Neņemot vērā, ka šis ir acīmredzams trollis, ar kuru iesaistīties diskusijā ir bezjēdzīgi, tomēr komentēšu, jo emocionāla vai fiziska vardarbība ir izplatītāka nekā domājam. Neiztirzāšu varmākas iemeslus, apzinātos un neapzinātos motīvus šādai uzvedībai, kā arī upura psiholoģiju, sākot no zemās pašapziņas, vēlmes izpelnīties atzinību un mīlestību līdz par vēlmei glābt un slēptai pārākuma apziņai. Upuris un varmāka viens otru atrod diezgan precīzi un psiholoģiskie, emocionālie mehànismi tam apakšā var būt ļoti sarežģīti, bet teikšu vienu teikumu, kas ir patiesāks par patiesu - ja pēc pirmās(jā, pašas pirmās!) reizes upuris neizbeidz attiecības, tātad viņš dod savu piekrišanu šai spēlei, kura, kā likums(!) uzñems apgriezienus. Visam ir tendence attīstīties, jo īpaši vardarbībai. Varmàkas kà jau saka pats vàrds - varmàka - vajadzība ir realizēt varu. Ar spēku. Fizisku, psihologisku, seksuàlu. Arī tà saucamà nožēlošana ir manipulėšana ar varu - kaka spēle ar peli. Šàds vīrietis sievietes(ne tikai savu konkrēto upuri) a priori neciena. Ja Tu paliec un vēl pazemojies, cieñas būs vēl mazāk un vardarbības vēl vairāk. Šādi cilvēki saprot tikai spēka valodu un apstājas spēka, kas ir lielāks par viñiem pašiem priekšà. Attiecību gadījmá šim pretējam spēkam ir jābūt sievietes mīlestībai pret sevi. Iedomājies ka Tavā vietā būtu Tavs bērns - ko Tu viñam teiktu.
Elizabete tiešām labi pateica un šie stāsti ir loti līdzīgi, atškiras psihologisko mehānismu dzilumi un bekgraundi, bet visiem ir kopējs tas, ka labāk neklūst un jo dzilāka ir atkarība, jo dzilāka paklautība un lielákas grūtības izrauties. Varmākas ir manipulāciju gēniji, kur vietà ir citàts par mazo pirkstiñu un visu roku - šajà gadījumà visu sievietes dzīvi, veselību un nākotni. Nedod dievs, ja ir iesaistīti arī bērni. Šie stàsti ir neaptverami smagi. Es geibu aicinàt visas meitenes, kuras saskaras ar vardarbību - momentà izbeidziet jebkàdas attiecības un ja esat nopietni aizskartas - nekavējoties vèršaties pilicijà - nebaidieties.