Dzīvot mazpilsētā

Lasu minkas komentārus un tiešām nesaprotu šo domāšanu, ņemot vērā, cik bomzīga ir Rīgas lielākā daļa ar tiem pašiem divučiem utt. Kāda jēga kaut kādu pilsētu nolikt par to, kas pašā Rīgā ir kaudzēm. Nesaku, ka visi mazpilsētās ir izglītoti utt, bet tomēr spogulī vērts paskatīties pirms runāt ko tādu.

Vai mazpilsētās, kur nav pat kur lāgā iziet pastaigāt-stundas, pusotras laikā jau visas pilsētiņas ielas izstaigātas. Tāpat- visi vakari mājās pie TV, PC vai pagalmā, jo nav kur citur iet.

Dzīve mazpilsētā:
1) vecumā līdz 18 gadiem - dauzīšanās ar citiem bērniem pa lauku, pulciņi, citas nodarbes - neviens vakars nav brīvs;
2) 18-24 gadi - pārbaudi dzīvi lielpilsētā, kurā ir augskola (visbiežāk Rīga);
3) 25-30 gadi - patrako pa Rīgu, satiec mūža mīlu, aprecies un atgriezies (pārcelies uz mazpilsētu), jo pa klubiem vairs netīk dancot, prāts nobriedis, laiks mierīgākā vidē atgriezties;
4) 31 un viarāk - dzīve mazpilsētā, kur apmeklē katru iespēju, kad viesizrādēs atbrauc kāds kultūras pasākums, savi interešu klubiņi (sporta turnīri, koris utt, un kā nu kuram). Kā arī darbs pie mājas darbiem, bērnu audzināšana utt.. Nav jau tā, ka garlaicīgi mazos miestos. Galvenais kā pats pavadi savu dzīvi. Lielākā daļa Rīdzinieku arī nekur neiet laukā no 4 sienām - tv tik skatās.
te gan miestos problēma ar 4.punktu - jo mazāk tautas paliek, jo grūtāk ar izklaidēm.

Pasadena, nē, tas nebija domāts Tev.
***
Viedā Minka., nu, nu.. pastāsti, lūdzu, cik piesātināta ir KATRA Tava diena. Es nesaku, ka Tev ir jādzīvo mazpilsētā, bet apgalvojums, ka mazpilsētā var sajukt prātā, arī liekas creepy. Nezinu, Tu strādā vai nē, bet ja man katru dienu ir darbs, tad prāts nenesās iet pastaigā 10 km vai ko citu. Darbs - mājas - sporta zāle - teātra izrāde - tikšanās ar draugiem kafejnīcā u.c. Bet ne katru dienu. Un jā, es nerunāju par Rīgu.

Ar tov isu gribēju teikt, ka izņemot darbu katru darbdienu, kādu vakaru aizeju uz sporta zāli, kādu uz teātra izrādi, kādu uz kursiem un kādu veltu pasēdēšanai ar draugiem. Protams, ir vakari, kad negribās neko, tikai skatīties seriālus. Brīvdienas ir atsevišķs stāsts.. a, lidosta saki.. cik atceros kādu diskusiju, par ceļošanu Tu vispār vīpsnāji, ka tā ir tāda modes lieta un vispār nav ko tizloties

