Talants vs Smags darbs

Zinas tante, nu tad privātskolotāju vajadzēja. Okei, katram ir citādi vecāki. Manējie man stāvēja blakus ar pātagu, lai viss būtu labi, bet man arī viegla galva. Es nesaprotu, kā var nesaprast.

Vienu punktu dabūt - nu sorry, tās ir tiešām prāta problēmas, tiešām pat ļoti, ļoti smagas.

Jā, jā, esmu pilnīgi atpalikusi un man ir tik smagas garīgās problēmas, ka joprojām nevaru saprast kā latviešu valodas eksāmenā varēju dabūt A, bet matemātikā, neskatoties uz visām tabulām, tik un tā neko nesapratu.
Kā redzu, atlika uzrakstīt vienu komentāru un pieminēt to nelaimīgo eksāmenu, kā visi te uzreiz ir tik gudri, ka sāk jau spriest par to, cik atpalikušam jābūt, lai nevarētu nokārtot eksāmenu. Nezinu, neuzskatu, ka esmu garīgi atpalikusi, bet nu Cosmo jau vienmēr zina labāk.

Dabūt 1 punktu, vāks, nav brīnums īstenībā, attieksme jau lec ārā komentāros, gan jau ar tādu arī tika apmeklētas stundas - iespējams neapmeklētas, nekas netika papildus jēgpilni darīts, jo tikai ar tādu attieksmi var uzrakstīt vārdu un pēc cik tur minūtēm nodot eksāmena lapu.

Un zini, ne Tev spriest par to, kā tika apmeklētas stundas, jo, acīmredzot, nepamainīi to teksta daļu, kurā rakstīju gan par privātskolotāju, gan vasaras darbiem, gan pēcstundām. Tāpēc man, ja godīgi, ir pretīgi lasīt, kā persona, kura vispār nepazīst mani, nezina kā apmeklēju stundas un kā strādāju, lai izvilktu to pašu nelaimīgo četrinieku, var atļauties uzrakstīt garu palagu, kurā spriež par manām prāta spējām un to, ko skolas laikā esmu vai neesmu darījusi. Es personīgi Tev to komentāru rakstīju? Nespēju saprast, kāpēc tagad MAN, par komentāru, kurā vienkārši dalījos ar savām pārdomām, ir jāuzklausa personīgi apvainojumi. Ko es tādu izdarīju? Acīmredzot, arī savas domas nedrīkst izteikt, jo, tiklīdz kādai tās nepatiks, nāksies par sevi daudz ko jaunu uzzināt.
Jau sen, lasot citus komentārus, sapratu, ka cilvēkam laikam ir kaut kādas problēmas ar uztveri, tāpēc šis ir pēdējais komentārs, kuru ierakstu šajā diskusijā, jo netaisos nolaisties līdz tādam līmenim, ka n-to lapu garumā jāmēģina pierādīt sava taisnība. Jauku dienu!

Eliise, neklausies to foruma vaukšķi. Viņai pašai nekas, izņemot 24/7 forumā dirnēšanu, nepadodas ;-)

Hmm, uzreiz atceros, kā vecāki nevarēja atļauties man jaunas drēbes nopirkt, kur nu vēl privātskolotāju atļauties. Būs jānokaunina, nu. :-)

Rudaste, paldies Tev! :) Goda vārds, sacepos, jo nav jau pirmā reize, kad man jāuzklausa personīgi apvainojumi no konkrētā cilvēka. Acīmredzot, kaut kādā mistiskā veidā esmu savulaik aizvainojusi, ja tagad tāda žults nāk ārā.

Nerea, ja tev tik viegla galva, tad kāpēc blakus ar pātagu stāvēt vajadzēja?

Pati skolas laikā mācījos labi, bet nebiju nekāds brīnumbērns, bija priekšmeti, kas man padevās ļoti grūti, tad nu centos iezubrīt ķīmijas formulas, lai spētu sekmīgi nokārtot kontroldarbus un drīz pēc tam šīs formulas veiksmīgi aizmirsu. Taču tukšas valsts eksāmena lapas nodošana un eksāmena zāles pamešana 5 minūtes pēc eksāmena sākuma ir tikai un vienīgi attieksmes jautājums un necieņa pret vecākiem, kuri ir apmaksājuši privātstundas, lai tikai bērnam būtu vieglāk apgūt vielu. (t)

Man ar matematika nepadevas meginaju savilkt galus. Bija periodi kad liecibaa treknu 2 ielika. Velak meginaju saraut uz 4 un citreiz tiku pie taa 4nieka reali kad nomainijas skolotaaja, jo redzeja ka mokos un naku uz pecstundam. Katram padodas savs citam matematika, citam valodas. Katram savs talants. Loti gan riebjas cilveki kas uzskata ka ir paraakie marematikas geniji un to baaz visiem acis. Nav tie cilveki krutaki un augstakstavosaki pa citiem..uzskatu ka visi esam lidzvertigi kaut gan dazadu. Nevar apsaukat cilveku par idiotu ja nepadodas matematika vai kimija. Atceros gan gadijumu vestures eksamenaa kur meitene man prasija kad notika ww2 un teicu no 1939 -1945 tad vina teica ka uzrakstija no 12 lidz 16gadsimtam nu tad tiesam smejos. Tik pat labi es atri uzsucu valodas kamer citi pa 3 gadiem nevar pat pajautat celu uz viesnicu vai norekinaties pie kases. Es nevienu nenosodu sajaa zinaa.

