Talants vs Smags darbs

Ja visi spētu iemācīties darīt intelektuālo darbu, tad valstī noteikti nebūtu problēmas ar kvalificētu kadru trūkumu.

Tur jau tā lieta, ka darba devēji uzskata, ka visas prasmes ir apgūstamas. Un tas neattiecas tikai uz intelektuālām lietām. Arī, lai grāvi izraktu, vajag padomāt.

Ja visi spētu iemācīties darīt intelektuālo darbu, tad valstī noteikti nebūtu problēmas ar kvalificētu kadru trūkumu.

Neaizmirsīsim, ka ne visiem patīk vienas un tās pašas lietas, un vēl būtiskāk, cilvēki pēc dabas ir slinki. Tāpēc arī daļa izvēlas nedarīt un pat nemēģināt, vai pie pirmās kļūdas, grūtības apstāties un pamest.

Šeit arī slēpjas tā fiška ka Kristapam ir faktiski iedzimts lielais augums, Kristaps vēl neko nav paspējis izdarīt, viņš jau ir kaut nedaudz, bet labāks par citiem.

Kristaps būtu parasts couch potato, ja netrenētos vai kāds viņu nevirzītu uz priekšu panākumiem. Piemēram, man priekš sievietes ir gigantiskas plaukstas, ir grūti nopirkt pirkstaiņus, man ir 8,5 izmērs. Pat ne visiem vīriešiem ir tik lielas. Daudzi man saka, ka man ir pianistes rokas - es varu bez problēmām uz klavierēm ar vienu roku aptvert visu gammu, pat vēl vairāk. Sākumskolā esmu arī mēģinājusi - patiešām varēju. Bet ir viens bet - es visus skolas gadus mūzikā biju teju vai nesekmīga, man nav ne muzikālās dzirdes, ne balss, es pat notis ar lielām grūtībām un asarām mācījos, un, ja kaut kas skan, man nav ne mazākās sajēgas, kas tur skan. Nopietni, es esmu cilvēks, kas pēc skaņas knapi klavieres no ģitāras atšķir.

OK, laikam arī es iemtīšu savu viedokli.

1,55m garš cilvēks var perfekti izkopt basketbola spēlēšanas principus, bet tik un tā neuzvarēs Kristapu ar 2,18m, kurš būs ieguldījis tikpat daudz darba. Ja runā par intelektuālo darbu, es ticu, ka ikviens cilvēks var lieliski iemācīties rēķināt

Šeit arī slēpjas tā fiška ka Kristapam ir faktiski iedzimts lielais augums, Kristaps vēl neko nav paspējis izdarīt, viņš jau ir kaut nedaudz, bet labāks par citiem. Lasīju reiz vienu pētījumu(neatceros vairs kur), kur tika minēts ka pietiekami lielai cilvēku daļai vienkārši nav abstraktās domāšanas. Jēdziens "iztēloties" priekš viņiem vispār nav domāts. Un tieši spēja abstrakti domāt ir tas, bez ka vienkārši nav iespējams nodarboties ar inženieru un citu tehnisko profesiju darbu(arī citu intelektuālo darbu). Pēc būtības cilvēkam var būt iedzimts viss, gan garšs augums, gan laba roku motorika, gan smadzeņu neironu uzbūve. Ja visi spētu iemācīties darīt intelektuālo darbu, tad valstī noteikti nebūtu problēmas ar kvalificētu kadru trūkumu.

Bija laiks, kad man šķita, ka, noņemot budžeta vietas humanitārajām studijām, šo jautājumu varētu atrisināt, tas liktu bērniem aizdomāties, ka tad, ja viņi vēlas studēt bez maksas, viņi cītīgāk mācīsies matemātiku un fiziku, taču, pēc nesenas sarunas ar vienu no LU profesoriem, sapratu, ka manā idejā bija milzīga kļūda. Problēma ir tieši vispārizglītojošajās skolās, kuras ir tēmētas nevis uz pamatu ielikšanu katrā jomā, bet izglītības programma ir sastādīta tā, lai bērnam par katru jomu būtu jau teju pusprofesionāls iespaids

Tie LU un RTU pasniedzēji vienmēr sūdzās ka bērni no skolām nāk uz augstskolām pilnīgi nesagatavoti, ka viņiem zināšanu ir par maz, atsevišķi "kadri"(es pat uzvārdus zinu) pat negrib mācīt studentus no nulles, saka "Jā, nekur nav rakstīts ka jūs atnākot no skolas var nezināt neko, bet jums tas ir jāzin un es jums to nemācīšu".
.
Uzskatu ka ar smagu darbu var gan sasniegt noteiktus mērķus, bet tomēr ja kādā jomā cilvēkam ir ne tikai smags darbs, bet ir komplekts "smags darbs + talants", viņš noteikti būs labāks un konkurētspējīgāks par to, kuram ir tikai smags darbs. Ir redzēti daudzi piemēri arī dzīvē ka it kā Jānis tiešām smagi strādā, bet ir Pēteris, kurš arī smagi strādā, bet viņam ir iedzimts talants. Kamēr Jānis vēl lasa literatūru un cenšas apgūt konkrēto tehnoloģiju(nav šaubu ka viņš to apgūs), tikmēr Pēteris jau ir apguvis šo tehnoloģiju un priekšnieks beigās dod labāku un "naudīgāku" darbu Pēterim, jo viņš bija talantīgāks un visu apguvis ātrāk. Tādi piemēri ka šīs te ar Jāni un Pēteri ir redzēti dzīvē ne reizi vien.

