Dzīvot mazpilsētā

Dzīvoju 140 km attālumā no Rīgas un nē, man tas netraucē baudīt kultūru un citus sev interesējošos pasākumus. Varu pat teikt, ka biežāk apmeklēju teātri, izstādes u.c. Rīgā, nekā mana draudzene, kas tur jau 6. gadu dzīvo. Viss ir atkarīgs no interesēm. Arī pie sevis bieži apmeklēju kultūras pasākumus, vispār nepatīk sēdēt uz vietas, patīk ko redzēt.. Bet.. es ciest nevaru Rīgu, un kamēr varu, uz turieni nepārcelšos. Piekrītu viedoklim, ka salīdzināt Rīgu ar Ņujorku vai Šanhaju ir lieki. Latvijas mērogā Rīga ir lielākā pilsēta.. Atbraucot uz Rīgu, uzreiz sajutu to saspringto ritmu, lielus attālumus un tas mani nogurdina. Rīga zog laiku, ja tā var teikt, jo tikšana no punkta A uz punktu B bieži vien sagādā lielās galvassāpes..
***
Bet esmu izteikta urbāniste, laukos (īstos laukos, nevis visu to, ko daži uzskata par laukiem, tiklīdz pamet Rīgas robežu) dzīvot negribētu, bet arī Rīgu nepanesu. Ceļojot uz lielpilsētām, ļoti patīk cilvēki apkārt, burzma, steiga, bet īslaicīgi, jo zinu, ka drīz atgriezīšos savā komforta zonā..
***
Un nav jau tā, ka tiklīdz izbrauc no Rīgas, uzreiz zāle līdz jostasvietai un tukšs lauks apkārt :D

Lasot Dartall komentāru sapratu, ka jāpiezīmē, ka mana mazpilsēta arī ir apmēram 40-50 minūšu braucienā no Rīgas, kas man būtu nozīmīgs faktors, jo ir atbilde kaut vai darba jautājumos un tādu lietu kā kultūras pasākumu/dažādu izklaižu apmekléšana ir daudzveidīgāka un relatīvi viegli pieejama.

Un salīdzināt ar citām lielpilsētām ir lieki, ja runājam par Latviju. Neesmu dzīvojusi ilgstoši citur. Ceļojusi esmu, bet tas cits, tad burzma patīk. :)

Kur jūs Rīgā burzmu atrodat? Dzīvojat centrāltirgū vai stacijas tunelī? Un iepērkaties Stockman trakajās dienās? Rīga ir vien kripatiņu lielāks ciemats kā pārējā Latvija.

Man arī Rīgā šķiet burzma (kas citreiz besī, bet citreiz pat patīk) un jā, katru darba dienu pēdējo piecu sešu gadu laikā pavadu tieši centrā, ejot gar stokmanu, pa tuneli, pie "centrāliem" iepirkšanās centriem un Vecrīgu. Tur ir burzma, bezpajumtnieki, krievi utt. Man ir bijis gan periods, kad pārvietojos tikai ar mašīnu, gan ar sabiedrisko. Periodā ar sabiedrisko, protams, burzmu izjūt daudz vairāk. Ja dzīvo a la Plavniekos, tad jau droši vien citādāk un pavisam noteikti, ja ir mašīna (kaut gan tad ir sastrēgumi).

Vienmēr esmu teikusi, ka dzīves komfortam vissvarīgākais ir dzīvesvietas ritms, cik ļoti šis dzīves ritms tev atbilst. Man personīgi ļoti piemērotas ir Rīgas lieluma pilsētas, teiksim, no 500 000 līdz 1 milj. iedzīvotāju, patīk tas ritms, dzīves ātrums sakrīt ar manu komforta ātrumu. Mazpilsētās, laukos jūdzos aiz bezdarbības, cik visi cilvēki ir lēni, bremzēti. Bet Maskavā vai Ņujorkā ilgstoši dzīvot nevarētu, laikam sajuktu prātā no stresa.

Daenerys1 ļoti labi raksturoja arī mani. Bērnību esmu pavadījusi Jūrmalā un tā laikam ir vienīgā vieta, neskaitot Rīgu, kur varētu un gribētu dzīvot. Bet vispār Rīgu neuzskatu ne par lielpilsētu, ne metropoli. Tā ir mana mīļā, mazā Rīga!
Aizbraukt uz mazpilsētām vai laukiem ciemos, pacept gaļu, pastaigāt basām kājām pa zāli, iedzert vīnu uz terases - jā, super! Bet dzīvot gribu pilsēta. Esmu izteikta urbāniste, kurai vismaz reizi pāris dienās vajag redzēt trolejbusu. :D

Rīgā arī ir daudz vairāk uzmācīgu bezpajumtnieku /naudas lūdzēju utml.

