Pirmskāzu pārdomas

Mēs sākām dzīvot kopā kad man bija 17, apprecējāmies pēc 8 gadu kopdzīves. Pēc būtības nekas nemainījās , tik vēl viens uzvārds pasē. Ilgas kopdzīves noslēpums pa lielam ir skats vienā virzienā. Neuzskatu ,ka sekss attiecībās ir nenormāli svarīgs nu vismaz ne tik svarīgs lai tādēļ neorecētos vai šķirtos. Es nekad neesmu dzīvojusi viena un negribētu, max 2-3dienas. Man vajag lai vienmēr kāds ir blakus , viens no iemesliem kāpēc es izlēmu par labu bērnam.
Es tik nevaru saprast ko tieši tev ir žēl? Ceļot var spontāni un kopā, galvenais lai nauda ir. Randiņi? Es savos 30 gados neesmu bijusi ne uz vienu oficiālu randiņu un kaut kā nenožēloju :) Tā kā nemīz botā , vis būs labi;-)

Protams, nav tāda pierādījuma, ka tie, kas agri precas, agri šķiras, bet loģiski domājot - ilgi laiku esot kopā, vieglāk apnikt vienam otram, nezinot, kā ir ar citiem, vieglāk nokrāpt utt.

Tikai problēma, par ko Viedā Minka un Brandons nerunā, ir liels laulāto pāru šķiršanās daudzums. Apprecēties 20 gados un būt šķirtene 35-40 gados varētu būt vēl nepatīkamāk nekā pirmo reizi apprecēties 35 gados.

Sliecos piekrist Viedai Minkai. Neesmu sieviete un runāšu diezgan vispārināti (manis teiktajam noteikti ir izņēmumi), tāpēc manu viedokli nav grūti apstrīdēt. Un tomēr.. Nav tā dzīve brīvībā pēc 25/30/35 (individuāli) vairs tik salda, ko tur liegties. Jā, protams, visiem mums ir zināmi draugi, kas ir lieliski cilvēki un šajā vecumā joprojām brīvi, bet ne vienmēr mums ir zināmi iemesli, kāpēc viņi ir brīvi.. Viens/a varbūt ir pārspīlēti liels perfekcionists, cits/a meklē ideālu partneri, vēl citam/ai varbūt ir kādas emocionāla vai intīma rakstura problēmas, kas vienkārši līdz šim nav ļāvušas partneri ilgi noturēt. Iemeslu var būt simtiem, bet publiski neviens tos neapspriež un visi šādi gadījumi draugiem tiks atstāstīti kā "veidoju karjeru/neesmu saticis īsto". Saujiņa tiešām labu cilvēku gan jau ir, bet tā saujiņa ir stipri mazāka nekā agrajos 20 – to apstrīdēt nu gan ir diezgan muļķīgi. Otrs aspekts ir kā Jūs pašas sevi salīdziniet šajos divos vecumos? Kā sievietēm tā vīriešiem nav retums, ka ap šiem 25/30/35 bioloģiskais pulkstenis liek par sevi manīt – vairs nav ne enerģijas, ne gribēšanas klaiņot pa naktsklubiem līdz rīta gaismai, cerot atrast to "sapņu princi" vai nepārtraukti skraidīt pa randiņiem ar katru uz ielas atrasto pielūdzēju. Pirmās nedēļas tas varbūt liekas aizraujoši - varbūt, bet ātri vien pienāk apziņa, ka tas viss process un uz ielas satiktie "donžuāni" ir diezgan tukši un sekli, un tā vietā daudz labprātāk veidotu ģimeni ar patiesi tuvu cilvēku. It sevišķi, ja iepriekš jau bijušas ilgstošas attiecības. Teju visās attiecībās ar laiku zūd kaisle, tā tas ir un diezgan liels pamats sagaidīt, ka tā notiks arī nākamajās attiecībās, bet ar to var un vajag strādāt. Par to ir jārunā, pat jābļauj, ja nepieciešams, jo par labām attiecībām ir jācīnās. Pilns internets ar idejām, kā šo risināt – lomu spēles, rotaļļietas, pāris nedēļu pauze, kaislīgi randiņi, spontāni ceļojumi, atmiņas utt – galvenais ir sākt par to runāt, neatkarīgi no tā, cik ilgi ievilkts.

Piekrītu Neonam.
Laikam jau visa “sāls” ir prioritātēs!
Manis pēc es varētu neseksot nekad, bet, kad tas notiek, ir labi un viss ok...
Tāpat man ir svarīga mierīga, pat rutīniska un kādasprāt garlaicīga dzīve - darbs, mājas, bērni, nelieli ģimenes izbraukumi.
Man nekad nav ienàcis prātā cits vīrietis, doma, ka man ir garlaicīga dzīve... Jo man patīk viss, kā ir un notiek!
Protams, dažkārt aizdomājos, kā būs vēl pēc gadiem 5, 10, 15, bet tanī pat laikà - kà būs, tā būs!!! Tad ar domās, ja nu kas!

