Pirmskāzu pārdomas

Dārta.
Pēc gadiem 5 sapratīsi par ko es runāju- ieraudzīsi to visu paziņu lokā.

Tie, kas atrod partnerus pēc 30, 40, 50, 60 jau vairāk ir izņēmums nevis likumsakarība. Fordiem, inteliģentiem cilvēkiem vispār gandrīz neiespējami. Kaut kādām Taņām no centrāltirgus, protams, cita situācija

acīmredzot lielākā daļa ir izņēmumi, jo tieši otrādi tie, kam ir labs darbs, karjera nemaz tā necenšas precēties līdz 30, bet vispirms izmacas, veido karjeru un tikai pēc tam sāk domāt par ģimeni un bērniem. Un tieši Taņas no Centrāltirgus tikko no skolas sola ārā, tā precas ar pirmo, kas pagadās un kļūst par Taņām no Centrāltirgus, jo nav ne mācījušas augstskolā, ne kur citur.

Bāc, pilnīgi jāveido diskusija un jāprasa, cik meitenes savu mīļoto vai vīru atradušas pēc 25 gadiem. Citādāk šajā diskusijā tiek viests pesimisms, ka dzīve pēc 25 nolemta vientulībai.

Pēc gadiem 5 sapratīsi par ko es runāju- ieraudzīsi to visu paziņu lokā.

Man jau ir tuvu šiem 5 gadiem vairāk un, spriežot pēc bijušajiem klasesbiedriem (~25 gab.), no kuriem 3 ir precēti un diviem ir bērni, man arī īsti nav skaidrs, par ko tu runā. Jāšaubās, ka nākamā gada vai divu laikā par ģimenes cilvēkiem kļūs arī pārējie 20+ (lai gan arī nedomāju, ka šī grupa ir perfekti reprezentatīva). Cik zinu, daudziem šobrīd nav pat attiecību. Man šķiet, ka reālistiskāks vecums būs 35 nevis 25, kurā jau sākt uztraukties par visu to, ko tu komentārā aprakstīji. Mani personīgi mans brīvais statuss šobrīd neuztrauc pilnīgi nekādā mērā. Un jā, zinu fantastiskas sievietes, kas ir ilglaicīgi vienas un vienas arī 45+ vecumā, bet vai es ticu tam, ka viņas tādēļ katru nakti spilvenā raud... nē, īsti neticu.

tie, kam ir labs darbs, karjera nemaz tā necenšas precēties līdz 30, bet vispirms izmacas, veido karjeru un tikai pēc tam sāk domāt par ģimeni un bērniem. Un tieši Taņas no Centrāltirgus tikko no skolas sola ārā, tā precas ar pirmo, kas pagadās un kļūst par Taņām no Centrāltirgus, jo nav ne mācījušas augstskolā, ne kur citur.

+100
Liela daļa no pazīstamajiem, kuri pompozi apprecējās līdz 25, tagad ap 30 jau šķiras vai ir šķīrušies. Un noteikti nav tā, ka neprecētie cilvēki ap 30 (it sevišķi sievietes) ir vieni un neviena negribēti, vai tiekas tikai ar bagātiem pensionāriem:-D Interesanti, cik Viedajai Minkai ir gadu - retorika atgādina sievieti labi pēc 40, ļoti padomiski uzskati:-) Tagad tomēr citi laiki, cita paaudze un citi dzīves tempi.

30+ manā paziņu lokā liela daļa brīvi un tikai sāk domāt, ka vajag "to visu". Uz 35kādi gan būs iespējams. Tā kā nevajag.

tie, kam ir labs darbs, karjera nemaz tā necenšas precēties līdz 30, bet vispirms izmacas, veido karjeru un tikai pēc tam sāk domāt par ģimeni un bērniem.

Es teiktu otrādi. Ja grib bērnus, tad labāk, pirms 30 sarūpēt ģimeni, jo vieglāk ir tikt galā ar visām negulētajām naktīm, bērnudārziem, nodarbībām, slimošanām utt
Ja tas viss būtu jāizdzīvo pēc 30 vai pēc 40, daudz grūtāk būtu un vairāk nervu prasītu.
Un kad būs +40 tad viss jau garām bērni lieli, jau patstāvīgi, var paši baudīt dzīvi un atslābt, kā pēc labi padarīta darba.

Es domāju,ka šaubas ir normāla parādība, bet nedomaju ka tevis nosauktie iemesli ir to vērti, lai.palaistu vaļā labu virieti.
Un pati raksti, ka kāzam viss jau ir noorganizēts, vai tiešām velies virieti ko mīli tā sapināt un pazemot citu cilvēku priekša tikai tāpēc, ka redz izdomāji ka neesi bijusi randiņā vai nezini ka ir but vienai???
Cieni cilvēku kas ir tev blakus, nesapini tikai tāpēc ka uznāvis pirmskāzu stress un neesi egoiste.
Lai foršas kāzas un ilga kopdzīve!(l)

Klitorārais orgasms Tev seksa laikā ir bijis? Vari sasniegt orgasmu ar klitora stimulāciju?