Ja domā par dzīvesvietas pirkšanu, tad, manuprāt, Rīgā ir mazāk iespēju to izdarīt, pirmkārt, dārgāk būtu, piemēram, māju nopirkt, otrkārt, negribētu dzīvot ne hruščovkā, ne jaunajā projektā, kas jau tagad plaisā. Vispār neesmu vēl nopietni domājusi par dzīvesvietas iegādi, bet izskatās, ka būs sarežģīts jautājums.

Vēl aspekts ir tas, ka no manas pilsētas aizbraukt uz Rīgu bieži ir ātrāk nekā no viena Rīgas gala uz otru. Tas arī ir pluss, jo var strādāt Rīgā, bet dzīvot ārpus tās.
Tagad, braucot uz savu dzimto pilsētu, man ir ļoti patīkama sajūta. Bet jāsaka, ka uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie skolasbiedri, kas palika tur, pārsvarā visi ir Rīgā, ļoti daudzi ārzemēs (un ne tikai UK kā pēc stereotipiem).

Es piekristu ar lielāko prieku dzīvot ārpus Rīgas, pilsētā vai mazpilsētā, ja tā būtu 1-1.5h attālumā no Rīgas, jo tomēr Rīga bieži ir nepieciešama, labāka medicīniskā palīdzība, izklaides, atpūtas iespējas, draugi utml. Slikti ir tas, ka ārpus Rīgas mazākas darba un izglītības iespējas. Pati nāku no pilsētas, kas ir 40min attālumā no Rīgas, tagad dzīvoju Rīgā - ar saviem "jaunības" gadiem esmu ļoti ļoti apmierināta, bija forši dzīvot pie Rīgas, braukt iepirkties, uz kino, uz teātri, tai pat laikā ārpus tās. Rīgā skaisti ir tikai Vecrīgā, atsevišķās vietās centrā, jaunajos projektos Mežciemā, Jaunajā Teikā utt, villu rajonā Mežaparkā utml. Savukārt mikrorajoni ir tik sliktā stāvoklī kāds nebūtu lielākajā daļā mazpilsētu. Respektīvi, arī mazākās pilsētās ir labie un sliktie rajoni, bet tomēr tie sliktie rajoni ir mazākās proporcijās un nav tik krasu atšķirību. Rīgā ļoti nepatīk pašvaldība un tās nesaimnieciskums, sabiedriskais transports zem katras kritikas. Citās pilsētās IR labāk. Savukārt no citām pilsētām ar starppilsētu transportu ir sarežģītāk, bieži jābrauc caur Rīgu. Tādēļ un citu apstākļu dēļ, manuprāt, personīgā mašīna ir primārā nepieciešamība. Jāsaka, ka Rīgā tiešām daudz vairāk krievu nekā, piemēram, manā dzimtajā pilsētā (pret krieviem iebildumu man nav, tikai fakts). Varētu vēl daudz ko teikt, bet kopumā Rīga mani tur ar darba un izglītības iespējām, bet tā labprāt dzīvotu citur. Taču ne pārāk tālu, laikam Daugavpils, Jēkabpils man būtu par traku tieši attāluma ziņā, ņemot vērā kaut vai to, ka visi radi ir pie Rīgas.

Nekad nevarētu dzīvot laukos vai mazpilsētā, tikai brīvdienās. Pēc 3 dienām man jau ir garlaicīgi un es smoku nost. Galīgi nav man. Brīvdienās gan patīk izbraukt ārpus Rīgas un pabaudīt mieru un dabu, bet darba dienās man vajag Rīgu. Protams, kādreiz sanāk padzīvoties korķos, bet kopumā ikdienā veiksmīgos laikos braucu uz darbu, kā arī dzīvesvieta ir tādā lokācijā, ka tas aizņem vien 15-20min un ir ļoti ok. Negribētu dzīvot arī pierīgā un braukāt katru dienu 40-60min vienā virzienā.
Tāpēc mans sapnis ir dzīvoklis Rīgā ( jau ir ) un vēlāk kāda lauku māja / vasarnīca ārpus Rīgas, kur doties brīvdienās.

Es nodzīvoju vairākus gadus Rīgā, nu esmu atpakaļ savā mazpilsētā, kas ir 50km attālumā no Rīgas :) Jūtos te lieliski, jo pilsēta attīstās, daba ir lielākais pluss, ko es tik ļoti mīlu, nekad neesmu sūdzējusies, ka nav ko darīt :) Es te jūtos vislabāk, uzskatu arī par lielisku dzīvesvietu ģimenei ar bērniem.
Un arī nesaprotu, kāpēc Rīga jāsalīdzina ar pasaules citām pilsētām uzreiz,kad piemin burzmu :) Par to jau tiek runāts Latvijas teritorijas ietvaros, ne domāts vēl nezcik tālu :)

No bērnības atceros, ka vecākiem darbs beidzās sešos, mājās viņi jau bija sešos un desmit minūtēs. Visai pilsētai cauri iziet nu max pusstunda.

