Dzīvot mazpilsētā

Dievinu mazpilsētas. Kad man vaicā, kāpēc nedzīvoju Rīgā, un, ko daru savos "laukos", vienmēr atbildu, ka elpoju svaigu gaisu. Rīga smird. :-D

Mana dzimtā pilsēta ir Rīga, šobrīd dzīvoju mazpilsētā un esmu pat ļoti apmierināta. Uz Rīgu aizbraukt mazāk kā stunda, varu braukt gan ar suto, gan sabiedrisko jo satiksme ir pat ļoti laba. :) Rīgas nepietrūkst nemaz

Kas mūsdienās īsti skaitās mazpilsēta?

Ja mūsu valsts politika nebūtu visu maksimāli centralizēt uz Rīgu, bet gan mērķtiecīgi attīstīt reģionus, tad tagad ne lauki būtu tukši no bērniem, nedz mazpilsētas lēnām izmirtu. Un pavisam citas atbildes skanētu.
Pieļauju, ka galvenais punkts palikšanai mazpilsētā ir darba pieejamība. Bet ja pat veco rajona centros nav darba (izņemot dažas pilsētas, kas joprojām attīstās), tad kur nu vēl cilvēkus pievilināt uz dzīvi klusā mazpilsētā.
Rezultātā (ne 100%, bet lielāko ties) mazpilsētās paliek tie, kam dzīvē mērķi nekādi (Divucis nav mēŗķis). Ir liela daļa masas, kas izvēlas vieglāko ceļu - māja mantojumā, darbs tikai, lai paēstu, neko vairāk nevajag. Un šo cilvēku skaits proporcionāli pret kopējo iedzīvotāju skaitu pilsētiņā (miestos) pieaug. Vidējais miesta IQ līmenis krītas. Un tiem cilvēkiem, kam garīgi iekšās nekā nav, tie meklē tēmas kaimiņos. Aprunāšana ir kā saldais ēdiens pelēkajai ikdienai. Gluži, kā daļa komentētāju internetā. Tāda mirkļa viltus personīgās varenības radīšana.
PS.Kā tur bija viens teiciens, kas pa netu klīda? - Ja kāds tevi aprunā aiz muguras, lai aprunā, jo Tu viņam esi priekšā. Kaut kā tā.

Kur jūs Rīgā burzmu atrodat?

Priekš kam salīdzināt ar citām lielpilsētām, ja runa iet par Latviju? Katrai valstij ir savi mērāmie lielumi uz burzmu.
Man jau pietiek ar Rīgas, varbūt tā kādam šķitīs mazāka, bet man kā lauku cilvēkam jau tāpat pietiek.
Katram tāpat būs savs viedoklis par šo.

Es arī nesaprotu kur Rīgā burzma Salīdzinot ar Eiropas un pasaules pilsētām, tāda mazpilsēta vien ir.

Tieši manas domas lasot šo diskusiju. Es negribētu dzīvot milzu pilsētās-Maskava, Šanhaja, Lagosa, Deli, - tur ir burzma un tu nekad neesi viens, bet tādā Romā, vai Parīzē, kāpēc gan ne? Tur tos cilvēkus ļoti maz jūt. Rīga uz tā fona liekas kā klusa mazpilsēta.

Bija gadījums manā bijušajā mazpilsētā, ka dzērājs un bomzis bija krāmējis saskldītu malskas kravu. Noplēsis 200 eiro. Kas es uzskatu ir ārprātā dārgi un man tai paziņai vīrs pats varēja aiz gara laika viņu sakrāmēt.
Beigās malka sagāzās un krāmēja.
Mums ir ļoti dārgs šādas darba spēkas izmaksas par pāris dienu darbu!!!