Gultas prieciņi ir nudien tā lieta, ar kuru var eksperimentēt, uzlabot utt. Protams, jādomā, vai ir kāda psihologiska barjera, kas traucējusi šos gadus izpausties. Seksualitāte arī mēdz būt mainīga.

Es gribētu ar draugu nobāzēties tā, lai viņš ir mans pēdējais, jo viņš tiešām ir ļoti labs cilvēks

Šis tiešām izklausās, ka Tev patiktos uzlikt pauzi, iztrakoties pēc pilnas programmas un tad atgriezties atpakaļ otrās pusītes atplestajās rokās.. žēl, ka realitātē otrs cilvēks to nesaprastu (un pamatoti) :D
Piedzīvojumi, kaisle, adrenalīns - to visu ir iespējams realizēt ar savu partneri. Vari pamēģināt doties ceļojumā ar draudzenēm.. Randiņi ar citiem gan laikam ies secen, ja turpināsi attiecības pēc tīrākās sirdsapziņas :)
Tāda vientuļo meiteņu dzīve ir diezgan interesanta.. bet cik ilgi Tevi tā aizraus? Un sekss ar citiem - vai tas būs labāks? Nezinu! :)

Selene, prieks lasīt par tādām attiecībām :-)

Pēc apraksta izklausās pēc mums - viss mīļi, jauki, forši tikai mums ir lielisks sekss.
Mēs viens otram esam pirmie un vienīgie. Pēc nedēļas apprecēsimies un nākamajā dienā laidīsim uz Gruziju piedzīvojumā, jo nekas nav nobukots. (l)
Laulības neuzskatām par neko nopietnu, kā tikai papīru sakārtošanu, jo mums bez visām laulībām ir nopietnas attiecības. Jau esam kopā 10 gadus un tas ir svarīgākais rādītājs.
Ja godīgi, es uzskatu, ja attiecībās rodas kaut kādas šaubas, tad cilvēkiem nav pa ceļam un jāiet katram savs ceļš. 10 gadu laikā par mūsu kopdzīvi mums nav bijušas šaubas. Zinām un esam viens otram līdz galam.

Kapkeiks, tas ir normāli, ka 8 gadu laikā mazinās kaisle.

Un šim es nepiekrītu. Mums šķiet, jo vecāki paliekam, jo viss notiek kaislīgāk un bauda ir citā līmenī nekā tad, kad bijām 18 gadīgi.

Mēs ar vīru viens otram bijām pirmie. Pirms kāzām kopā nedzīvojām. Nu jau krietni ilgāk esam laulībā, kā autore kopdzīvē. Jau ir sadzimuši bērni. Nekad nav bijušas tādas domas kā autorei un nekad nav bijušas šaubas. Protams, neziņa par nākotni nedaudz uztrauca pirms kāzām (tīri pats fakts, ka tu nevari būt pārliecināts, ka laulības dzīve izdosies uz 100%), bet kopumā - vientuļnieces dzīve mani nav interesējusi nekad un sex ar citu vīrieti arī neliekas saistošs, jo ar savējo ir gana labi. Iespējams, sex kā tāds var būt vēl labāk ar kādu citu, bet man tas noteikti nav primārais attiecībās. Ar ideālu sexu un štruntīgu savstarpējo saskaņu ikdienā citās sfērās mani noteikti nevarētu noturēt attiecībās. Taču saprotu, ka cilvēkiem ir dāžādas prioritātes...

Neteikšu, ka sekss mums būtu kaut kāds woow, ja godīgi orgasmu seksa laikā nekad neesmu sasniegusi.

Neuztraucies, drīz tas būs arvien retāk šā vai tā :D

Esam runājuši daudz un dikti. Ir mēģinātas daudzas lietas, bet nekas īsti nav mainījies. Varbūt vaina ir manī, es nezinu.

Nudie', nav ne jausmas, kas tā jums par daudz un dikti runāšanu, kas līdz šim astoņus (!!!) gadus notikusi, ja viņš savu vēl joprojām dabū, bet Tev no Lielā O nekā. Un vēl precēties taisās.
.

Kā jau minēju, esam par to runājuši daudz un dikti. Nav tā, ka nespēju būt atklāta. No kurienes tāds secinājums? Vienkārši kaut kas līdz galam nav. Kas tieši - es nevaru pati pateikt. 

Da kā jūs tur runājat par savu intīmo dzīvi, ko, m?
.
Kā tā saruna notiek, ja nekas nav izkustējies astoņu (!!!) gadu laikā. Tu tiešām ar viņu runā? Ja Tu runā, viņš vispār dzird, ko Tu saki jeb ir pilnīgā pofigā, kas un kā Tev, ko?

Es gan domaju, ka ja "istais", tad nekadam saubam un pardomam nevajadzetu but precoties. Vai nu ir vai nav. Bet 8 gadi kopa, rada pieradumu. Vai ta ir milestiba vai pieradums/erti dzivot, to tev pasai jaizsakno.