Nerea, ja tev tik viegla galva, tad kāpēc blakus ar pātagu stāvēt vajadzēja?

Tāpēc, ka man neinteresēja matemātika. Ja nav intereses, tad arī notiek, kas daudziem notiek - pasliktinās mācības. Zinu cilvēkus, kam ir liels potenciāls, daudz talantu, bet nav nekādas augstās izglītības vai karjeras, jo vienkārši izniekojuši savu potenciālu intereses trūkuma dēļ. Šeit tas arī ir minēts. Un tad arī vecākiem jāiesaistās. Protams, ir bērni, kurus grūti savaldīt, diemžēl. Pati vēl nezinu, kā man ies vecāka lomā šai aspektā. Bet zinu, ka ir vecāki, kas pat skolu nomaina šī iemesla dēļ, un sekmes uzreiz uzlabojas. Katrā ziņā nevar to palaist pašplūsmā, jo bērns ir bērns.
Nezinu, kāpēc man saka, ka man nav tolerances, jo šajā forumā tolerances trūkums ir lielākajai daļai. Tolerance traucētu risināt spraigas diskusijas :) Forums nomirtu.

Dzīves pieredze rāda, ka lielie muldētāji un sevi pārdot pratēji ir slinkākie un paviršākie darbinieki. Protams, ja vien tas nav telemārketings, utml., kur ar muldēšanu naudu pelna.

Mana joma tieši ir tā, kurā pelna ar muldēšanu, kamēr no paziņu - inženieru puses dzirdu par darbā nepieņemtiem cilvēkiem, kuri ir pārāk pašpārliecināti un ar pārāk lielu muti. Kandidējot uz junior role, izturas tā, it kā būtu senior...

Eliise, nevajag ņemt tik ļoti pie sirds foruma komentārus. Tas ir gluži kā slavenais stāsts ar ūdens glāzi, ko turi izstieptā rokā - jo ilgāk turēsi, jo būs grūtāk noturēt, tāpēc vienkārši atlaid. Gluži tāpat kā Tu vienkārši izsaki savu viedokli, tāpat arī te jebkurš izsaka savu viedokli un tas ne vienmēr sakritīs ar mūsu katra personīgo viedokli - un tas ir tikai normāli.

Tu vari būt mega talantīgs, bet, ja neiemācīsies simts un vienu jau vecmodīgu tehniku, ko māca LMA, grādu nedabūsi. Tāpat taču mūzikā ir tie priekšmeti, kas tieši uz izmācīšanu.

Jā, tāpēc arī teicu, ka talants apvienojumā ar smagu darbu. Es arī neesmu radošs cilvēks, bet tomēr.. ja cilvēks nemāk dziedāt, nav balss, vai to var izkopt? Man jau liekas, ka nē. Var "aizvilkt" līdz kādam pieklājīgam līmenim, bet līdz profesionālam .. nu nezinu. Kaut gan.. mūsdienās jau reti dzied dzīvajā, jo ir taču fonogramma...
***
Anyway, mana doma bija nedaudz citāda - ir jomas, kur talants spēlē vienu no galvenajām lomām, bet bez smaga darba un centības tāpat neiztikt

Manuprāt, reti kurš ir pilnīga nulle - kaut kādas spējas jebkurā jomā ir ikvienam un ar darbu tās līdz zināmai robežai var attīstīt. Atšķirība būs rezultātā - vai cilvēks būs vienkārši labs šajā jomā vai izcils. Taču bez darba kaut ko sasniegt varbūt var tikai ģēniji.

Nemaz nerunājot par rakstura iezīmēm, veiksmi utt., tas viss iet roku rokā un nav formulas vienotas, kā noteikt konkrēti, kurš cilvēks būs veiksmīgāks. Es jau atkārtojos, pazūdu no šejienes. :)

Es gan nenoliedzu talanta esamību. Kā jau teicu, manuprāt, panākumu atslēga ir viss kopums. Ja būs divi cilvēki, viens ar talantu, bet slinks, otrs bez talanta, bet rukā 24/7, tad otrais būs veiksmīgāks, ja abi vienādās darba ieguldījuma pozīcijās, tad talants ies pa priekšu utt...

Tur gan laikam vaina prasībās un apjomā, kā grūti paspēt utt. Respektīvi visur vajag darbu. Ja vien sevi nepasludini par pseido speciālistu bez akadēmiskajām zināšanām.