Sisii, tas gan jau tāpēc, ka Tev darbs tuvu mājām mazpilsētā. :-D Arī Rīgā dzīvojot var būt, ka darbs ir pie pašām mājām.

Laikam lielpilsētā man visvairāk kaitina laika patēriņš pārvietojoties no punkta A uz punktu B.

Uhh, šis ir viens no iemesliem kāpēc man patīk sava mazpilsēta. No mājām līdz darbam ar kājām ir 30-40 min, bet ar mašīnu tās ir 5 minūtes. :-D

Laikam lielpilsētā man visvairāk kaitina laika patēriņš pārvietojoties no punkta A uz punktu B.

Šis iemesls mani pieveica līdz pēdējam. Darbs beidzās 17:00, mājās biju ne ātrāk kā 18, ja caur veikalu, tad 18:30,19:00. Kas nozīmē, ka katru dienu pavadīju 2-3h ceļā uz un no darba. Transports bija tāds laika zaglis.:-/

Nesen ar ģimeni nopirkām īpašumu (mazā ciematiņā) 15km no pilsētas. Jūtos labi. Ielec mašīnā, aizved bērnu uz dārziņu pilsētā, tad darbs arī pilsētā. vakarā atgriežamies savā miera ostā. Viss rokas stiepiena attālumā. Pilsētā īrēt, vai nopirkt īpašumu nereāli dārgi.
Arī autobuss iet samērā bieži, ja nu kādreiz tā vajag pārvietoties.
Katram jau savas prioritātes un vēlmes. :)

Es arī nesaprotu kur Rīgā burzma Salīdzinot ar Eiropas un pasaules pilsētām, tāda mazpilsēta vien ir.

Man te nesen tādu kuriozu arī stāstīja, ka bija uz Rīgu ķīniešu delegācija atbraukusi, viņiem Rīgu prezentē kā lielpilsētu, metropoli. Ķīnieši tādi - E? :-/ Viņiem pilsēta ar miljonu iedzīvotāju tāds ciemelis vien ir :D
Man vecāki arī dzīvo manā dzimtajā pilsētā, braucu bieži, vasarā noteikti vismaz nedēļu padzīvot, jo pēdējā laikā viss tur tīrs, zaļš sakopts. Miers, klusums, atpūta, viss rokas attālumā ko vajag. Laikam lielpilsētā man visvairāk kaitina laika patēriņš pārvietojoties no punkta A uz punktu B. Vēl nesen pilnā mērā izbaudīju ikrīta un ikvakara korķus, kad dzīvoju Pārdaugavā. reāli 1,5h stunda no dzīves patērēta bezjēdzīgi.
Esmu arī pa Eiropu izdzīvojusies, jā, Rīgā sabiedriskais transports un arī visa transporta sistēma ir diezgan vāja.

Uzaugu mazpilsētā. Nepatīk jo priekš manis pa lielu. Man patīk tikai lauki, kur arī tgd dzīvoju. Rīgaa vispar nemūžam nedzivotu.

Vienmēr esmu teikusi, ka dzīves komfortam vissvarīgākais ir dzīvesvietas ritms, cik ļoti šis dzīves ritms tev atbilst. Man personīgi ļoti piemērotas ir Rīgas lieluma pilsētas, teiksim, no 500 000 līdz 1 milj. iedzīvotāju, patīk tas ritms, dzīves ātrums sakrīt ar manu komforta ātrumu. Mazpilsētās, laukos jūdzos aiz bezdarbības, cik visi cilvēki ir lēni, bremzēti. Bet Maskavā vai Ņujorkā ilgstoši dzīvot nevarētu, laikam sajuktu prātā no stresa.

Precīzi! ++

Vienmēr esmu teikusi, ka dzīves komfortam vissvarīgākais ir dzīvesvietas ritms, cik ļoti šis dzīves ritms tev atbilst. Man personīgi ļoti piemērotas ir Rīgas lieluma pilsētas, teiksim, no 500 000 līdz 1 milj. iedzīvotāju, patīk tas ritms, dzīves ātrums sakrīt ar manu komforta ātrumu. Mazpilsētās, laukos jūdzos aiz bezdarbības, cik visi cilvēki ir lēni, bremzēti. Bet Maskavā vai Ņujorkā ilgstoši dzīvot nevarētu, laikam sajuktu prātā no stresa.