Es arī nesaprotu kur Rīgā burzma :-D Salīdzinot ar Eiropas un pasaules pilsētām, tāda mazpilsēta vien ir.
Es labprāt dzīvoju gan Rīgā, gan savā dzimtajā mazpilsētā, nevaru vēl izlemt, kur labāk, vienlīdz daudz plusu un mīnusu gan tur, gan tur. Visideālākais variants būtu dzīvot mazpilsētā, bet ar iespēju vismaz reizi mēnesī uz pāris dienām aizbraukt uz Rīgu. Un regulāri kaut kur ceļot - uz ārzemēm un pa Latviju. Jo tad tas mazpilsētas miers un lēnais ritms netraucētu, nebūtu par daudz, bet tieši laikā.

Kur jūs Rīgā burzmu atrodat? Dzīvojat centrāltirgū vai stacijas tunelī? Un iepērkaties Stockman trakajās dienās? Rīga ir vien kripatiņu lielāks ciemats kā pārējā Latvija.

Es tikai zinu, ka vecumdienās vēlētos atgriezties savā dzimtajā vietiņā, es to ļoti mīlu un man tur vienmēr ir labi un mierīgi (l)
Taču patreiz par to nedomāju, taču zinu, ka arī Rīgā dzīvot negribu, tāpēc apsveru domu par Pierīgas pilsētiņām, kur varētu iegādāties dzīvokli :-) Es jau 6 gadus dzīvoju Rīgā un vēl joprojām nevaru pierast, nav tas priekš manis, pārāk liela burzma.

Nē, neesmu apsvērusi domu tur nekad atgriezties, jo man tur nepatika dzīvot. Man tur vairs nav neviena drauga, visi skolas laika draugi ir Rīgā vai ārzemēs, ar radiem attiecības nav sliktas, tomēr ir ļoti vēsas un formālas. Mazpilsētā ļoti nepatika dzīvot, jo gluži vienkārši tās pilsētas ritms man bija daudz, daudz par lēnu. Vidusskolā, kad biežāk sanāca braukt uz Rīgu, saodu Rīgas garšu, mazpilsētā dzīvoju pastāvīgā depresijā, jo jutos kā cietumā. Kad pārcēlos uz Rīgu, kas nemaz nav tik liela pilsēta, pirmo gadu dzīvoju kā eiforijā no visām piedāvātajām iespējām. Es katru dienu braucu stundām staigāt pa Vecrīgu. (s) Visbeidzot, materiālais aspekts. Apzinos, ka mazpilsētā nepelnīšu pat pusi no tā, ko pelnu Rīgā, bet pie materiālā ātri pierod....

Uz savu nē, bet mazpilsēta būs (l)

Dzīvoju mazpilsētā, taču ne dzimtajā. Plusu tam šobrīd ir vairāk nekā mīnusu - varbūt ar laiku kaut kas mainīsies, bet tad jau redzēs. Lielākais mīnuss ir normālas medicīnas un izklaižu trūkums, pārējais netraucē vai ir pieciešams. No iepriekš minētajiem iemesliem mani izbrīna, ka baumas var kaut kā traucēt dzīvot vai likt mainīt dzīvesvietu. :)

Noteikti nē. Tādās vietās atrodoties, vienmēr rodas sajūta, ka smoku. Arī Rīga man savulaik kļuva par mazu, par šauru. Pārcēlos uz divreiz lielāku pilsētu un tikai tad bija sajūta, ka, jā, esmu savā vietā. Mīlu lielpilsētas, cilvēku burzmas, straujo dzīves ritmu. Ja izslēdz visas tās lietas, kuras man defaultā riebjas, ja runā par dzīvi mazpilsētās (visi viens otru pazīst, nav darba, izklaides iespējas, normāli dzīvesvietas piedāvājumi, sajūta, ka katru dienu pavadi rutīnā, jo diži nav ko darīt, jo nekas nenotiek utt.), tad pats mazpilsētas dzīves ritms neatbilst manai straujajai dabai. Par lauku klusumu un mieru vispār nerunājot.