Es neesmu radošās profesijas pārstāve. Bet, cik dzirdēju no pazīstamajiem, mūzika un māksla ir tieši tikpat "iekaļami" priekšmeti, cik citi. Tu vari būt mega talantīgs, bet, ja neiemācīsies simts un vienu jau vecmodīgu tehniku, ko māca LMA, grādu nedabūsi. Tāpat taču mūzikā ir tie priekšmeti, kas tieši uz izmācīšanu.
OK, iespējams, runāju muļķības, bet pazīstu talantīgus mākslas cilvēkus, kas mokas ar LMA. :D

P.S. Ja reiz matemātiski iemācīties ko ir daudz vieglāk, nez kāpēc tāda piekrišana ir humanitārajiem priekšmetiem...

Humanitāro jomu jēgpilni vēl mazāk, manuprāt, spēj pavilkt. Šajā jomā talantam ir lielāka nozīme, teiktu, ka pat neatsverama, jo cilvēks var mācīties, cik grib, bet ja ķēriena nav, tad nav, to tā iegūt nevar. Matemātiski iemācīties daudz ir pat vieglāk.

Nepiekrītu, jo zinu vairākus eksaktas ievirzes cilvēkus (arī ar matemātiķa diplomu), kas lieliski sevi atraduši humanitārajā jomā, un vairākus humanitāru grādu ieguvušus, kas ne spēj domu noformulēt, ne gramatiski un literāri pareizi rakstīt, bet vienalga uzskata sevi par speciālistiem.

Humanitāro jomu jēgpilni vēl mazāk, manuprāt, spēj pavilkt. Šajā jomā talantam ir lielāka nozīme, teiktu, ka pat neatsverama, jo cilvēks var mācīties, cik grib, bet ja ķēriena nav, tad nav, to tā iegūt nevar.

+++
Uzskatu, ka ir jomas, kur pietiek un pamatā ir tikai smags darbs, iekalšana un mērķtiecība, bet citās sfērās, it īpaši radošajās, tas ir talants (pamatā) apvienojumā ar smagu darbu, attīstot savu talantu citā gultnē, gadiem to slīpējot. Nu neticu, ka cilvēks, kurš nemāk zīmēt/dziedāt, bet gadiem to mēģinās attīstīt, smagi strādājot, panāks vairāk, nekā apdāvināts cilvēks, ieguldot kaut vai nelielu darbu savu talantu slīpēšanai.. Tas tāds ļoti primitīvs piemērs. Tāpēc noteikti nepiekrītu, ka talantam nav nekādas nozīmes vai tas ir kā pēdējais no faktoriem

Humanitāro jomu jēgpilni vēl mazāk, manuprāt, spēj pavilkt. Šajā jomā talantam ir lielāka nozīme, teiktu, ka pat neatsverama, jo cilvēks var mācīties, cik grib, bet ja ķēriena nav, tad nav, to tā iegūt nevar. Matemātiski iemācīties daudz ir pat vieglāk.

Zinas tante
Dzīves pieredze rāda, ka lielie muldētāji un sevi pārdot pratēji ir slinkākie un paviršākie darbinieki. Protams, ja vien tas nav telemārketings, utml., kur ar muldēšanu naudu pelna.

Vispār kvalificēts darbinieks, vienalga inženieris vai žurnālists, nav gluži sinonīms darbiniekam ar augstskolas apliecību

Te arī ir atbilde, kāpēc "trūkst" inženieru. Visi darba devēji grib pieredzes bagātus inženierus ar spēcīgām zināšanām. Bet ja darba devēji būtu mācījušies matemātiku un attīstījuši loģisko domāšanu, tad saprastu, ka
1) augstskolas absolvents nevar būt augstas raudzes speciālists, jo nav iespējams 3-5 gadus studēt klātienē un vēl strādāt pilnas slodzes darbu. Vai nu būs maza slodze (prasmju robi) vai kavētas lekcijas (zināšanu robi teorijā). Neklātiene un vakarnieki, kā zināms, ir diploma nopirkšana. Turklāt neviens darba devējs studentam, kas faktiski ir vidusskolas absolvents, neko atbildīgu un nopietnu darbā neuzticēs. Tie būs mazie melnie darbiņi- kopēt, rasēt, iesiet, u.c.mehāniski darbiņi, kas zināšanas neprasa.
2) darba devējs, kas ieguldījis augstskolas studenta attīstībā pratīs darbinieku noturēt. Un pat ja aizies, tad no jaunā darba devēja vēlēsies vismaz 100-200eur lielāku algu.
Bet vidējais statistiskais uzņēmējs negrib ne ieguldīt darbinieka izaugsmē, ne maksāt atbilstošu algu. Visi grib augstas raudzes inženierus pa ~600-800eur algu. Tikpat lielu algu saņem sociālo zinātņu speciālisti. Tad kāda jēga studēt inženierzinātnes 3-5 gadus, ja var iet vieglāku ceļu?

Ja man konkrētā joma patiešām interesē, tad es tiešām spēšu par to jebkuram piemuldēt ausis. Tāpat neticu, ka cilvēks, kam joma ir tuva un svarīga, savus 4 - 6 mācību gadus nebūs necik nostrādājis savā sfērā. Cik paskaties, visur piedāvājas pēdējo kursu studentiem. Tad vēl prakses, kursa darbi, visādi projekti...
Ja neprot sevi pārdot, tā jau ir cita problēma.