Runājot par tēmu - es piekrītu 57days.
Neviens cilvēks nevar zināt, kas viņam padodas un patīk vai uz ko ir talants, ja nekad to nav pamēģinājis un nav priekšstata par konkrētu lietu. Jo sevišķi tad, ja cilvēkam ir 7, 10 vai 12 gadi un nav dzīves pieredzes. Diemžēl priekšstatu par dažādām lietām un virzieniem veido skolotāji, un Latvijas gadījumā es teikšu "diemžēl", jo daudziem skolotājiem trūkst motivācijas veikt savu darbu vai tas nepatīk. Arī pašai ir gadījies, piemēram, ne pārāk foršs ķīmijas skolotājs (īstenībā 2 pēc kārtas), tā jau man ķīmija ļoti interesēja, bet galīgi nepadevās, jo es nesapratu, ko man tur māca. Mācījos uz 7, centos, bet ar gariem zobiem, jo tas viss nāca ar piepūli. Kamēr matemātikā un fizikā bija 10. Viegli jau teikt: ja interesē, vari mācīties pats padziļināti! Bet mani ļoti daudz kas interesēja! Skolēns arī ir tās pašas 24 stundas dienā, skolēns nevar apmeklēt mākslas skolu, mūzikas skolu, šaha pulciņu, karatē, basketbolu, privātskolotāju matemātikā un vēl baigi papildus piemācīties vēl to un šito. Bērni izvēlas vieglāko ceļu. Tāpēc es attīstījos tajos priekšmetos, kuros bija forši skolotāji, kuri prata interesanti pasniegt priekšmetu un kur viss pieleca ātri un bez piepūles.
*
Par matemātiku runājot. A jūs neesat aizdomājušās, ka ir vecāki, kuri paši nesaprot matemātiku? Varbūt skan dīvaini, bet mana mamma ir matemātikas skolotāja, kas ņem arī privātstundas, viņa teica, ka vidusmēra parastais pieaugušais, kam darbs nav saistīts ar matemātiku utt., parasti spēj atrisināt matemātikas uzdevumus līdz 6.klasei. Pēc tam vairumā gadījumu ir nepieciešams privātskolotājs, ja bērns skolā nesaprot. Bet es pati pazīstu divas sievietes, kuras neprot atrisināt 4. klases uzdevumus. Ļoti daudzi pieaugušie nesaprot daļskaitļus. Piemēram, apjūk, ja jāsaskaita 0,25+0,3 vai 3/5+0,5.

Ak jā, un par privātskolotājiem runājot, es gan pati te cosmo cepos par to, ka "nevajag radīt bērnus, ja nevari uzturēt", bet būsim godīgi, privātskolotājs maksā naudu, un ne to mazāko. Turklāt bērnam var neizveidoties kontakts ar skolotāju un būs jāmeklē cits (haha, gluži kā psihoterapeits). Piemēram, es bieži nesapratu, kad man matemātiku skaidroja mana mamma, nezinu, varbūt nostrādāja "mammas" faktors, bet nu es nesapratu, sit kaut pieri pret sienu. Lai gan kopumā man matemātika ļoti padevās. Bet, teiksim, slimošanas dēļ kādu vielu sanāca iekavēt. Aizgāju pie savas matemātikas skolotājas uz konsultāciju - viss momentā kļūst skaidrs, šķiet, tas taču ir elementāri! Lieliski, ja vecāki laicīgi pamana problēmu un var atļauties privātstundas, bet reālā aina diemžēl bieži ir atšķirīga.

Ja atnākt uz jebkuru skolu un uz jebkuru skolas klasi, tad uzreiz var piefiksēt ka vieni bērni labi zīmē, citi labi dzied, kādam labi padodas tehniskās lietas, bet cits ir uz "Tu" ar skaitīšanu/matemātiku un t.t.

Interesants novērojums. Man ir pretējs: ja aiziet uz jebkuru klasi var redzēt, ka ir bērni, kas sistemātiski mācās un ir teicamnieki visos vai gandrīz visos mācību priekšmetos un ir tādi, kam iet viduvēji vai slikti visos vai gandrīz visos mācību priekšmetos. Protams, tā ir tikai mana pieredze, bet precīzi 100% gadījumu, kad man kāds ir teicis: “Es jau neesmu eksaktais cilvēks, man tā matemātika/fizika/ķīmija principā nepadodas, lai cik ļoti arī es necenstos. Es vairāk esmu uz humanitārajiem mācību priekšmetiem orientēts”, ir izrādījies, ka šī persona ir labākajā gadījumā viduvēja visās jomās. Un vel cik atceros, pa mācību priekšmetu olimpiādēm arī rotēja principā vienas un tās pašas 30 sejas gan matemātikā, gan latv. v., gan ķīmijā, gan vēsturē. Protams, nenoliedzu, ka ir izņēmumi.
.
Vispārīga atbilde uz pamatjautājumu: talants < smags darbs < talants + smags darbs

