Cienasts

Ja man kā bosam mazais darbinieku kolektīvs uzdāvinātu dāvanu par 300€, nospriestu, ka šogad var iztikt bez 13. algas vai algu paaugstināšanas, jo rādās, ka darbiniekiem tāpat tīri labi iet
Es nekaunētos pasūtīt malku cirst to dāsno kolēģi, kam šāda ģeniāla ideja iešāvusies prātā. Mans priekšnieks ir tikai priekšnieks un absolūti vienalga, cik viņš smalks, tāds vai šitāds - tā ir viņa privātā darīšana, gar ko man, kā darbiniekam nav nekādas daļas

+++ :-D:-D:-D

Vispār interesanti, ka tik daudzas noraidoši attiecas pret jebkādu jubileju pasēdēšanu darbā - jums tiešām tik nedraudzīgi kolektīvi? (t) Es savās dzimšanas dienās darbā jūtos daudz īpašāk kā mājās, jo vīrs man tāds praktiskas dabas cilvēks un nav tendēts uz kaut kādu pārsteigumu organizēšanu uz jubilejām, bet kolēģi gan prot pārsteigt. Un ne jau mēs visu dienu darbā tāpēc dzeram un tusējam, bet pusttundiņu/stundiņu sanākam kopā un drusku atpūšamies no darbiem, iepazīstam viens otru tuvāk utt.

Vispār interesanti, ka tik daudzas noraidoši attiecas pret jebkādu jubileju pasēdēšanu darbā - jums tiešām tik nedraudzīgi kolektīvi?

Kolektīvi ir dažādi, un cilvēki ir dažādi. Mēdz būt arī tā, ka cilvēks savā kolektīvā neizveido draudzīgas attiecības un nemaz negrib to darīt vai arī, ja cilvēks strādā savā darba vietā neilgi, tad tādās pasēdēšanās var justies neveikli. Citur atkal nemaz neatbalsta čupošanos darbavietā - piemēram, ja nepārtraukti nāk klienti... Savulaik strādāju ļoti lielā kolektīvā, kurā pat savas nodaļas ietvaros tā gada laikā pat nesanāca iepazīties ar lielāko daļu kolēģu - bet jubilejas svinējām tikai sava kabineta ietvaros - tas ir, trīs cilvēki.

Atnestu kūku vai divas (atkarībā no kolēģu skaita), zemenes, ķiršus un dzirkstošo vīnu. Apšaubu, ka kāds sēdēs un rēķinās “Zane uzsauca galdu par x summu, bet vajadzēja vismaz uz 50”, manuprāt tu pati sarežģī savu dzīvi ar pārāk lielu prātuļošanu.