Jā, varu, bet ne vienmēr. Ko tas maina?
Es nesaku, ka gribu tā un tūlīt mesties kādam citam virsū. Ar prātu saprotu, ka tās domas, kas šobrīd man ir prātā, ir pilnīgs stulbums...Patika tas komentārs, ka laiks visu saliks savās vietās. Lai tā arī būtu.

Es teiktu otrādi. Ja grib bērnus, tad labāk, pirms 30 sarūpēt ģimeni, jo vieglāk ir tikt galā ar visām negulētajām naktīm, bērnudārziem, nodarbībām, slimošanām utt
Ja tas viss būtu jāizdzīvo pēc 30 vai pēc 40, daudz grūtāk būtu un vairāk nervu prasītu.
Un kad būs +40 tad viss jau garām bērni lieli, jau patstāvīgi, var paši baudīt dzīvi un atslābt, kā pēc labi padarīta darba.

Ja dzīves mērķis ir radīt bērnu, tad jā, bet, ja atrast otru cilvēku, ar kuru dzīvot laimīgi, tad domāju, ka tu esi viens no pēdējiem šajā forumā, kura padomos jāklausās, ņemot vērā, cik daudz runā par savas sievas krāpšanu.

Palasīju pēdējo komentārus un aizdomājos, jo pati uzskatu, ka pēc 30 dzīve tikai sākas. Tas ir vecuma posms, kad vairs neesi naivs, nepieredzējis jaunietis, taču arī neesi vecs un norakstāms vientuļnieks, bet tieši pretēji - cilvēks, kurš jau savā dzīvē kaut ko sasniedzis, zina, ko vēlas no dzīves un no potenciālā partnera. Un, protams, viss atkarīgs arī no paša vēlmēm, draugu loka. Pati diezgan strauji tuvojos 30 gadu vecumam, taču tagad dzīvi esmu sākusi baudīt vēl aktīvāk kā jaunībā, jo, atšķirībā no tā laika, kad man bija 20, tagad varu atļauties realizēt visas tās vēlmes, kuras šķita tālas un nesasniedzamas esot bez nekādiem ienākumiem, dzīves pieredzes. Daudz ceļoju, iepazīstu dažādas kultūras, cilvēkus. Līdz ar to arī pēdējo gadu laikā nostabilizējies draugu loks, kurš sastāv no mana vecuma un vēl vecākiem (40+) cilvēkiem, kuri dzīvi uztver un redz tāpat kā es, ir vieni un bez bērniem, līdz ar to sev apkārt neizjūtu spiedienu precēties vai radīt pēcnācējus, tāpēc spriežu, ka daudz kas atkarīgs no cilvēkiem ap mums. Tāpat jāsaka, ka dzīves laikā esmu paspējusi apbružāties attiecību jomā, esmu lieliski sapratusi, ko vēlos un kas ir tas, kas attiecībās un partnerī man nav pieņemams. Neesmu izmisīgos attiecību meklējumos. Dzīvoju ar domu, ka, ja izdosies atrast tieši tādu cilvēku, kādu vēlos redzēt sev blakus, tad izdosies, taču, ja ne, tad labprātāk izvēlēšos būt viena, nekā būt ar kādu tikai tāpēc, lai kāds būtu blakus. Vienatne mani nebaida, jo esmu iemācījusies savu dzīvi piepildīt ar daudz un dažādām citām lietām. Ir gadījies sastapt sava vecuma un vēl vecākus vīriešus, kuri savā vecumā nonākuši pie līdzīgām pārdomām, tāpēc noteikti nepiekritīšu tam, ka vīrieši, kuri ir brīvi, bez bērniem un ietilpst vecuma grupā 30+ būtu kaut kādi dīvaiņi. Tā ka man laikam šajā ziņā ir paveicies, jo apkārt ir ļoti daudz lielisku piemēru tam, cik skaista var būt dzīve pēc 30 gadu vecuma.

Jā, varu, bet ne vienmēr. Ko tas maina?

Maina to, ka, tā kā klitora galviņa ir tikai maza daļa no tā baudas ķermeņa, kurš, nevienam neredzams, bet pašai atklājams un sajūtams, ir paslēpies sievietes iegurnī, un kura otrs gals aizstiepjas līdz maksts dziļumiem kā visādi tur G vai kādi tik vēl ne punkti - da vienalga - tas viss nozīmē to, ka arī tā dēvētais vaginālais orgasms ir sasniedzams, kas tāpat ir viens un tas pats, kas klitorālais, tikai no otras puses. Un to, ka vajag meklēt. Ka vajag sevi iepazīt. Ka sekss ir savu baudu meklēšana un atrašana. Meklēšana un atrašana abiem.