Varu teikt, vien no savas pieredzes. Esmu no tiem bērniem, kuriem padevās vizuālā māksla, sports un fizika, neko pat nedarot, bet matemātika un mūzika bija tīrās šausmas. Mocījos ar vienu no priekšmetiem līdz pat 9.klasei, atsēžot pēcstundās dienu no dienas, bet rezultāta nekāda. Mūzikā viss vienkārši, vai nu dzirdi notis un balsi vari noturēt, vai nedzirdi neko un dziedi, tā, ka citiem ausis sāp. Jāsaka paldies, manai burvīgajai mūzikas skolotājai, kura saprata, ka mēs tādi pāris esam klasē, tad nu kamēr, citiem jādzied, mums notis jāatskaita.Ja precīzi atskaitīja, atzīme pat bija laba, nebojājot liecību.:-) Vidusskolā palika tikai matemātika, kura bija lielākās galvassāpes kādas var būt. Knapi gala eksāmenu uzrakstīju sekmīgi un biju laimīga, ka tiku no tā murga vaļā. Līdz pienāca RSU, kurā augstākā matemātika ir obligāta. Tad, nu lūk, ar citu pasniedzēju, sarezģītākā matemātikas forma, pēc piecu gadu pilnīgas matemātikas neizmantošanas(tik cik veikalā atlikumu izrēķināt), pēkšņi man pieleca, kā tas viss strādā. Pieņemot, ka manās smadzenēs nav atvērusies kaut kāda matemātikas čakra :-D es visu savu pēkšņo "matemātikas uztveršanu" noveļu uz pasniedzējas prasmi man izskaidrot, tā, lai pielektu.
Tajā pat fizikā, kura man padevās par spīti, manai matematikai, man bija brīnumains skolotājs, ļoti stingrs, ļoti prasīgs, bet izskaidroja " iz dzīves". Un te nu rodas jautājums, kāpēc samērā līdzīgi priekšmeti vienai personai padodas tik ļoti atšķirīgi? Pati sliecos uz to, ka katrs var ar darbu un labu pasniedzēju apgūt ekzaktos priekšmetus, bet humanitārie vairāk ir kategorijā -vai nu ir talants vai nav, un tos var tikai uzlabot.

Eliise, a pie ārstiem biji, lai galvu pārbaudītu? Asinsriti utt., jo tiešām nav normāli tā, ka latviešu valoda ir ok, bet citur pilnīga nulle. Tā joprojām ir tikai tava attieksme un nevajag pūst pīlītes, ka galvu nepacēlusi mācījies un izmēģināji trīs privātskolotājus, visas konsultācijas un pati kaut ko galvas būtu kalusi eksāmena darbus, kuri ir pieejami par iepriekšējiem gadiem. Pat tad var izlildīt ja ne pusi, bet trešdaļu, tā kā sāpīgs jautājums tev, to saprotu, un tas liedz uztvert tekstu, bet tā nav normalitāte. Tā bija tava nevēlēšanās, ko gan grūti saprast pašam ar jautro attieksmīti. Tu negribēji, nepatika, riebās un vēl visādi mazu bērnu izgājieni - žēl, ka vecāki arī ne ausi neklapēja un nemainīja tev tās metodes, lai tu zinātu kaut 6klases līmeni.

joprojām nevaru saprast kā latviešu valodas eksāmenā varēju dabūt A, bet matemātikā, neskatoties uz visām tabulām, tik un tā neko nesapratu

Traks minējums no manas puses: tu latv. v. eksāmenā uzkavējies ilgāk kā 5min!?

Darbs - jāieliek. No darba daudzas baidās.

Tās, kas neko nesajēdza matemātikā, kauns jūsu vecākiem. Viņiem jau sen bija jānoķer tas mirklis (sākumskolā?), kad nesapratāt pat elementāras lietas, un jārīkojas. Fui, fui.

Svarīgākais teksts visā šajā tēmā.

piemēram, ja bija jāreizina 7x8, tad no galvas zināju, ka 7x7=49 un tad jāpieskaita vēl 6

...tātad 7x8=55? Piedod, sasmējos par tavu, domājams, neuzmanības kļūdu. Bet principā es tieši šādu domāšanas veidu piekopu gan skolā, gan arī tagad. Un es esmu no tiem, kam matemātika padevās ļoti labi.

Es ilgi nevarēju iegaumēt reizrēķinu ar 9, mans risinājums bija sareizināt ar 10 un atņemt to skaitli, t.i., 8x9 = 8x10-8. Starp citu, šādi paņēmieni daudz labāk trenē loģisko domāšanu nekā ciparu iekalšana.

Es ilgi nevarēju iegaumēt reizrēķinu ar 9, mans risinājums bija sareizināt ar 10 un atņemt to skaitli, t.i., 8x9 = 8x10-8. Starp citu, šādi paņēmieni daudz labāk trenē loģisko domāšanu nekā ciparu iekalšana.

Tieši tā!