Minka, tu aizmirsti, ka lai katru nedēļu 3-4x ietu uz teātriem un kafejnīcām jābūt daudz brīvai naudai, ņemot vērā to, ka, piemēram, teātris vien izmaksā 25x2 + kaut kāda kafejnīca, kur tādās necilākās uz 2 personām arī bez 25 neiztikt. Protams, ja teātrī nemedī sliktākās vietas pa 7 eur un neēd ēdnīcās.
Kad bieži pavadīju laiku Ventspilī, Saldū, Gulbenē un Jēkabpilī, ļoti daudz staigāju, daudz vairāk nekā tagad, jo Rīgā ir nepatīkamāk staigāt. It kā reizēm patīk tas, ka cilvēki iet pretī, mašīnas utt, bet reizēm prasās to mieru un dabu. Braucu ar riteni, spēlēju sporta spēles, jā, arī pa dārza darbiem, apmeklēju vietējās kafejnīcas, bārus, geokačingoju, braucu uz citām vietējām pilsētām, kur ir ko apskatīt - Kuldīga, Skrunda utml. Katrā ziņā, manuprāt, es biju aktīvāka nekā tagad, kad pārsvarā pārvietojos ar mašīnu vai sabiedrisko un, ja ir pasākumi, tad tie ir iekštelpās. Mazpilsētās daudz vairāk sanāca būt ārā.
Bet nu katram savs viedoklis, vairs centīšos neuzspiest savējo, turklāt, kā jau teicu, Rīga man arī patīk. :)

Dartall
Tas nav mans teksts, es citēju (pelēkais fons to nozīmē), jo trāpīgi izteikta doma.
Nav runa par bomžiem- tie ir visur. Runa ir par mērķtiecīgiem uz karjeru un personības attīstību orientētiem cilvēkiem. Mazpilsētās/laukos tādu ir ievērojami mazāk kā Rīgā. Jo mazāka pilsēta, jo vairāk cilvēku, kas "peld pa straumi"- ja nauda pietiek ēdienam un apģērbam, tad vairāk neko arī nevajag, labi tāpat. Karjeras izaugsme? Priekš kam- ka tik ir darbiņš un puncis pilns :D
Arī Rīgā ir tāds sabiedrības slānis, bet vismaz proporcionāli mērķtiecīgo ir vairāk kā mazpilsētās.

Pasadena, nē, tas nebija domāts Tev

Tad labi, atvaino par pārpratumu.

Jūra, muzeji, sporta zāles un citas lietas it kā tieši pie mājas būtu un citās pilsētās nemaz, domāju, ka mazpilsētās uz šīm vietām nonāk pat ātrāk.

Pasadena, tak viss kārtībā! Virtuālā telpā bieži vien pārpratumi sanāk! :)

Meksikanka
Katram ir individuāli atšķirīgs iekšējās enerģijas resurss- citam pietiek reizi mēnesī iziet ārpus mājas izklaidēties, citam (man) katru dienu. Un darbs negāž no kājām vakarā.
Dartall
Rīgā ir iespējams nopelnīt tik, lai par teātra biļešu cenām vai kafejnīcu rēķiniem nav jāiespringst.

Mērķtiecīgie tieši Rīgā būtu mazāk, vieglāk peldēt pa straumi. :D

Nu nezinu gan, vai var teikt, ka Rīgā ir tādas pašas kultūras un citas iespējas, kā mazpilsētā, nevaru tam piekrist.
Nu nav mazpilsētās ne labi restorāni ( ar izņēmumiem, viens Valmierā, viens Liepājā utt ), ne opera/balets, ne normāli apģērbu veikali. Tajās pašās lielākajās pilsētās, Liepāja, Venstpils, Valmiera utt neredzu nevienu normālu lielveikalu ar pietiekošu izvēli.
Ne tur Arēna Rīga vai Dzintaru koncertzāle ar labiem koncertiem, ne arī tik plašas citas izklaides un kultūras iespējas, arī citi pasākumi, pilsētas svētki, salūti nav tik vērienīgi kā Rīgā un ir garlaicīgi ,esmu bijusi uz dažādiem svētkiem mazpilsētās, nu nav tā kā Rīgā.
Un tā braukāšana regulārā uz mazpilsētām stundas attālumā no Rīgas arī man nebūtu pieņemama, 23 vai 24 pēc koncerta vai cita pasākuma vēl kratīties stundu mājās, nemaz nerunājot, ja ir kāds labs pasākums, kur gribas iedzert vīnu un ja vēl pasākums ievelkas.. nevar tā vienkārši ar taksi aizšaut mājas kā Rīgā.

