Dzīvot mazpilsētā

Laikam lielpilsētā man visvairāk kaitina laika patēriņš pārvietojoties no punkta A uz punktu B.

Uhh, šis ir viens no iemesliem kāpēc man patīk sava mazpilsēta. No mājām līdz darbam ar kājām ir 30-40 min, bet ar mašīnu tās ir 5 minūtes. :-D

Sisii, tas gan jau tāpēc, ka Tev darbs tuvu mājām mazpilsētā. :-D Arī Rīgā dzīvojot var būt, ka darbs ir pie pašām mājām.

No bērnības atceros, ka vecākiem darbs beidzās sešos, mājās viņi jau bija sešos un desmit minūtēs. Visai pilsētai cauri iziet nu max pusstunda.

Es nodzīvoju vairākus gadus Rīgā, nu esmu atpakaļ savā mazpilsētā, kas ir 50km attālumā no Rīgas :) Jūtos te lieliski, jo pilsēta attīstās, daba ir lielākais pluss, ko es tik ļoti mīlu, nekad neesmu sūdzējusies, ka nav ko darīt :) Es te jūtos vislabāk, uzskatu arī par lielisku dzīvesvietu ģimenei ar bērniem.
Un arī nesaprotu, kāpēc Rīga jāsalīdzina ar pasaules citām pilsētām uzreiz,kad piemin burzmu :) Par to jau tiek runāts Latvijas teritorijas ietvaros, ne domāts vēl nezcik tālu :)

Nekad nevarētu dzīvot laukos vai mazpilsētā, tikai brīvdienās. Pēc 3 dienām man jau ir garlaicīgi un es smoku nost. Galīgi nav man. Brīvdienās gan patīk izbraukt ārpus Rīgas un pabaudīt mieru un dabu, bet darba dienās man vajag Rīgu. Protams, kādreiz sanāk padzīvoties korķos, bet kopumā ikdienā veiksmīgos laikos braucu uz darbu, kā arī dzīvesvieta ir tādā lokācijā, ka tas aizņem vien 15-20min un ir ļoti ok. Negribētu dzīvot arī pierīgā un braukāt katru dienu 40-60min vienā virzienā.
Tāpēc mans sapnis ir dzīvoklis Rīgā ( jau ir ) un vēlāk kāda lauku māja / vasarnīca ārpus Rīgas, kur doties brīvdienās.

Es piekristu ar lielāko prieku dzīvot ārpus Rīgas, pilsētā vai mazpilsētā, ja tā būtu 1-1.5h attālumā no Rīgas, jo tomēr Rīga bieži ir nepieciešama, labāka medicīniskā palīdzība, izklaides, atpūtas iespējas, draugi utml. Slikti ir tas, ka ārpus Rīgas mazākas darba un izglītības iespējas. Pati nāku no pilsētas, kas ir 40min attālumā no Rīgas, tagad dzīvoju Rīgā - ar saviem "jaunības" gadiem esmu ļoti ļoti apmierināta, bija forši dzīvot pie Rīgas, braukt iepirkties, uz kino, uz teātri, tai pat laikā ārpus tās. Rīgā skaisti ir tikai Vecrīgā, atsevišķās vietās centrā, jaunajos projektos Mežciemā, Jaunajā Teikā utt, villu rajonā Mežaparkā utml. Savukārt mikrorajoni ir tik sliktā stāvoklī kāds nebūtu lielākajā daļā mazpilsētu. Respektīvi, arī mazākās pilsētās ir labie un sliktie rajoni, bet tomēr tie sliktie rajoni ir mazākās proporcijās un nav tik krasu atšķirību. Rīgā ļoti nepatīk pašvaldība un tās nesaimnieciskums, sabiedriskais transports zem katras kritikas. Citās pilsētās IR labāk. Savukārt no citām pilsētām ar starppilsētu transportu ir sarežģītāk, bieži jābrauc caur Rīgu. Tādēļ un citu apstākļu dēļ, manuprāt, personīgā mašīna ir primārā nepieciešamība. Jāsaka, ka Rīgā tiešām daudz vairāk krievu nekā, piemēram, manā dzimtajā pilsētā (pret krieviem iebildumu man nav, tikai fakts). Varētu vēl daudz ko teikt, bet kopumā Rīga mani tur ar darba un izglītības iespējām, bet tā labprāt dzīvotu citur. Taču ne pārāk tālu, laikam Daugavpils, Jēkabpils man būtu par traku tieši attāluma ziņā, ņemot vērā kaut vai to, ka visi radi ir pie Rīgas.