Nedomāju atgriezties,jo:
1. faktiski nav brīvu darba vietu, bet ,ja ir ,tad veikalā ,kur knapi minimālo saņem;
2. maz izklaižu iespēju;
3. visi par visiem visu zin, aprunā , piedomā klāt (ir ,kas brauc uz citu pilsētu pirkt grūtniecības testus, lai neuzzinātu viss ciems par iespējamo stāvokli:D );
4. pārāk tālu Rīga un citas lielākas pilsētas, lai aizbrauktu veik kādas veselības pārbaudes, veikalos sapirktu ,kaut vai elementāri apģērbu, apavus;
5. īres dzīvokļu trūkums un nav arī ,ko nopirkt, ja arī kāds vēlas.

Uzaugu mazpilsētā, dzīvojusi esmu Rīgā un ārvalstu lielpilsētās. Jā, gribētu atkal dzīvot mazpilsētā vai pilnīgos laukos, tīri finanšu dēļ. Darbs man ir galvenokārt internetā un izklaidēties es nekur īpaši neeju. Tiesa, visu mūžu tur dzīvot negribētu, bet dažus gadus, kamēr karjera uzņem apgriezienus. Mazāk stresa.

Starp citu, manā ezotēriskajā skoliņā saka, ka savu plānu stāstīšana, var novest pie neveiksmes. Kas nereti notiek mazpilsētā. Kā vienam izstāsta, ko tālāk pa ķēdi visi uzzina.
Un, vēl es zinu daudzus cilvēkus no savas mazpilsētas, kuri kā tika prom un viņiem veicas, bet kā dzīvoja mazpilsētā bija nekādi.

Es esmu domājusi par to, ka reiz varētu atgriezties savā dzimtajā pilsētā, bet tas noteikti nebūs tuvāko 10-15 gadu laikā, drīzāk uz vecumdienu pusi. Pagaidām priekš manis tur nav, ko darīt, jo, lai gan darba iespējas ir samērā daudz, tomēr ne manā jomā. Tā gan nav tāda mazpilsēta, kur visi visus zin un tik klačojās, tagad arī notiek dažādi pasākumi, koncerti utt., kā arī Rīga ir tikai 1,5h attālumā, tomēr mani tur aizbraucot šausmīgi kaitina, ka piektdienas/sestdienas vakarā tur absolūti nav, kur aiziet, izņemot klubiņu vai Klondaiku. Trūkst tādu vietu, kur pasēdēt un padzert vinčiku tā mierīgi:-D

Kādreiz nevarēju sagaidīt, kad ātrāk tikšu prom, iemesli tie paši - baumas, izklaides iespēju trūkums, veikali.. nodzīvoju Rīgā 9 gadus, kādreiz nepieļāvu domu, ka dzīvošu citur. Sagāju kopā ar big love, pēc laiciņa pārvācāmies tuvāk savai dzimtajai vietai, uz pilsētu ar izklaides iespējām un labām perspektīvām. Tagad pārvāksimies uz laiku uz dzimto vietu, tad redzēs kā būs, ka diendienā būsim atkal šeit. Bet tā kā tas uz laiku, tad nekas traks :)
Patīk, ka privātmājas, savs pagalms, mieriņš, tas ir the big deal for me pēc Rīgas (l)

Es jau no gadiem 16 esmu prom no savas mazpilsētas/ciema.Dzīvoju starp Rīgu un dzimto vietu apmēram vienāda brauciena attālumā.Neatgriezīšos savā miestā ne tikai šeit jau izskanējušo iemeslu dēļ, bet arī liekas, ka piemīt negatīva aura, nejūtos kā savā vietā, kā aizbraucu ciemos pie mammas, tā jau sapņoju par atgriešanos savā pilsētā.Šī pilsēta ir man ideāla, tuvu Rīgai, mikriņi iet ik pa 10 min., tādējādi var gan aizbraukt iepirkties, gan kultūras pasākumus apmeklēt..Rīga gan nepievelk, negribētu tur dzīvot, galīgi nav man..