Un to, ka vajag meklēt. Ka vajag sevi iepazīt. Ka sekss ir savu baudu meklēšana un atrašana. Meklēšana un atrašana abiem.

Diezgan viegli pateikt. Ko darīt, ja nav pat uzbudinājuma pirms paša seksa? Ka reāli tur viss ir sauss? Cilvēks mīļš un tuvs, bet šī ir tā lieta, kas grauž.
It kā sīkums, it kā nē.

Ja sauss un NAV UZBUDINĀJUMA tad ļoti dīvaini. Nu tu viņu negribi - organisms, ne prāts negrib.

Manuprāt, ja patīk, (pat nav mīlestība gadu gadiem), tad jau pat līdz tam nenonākot ķermenis reaģē. Bet tavam tas vīrietis ne silts ne auksts. :D

Man visvairāk traucē tavs izteikums par to, ka 8 gadu laikā neesi seksa laikā sasniegusi orgasmu. Jūs par to nekad šo gadu laikā tā arī neesat runājuši? Jums nemaz nesaskan vai problēma ir tevī, nevari atslābināties? 8 gadi ir tiešām ilgs laiks, lai neatrisinātu vai vismaz nestrādātu pie šīs problēmas uzlabošanas:-/

Ja dzīves mērķis ir radīt bērnu, tad jā, bet, ja atrast otru cilvēku, ar kuru dzīvot laimīgi, tad domāju, ka tu esi viens no pēdējiem šajā forumā, kura padomos jāklausās, ņemot vērā, cik daudz runā par savas sievas krāpšanu.

Dzīves mērķis ir ģimene, mīļotais cilvēks, bērni...
Protams manu pieredzi un attiecību ilgumu var neņemt vērā, kā jau parasti tas notiek, liela daļa mācās no savām kļūdām atkal un atkal kāpjot uz tā paša grābekļa.
Var dzīvot savā ideālu pasaulē, tikai ar laiku viss nostājas savās vietās.

Man visvairāk traucē tavs izteikums par to, ka 8 gadu laikā neesi seksa laikā sasniegusi orgasmu. Jūs par to nekad šo gadu laikā tā arī neesat runājuši? Jums nemaz nesaskan vai problēma ir tevī, nevari atslābināties? 8 gadi ir tiešām ilgs laiks, lai neatrisinātu vai vismaz nestrādātu pie šīs problēmas uzlabošanas

Ir runāts un daudz, mēģināts arī daudz kas. Nu vienkārši kaut kas nav līdz galam. Puisim arī neteikšu, ka ir bijusi milzīga pieredze pirms manis. Varbūt tas arī ir iemesls. Tiešām nezinu.

Ko darīt, ja nav pat uzbudinājuma pirms paša seksa? Ka reāli tur viss ir sauss? Cilvēks mīļš un tuvs, bet šī ir tā lieta, kas grauž.
It kā sīkums, it kā nē.

Vispār šis Tavs komentārs klajā pretrunā ar to, ko raksti tēmas pieteikumā un komentāros, kur saki, ka it kā sekss ir ok, tikai ne līdz galam.
.
Nav gan ok. Pamatīgi nav ok. Smagi nav ok.
.
Tas, ka pirms seksa esi sausa, tas nav sīkums.
.
Nelaid viņu iekšā savā klēpī, pirms neesi slapja, pirms neesi nogribējusies līdz neprātam. Un arī tad piedalies procesā, ne ļauj viņam ar Tevi darīt visu, ko tik uzgrib.
.
Citādi baudas nebūs. Būs nepatīkami, pat sāpīgi (gradācija atkarīga no Tavas jūtīguma pakāpes).
.
Aprunājies ar kādu seksologu aci pret aci. Meklē literatūru. Meklē atbildes. Te forumā neko jēdzīgāku Tev nevaru ieteikt.

Ko nozīmē nesasniedzu vaginālo orgasmu? Kaut kur lasīju, ka tāds vaginālais orgasms nemaz neeksistē un vienīgais veids, kā var sasniegt orgasmu ir stimulējot klitoru. Man arī nekad nav bijis vaginālais orgasms, nekad neesmu par to uztraukusies, jo līdz galam nemaz neticu, ka tāds eksistē. Viena seksa laikā ar partneri sasniedzu orgasmu trīs reizes, visas no tām tiek stimulēts klitors, vai nu pati to daru vai draugs. Sekss mums ir ļoti labs!