Un vēl, lai nokļūtu lidostā uz reisu 6.30 no mazpilsētas jākratās jau cikos? 3 vai 4 naktī? Man tas būtu traģiski :-D

Visur salūti kā salūti, štrunts pēdējais, par ko aizdomāties. :D Vai celšanos reizi gadā, ne jau katru dienu lido. Man liekas, ka vienmēr pārāk pārspīlē, izrauj tādus piemērus, kas der jebkurai Rīgas vietai vai arī nav aktuāli arī tur.

No Rīgas vienas puses uz lidostu tāpat jākratās gabals, ne pa labiem ceļiem un stāvot uz katra luksofora, piemēram.

Lasot Kampanellas komentāru sapratu, ka nevaru īpaši diskutēt pašreiz par attālumiem, jo dzīve ir iegrozījusies tā, ka stundas brauciens ar mašīnu manā uztverē ir tuvs :-D. Agrāk likās, ka 30 minūšu gājiens ar kājām līdz skolai ir tāls :-D.

Nu ok, tie attālumi katram savi. Man uz lidostu sanāk bieži braukt, un esmu pieradusi, ka tās ir 10-15 minūtes, tāpat arī no operas vai Arēnas Rīga atbraukšu ap 10-15 minūtēm. Nu negribētu es savādāk. Bet nu katrs jau pieradis pie saviem attālumiem :)

Nezinu, man arī Rīga neliekas nekas tāds, manā mikrorajonā ir daudz vienmuļāka dzīve kā manā dzimtajā mazpilsētā, uz centru vispār maz braucu, tikai, tad ja ir vadzība.
Kas man Rīgā patīk ir tas, ka viss ir ļoti pieejams, jebkurā laikā, kino ir vēlie seansi, ir diennakts aptiekas, par maksu var tikt ātri pie jebkura ārsta pat dienas laikā, kas manā mazpilsētā būtu nepiespējami.

Bez apvainojumiem, bet, izsakot kategorisku spriedumu, pastāv dikti liels risks nokļūt kategorijā aprobežots. Dzīvoju neRīgā, ir teātris, ar kuru no galvaspilsētas iestādījumiem nopietni konkurē tikai viens, ir orķestris un akustiski lieliska, kaut arhitektoniski neideāla koncertāle, kurā pērn koncertēja Berlīnes filharmoniķi, kultūrvietas gan skaļiem rokkoncertiem, gan iesācējdzejnieku saietiem, spa komplekss un vieglatlētikas arēna, un vēl un vēl. Spēj tik apmeklēt. Staigā arī tramvajs! :D
Strādāju nepilnu slodzi intelektuāli izaicinošā, bet neprestižā profesijā, mājiņai pie jūras pagaidām par īsu, bet teijāterim un kūkotavām sanāk.
..
Tas, ka dažai granddāmai šķiet, ka mazpilsētā var vien govei zem astes un sapņu tālumā lūkoties, gan īpaši nepārsteidz, reiz bija kursabiedrene, rīdziniece, kura bija ļoti pārsteigta, ka mēs, divas liepājnieces, neesam pazīstamas un ka Liepājā ir vairāk par divām latviešu skolām. :D

Nu es domāju, katrs te aizstāv savu dzīvesvietu, tas ir nomāli. Tāpat arī katrs no mums ir pieradis pie savām izklaidēm, viens pie labas klases restorāniem vai lielkoncertiem, citiem būs labi ar mazo mīļo dzimtās pilsētas kafeni un mini koncertzālīti.
Jāsaka gan, ka tas viss var mainīties. Mans vīrs nekad vairs negribētu atgriezties savā dzimtajā miestā pēc 10 nodzīvotiem gadiem Rīgā, tajā laikā ne ceļoja, ne gāja uz restorāniem, arī operā bija bijis 1 reizi. Jā, bija viņiem tur visādi mini pasākumi, bet nu to nevar salīdzināt ar mūsu esošo dzīvesveidu. Prieks, ka tagad mums abiem domas par Rīgu ikdienā un brīvdienām/ aktīvo atpūtu ārpus pilsētas sakrīt :)