Piekrītu nerātnā, pasaki to draugam, pašai kļūs vieglāk, nebūs jātēlo, ka viss ir ideāli, kas vēl vairāk uzdzīs negribēšanu.

Vispār, ja puisis visādi citādi mīļs un jauks, dodaties pie seksologa abi. Un neslēp no viņa to, ka Tev seksā nav labi, ka tur viss sauss, ka neesi gatava.
.
Runājiet taču viens ar otru, velns un elle.
.
Astoņus gadus kopā, vīkšķī kāzas, bet nejēdz izrunāt savas gultas problēmas.
.
Kāzu diena paies, a guļamistaba taču paliks tā pati. Un visas problēmas, kas tajā bija - tāpat. Kāzas seksa problēmas neaizslaucīs kā ar burvju nūjiņu.

Kapkeiks, tas ir normāli, ka 8 gadu laikā mazinās kaisle. Padomā kā to kaisli uzkurināt, piemēram, aizbrauciet uz vietu, ar kuru saistās mīļas atmiņas, piemēram, pirmo randiņa vietu, izmēģiniet seksa rotaļlietas vai seksu nebijušā vietā. Padomā pati, kas bija tas, kas lika tev viņu iemīlēt. Un padomā par savu veselību - stress, nogurums, hormonu disbalans?

Ko nozīmē nesasniedzu vaginālo orgasmu? Kaut kur lasīju, ka tāds vaginālais orgasms nemaz neeksistē un vienīgais veids, kā var sasniegt orgasmu ir stimulējot klitoru. Man arī nekad nav bijis vaginālais orgasms, nekad neesmu par to uztraukusies, jo līdz galam nemaz neticu, ka tāds eksistē. Viena seksa laikā ar partneri sasniedzu orgasmu trīs reizes, visas no tām tiek stimulēts klitors, vai nu pati to daru vai draugs. Sekss mums ir ļoti labs!

Ko darīt, ja nav pat uzbudinājuma pirms paša seksa? Ka reāli tur viss ir sauss? Cilvēks mīļš un tuvs, bet šī ir tā lieta, kas grauž.
It kā sīkums, it kā nē.

Vispār šis Tavs komentārs klajā pretrunā ar to, ko raksti tēmas pieteikumā un komentāros, kur saki, ka it kā sekss ir ok, tikai ne līdz galam.
.
Nav gan ok. Pamatīgi nav ok. Smagi nav ok.
.
Tas, ka pirms seksa esi sausa, tas nav sīkums.
.
Nelaid viņu iekšā savā klēpī, pirms neesi slapja, pirms neesi nogribējusies līdz neprātam. Un arī tad piedalies procesā, ne ļauj viņam ar Tevi darīt visu, ko tik uzgrib.
.
Citādi baudas nebūs. Būs nepatīkami, pat sāpīgi (gradācija atkarīga no Tavas jūtīguma pakāpes).
.
Aprunājies ar kādu seksologu aci pret aci. Meklē literatūru. Meklē atbildes. Te forumā neko jēdzīgāku Tev nevaru ieteikt.

Man visvairāk traucē tavs izteikums par to, ka 8 gadu laikā neesi seksa laikā sasniegusi orgasmu. Jūs par to nekad šo gadu laikā tā arī neesat runājuši? Jums nemaz nesaskan vai problēma ir tevī, nevari atslābināties? 8 gadi ir tiešām ilgs laiks, lai neatrisinātu vai vismaz nestrādātu pie šīs problēmas uzlabošanas

Ir runāts un daudz, mēģināts arī daudz kas. Nu vienkārši kaut kas nav līdz galam. Puisim arī neteikšu, ka ir bijusi milzīga pieredze pirms manis. Varbūt tas arī ir iemesls. Tiešām nezinu.

Ja dzīves mērķis ir radīt bērnu, tad jā, bet, ja atrast otru cilvēku, ar kuru dzīvot laimīgi, tad domāju, ka tu esi viens no pēdējiem šajā forumā, kura padomos jāklausās, ņemot vērā, cik daudz runā par savas sievas krāpšanu.

Dzīves mērķis ir ģimene, mīļotais cilvēks, bērni...
Protams manu pieredzi un attiecību ilgumu var neņemt vērā, kā jau parasti tas notiek, liela daļa mācās no savām kļūdām atkal un atkal kāpjot uz tā paša grābekļa.
Var dzīvot savā ideālu pasaulē, tikai ar laiku viss nostājas savās vietās.

Man visvairāk traucē tavs izteikums par to, ka 8 gadu laikā neesi seksa laikā sasniegusi orgasmu. Jūs par to nekad šo gadu laikā tā arī neesat runājuši? Jums nemaz nesaskan vai problēma ir tevī, nevari atslābināties? 8 gadi ir tiešām ilgs laiks, lai neatrisinātu vai vismaz nestrādātu pie šīs problēmas uzlabošanas:-/