšanas darbā, nekad par to neesmu domājusi, ka - ak, Dievs, jāiztērē obligāti x summa, vai jāklāj galds līdzīgi, kā to dara pārējie. Cik vietās esmu strādājusi, katrs atnes pēc iespējām un vēlmēm, neesmu manījusi pēc tam runas par to, kā Ilzīte varēja atnest tikai konfektes.
.
Tagad, kad ir sezonā tik daudz visādi dārzeņi un augļi, attiecīgi arī ko pagatavotu. Piemēram, tomātu tarti (kārtainā mīkla, siers, krējums, baziliks vai bazilika pesto, tomāti) un ābolkūku. Lēti un vienkārši. Vēl uzkodās kādu dārzeņu plati un augļus, iespējams.
Nekādas uzkodas - siera groziņus utt, netaisītu tik lielam cilvēku skaitam. Un 30 grādos, vismaz man, neprasās ne siera salāti, ne kliņģeri, tos, manuprāt, labāk atstāt ziemai :)

tev ir ideālais risinājums - paņem atvaļinājuma nedēļu savas vārda dienas laikā

Diemžēl brīvdienas parasti neatbrīvo no sveikšanas un pienākuma cienāt, ja vien tas atvaļinājums nav tiešām mēneša garumā.

Drausmas, šermuļi skrien pār kauliem no šiem balagāniem darba vietās! :-D
Maité, man tev ir ideālais risinājums - paņem atvaļinājuma nedēļu savas vārda dienas laikā (l):-P

Kā jūs vispār skatāties uz mešanos dāvanām darbā un kas par to naudu parasti tiek nopirkts?

Nesaprotu, kam tas vajadzīgs, tā naudas rotācija pa mēnešiem? Tāpat saņemsi atpakaļ ko sameti. :-D
Mums dažus gadus atpakaļ bija tā, ka dāvināja biļetes un kādu pasākumu, lielākā daļa biļešu palika neiztērētas, jo pasākumus nebija vēlēšanās apmeklēt. Tagad ir tā, ka naudas mešanā piedalās tikai tie kas grib, es vairs nepiedalos, tāpēc nezinu ko tagad dāvina, bet domāju, ka vai nu joprojām biļetes vai dāvanu kartes.

tā met, tā met, bet kaut kāds lētais dzirkstošais.