Vēl aspekts ir tas, ka no manas pilsētas aizbraukt uz Rīgu bieži ir ātrāk nekā no viena Rīgas gala uz otru. Tas arī ir pluss, jo var strādāt Rīgā, bet dzīvot ārpus tās.
Tagad, braucot uz savu dzimto pilsētu, man ir ļoti patīkama sajūta. Bet jāsaka, ka uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie skolasbiedri, kas palika tur, pārsvarā visi ir Rīgā, ļoti daudzi ārzemēs (un ne tikai UK kā pēc stereotipiem).

Ja domā par dzīvesvietas pirkšanu, tad, manuprāt, Rīgā ir mazāk iespēju to izdarīt, pirmkārt, dārgāk būtu, piemēram, māju nopirkt, otrkārt, negribētu dzīvot ne hruščovkā, ne jaunajā projektā, kas jau tagad plaisā. Vispār neesmu vēl nopietni domājusi par dzīvesvietas iegādi, bet izskatās, ka būs sarežģīts jautājums.

Rīgā arī ir daudz vairāk uzmācīgu bezpajumtnieku /naudas lūdzēju utml.

Vienmēr esmu teikusi, ka dzīves komfortam vissvarīgākais ir dzīvesvietas ritms, cik ļoti šis dzīves ritms tev atbilst. Man personīgi ļoti piemērotas ir Rīgas lieluma pilsētas, teiksim, no 500 000 līdz 1 milj. iedzīvotāju, patīk tas ritms, dzīves ātrums sakrīt ar manu komforta ātrumu. Mazpilsētās, laukos jūdzos aiz bezdarbības, cik visi cilvēki ir lēni, bremzēti. Bet Maskavā vai Ņujorkā ilgstoši dzīvot nevarētu, laikam sajuktu prātā no stresa.

Daenerys1 ļoti labi raksturoja arī mani. Bērnību esmu pavadījusi Jūrmalā un tā laikam ir vienīgā vieta, neskaitot Rīgu, kur varētu un gribētu dzīvot. Bet vispār Rīgu neuzskatu ne par lielpilsētu, ne metropoli. Tā ir mana mīļā, mazā Rīga!
Aizbraukt uz mazpilsētām vai laukiem ciemos, pacept gaļu, pastaigāt basām kājām pa zāli, iedzert vīnu uz terases - jā, super! Bet dzīvot gribu pilsēta. Esmu izteikta urbāniste, kurai vismaz reizi pāris dienās vajag redzēt trolejbusu. :D

Kur jūs Rīgā burzmu atrodat? Dzīvojat centrāltirgū vai stacijas tunelī? Un iepērkaties Stockman trakajās dienās? Rīga ir vien kripatiņu lielāks ciemats kā pārējā Latvija.

Man arī Rīgā šķiet burzma (kas citreiz besī, bet citreiz pat patīk) un jā, katru darba dienu pēdējo piecu sešu gadu laikā pavadu tieši centrā, ejot gar stokmanu, pa tuneli, pie "centrāliem" iepirkšanās centriem un Vecrīgu. Tur ir burzma, bezpajumtnieki, krievi utt. Man ir bijis gan periods, kad pārvietojos tikai ar mašīnu, gan ar sabiedrisko. Periodā ar sabiedrisko, protams, burzmu izjūt daudz vairāk. Ja dzīvo a la Plavniekos, tad jau droši vien citādāk un pavisam noteikti, ja ir mašīna (kaut gan tad ir sastrēgumi).

Un salīdzināt ar citām lielpilsētām ir lieki, ja runājam par Latviju. Neesmu dzīvojusi ilgstoši citur. Ceļojusi esmu, bet tas cits, tad burzma patīk. :)

Lasot Dartall komentāru sapratu, ka jāpiezīmē, ka mana mazpilsēta arī ir apmēram 40-50 minūšu braucienā no Rīgas, kas man būtu nozīmīgs faktors, jo ir atbilde kaut vai darba jautājumos un tādu lietu kā kultūras pasākumu/dažādu izklaižu apmekléšana ir daudzveidīgāka un relatīvi viegli pieejama.

Dzīvoju 140 km attālumā no Rīgas un nē, man tas netraucē baudīt kultūru un citus sev interesējošos pasākumus. Varu pat teikt, ka biežāk apmeklēju teātri, izstādes u.c. Rīgā, nekā mana draudzene, kas tur jau 6. gadu dzīvo. Viss ir atkarīgs no interesēm. Arī pie sevis bieži apmeklēju kultūras pasākumus, vispār nepatīk sēdēt uz vietas, patīk ko redzēt.. Bet.. es ciest nevaru Rīgu, un kamēr varu, uz turieni nepārcelšos. Piekrītu viedoklim, ka salīdzināt Rīgu ar Ņujorku vai Šanhaju ir lieki. Latvijas mērogā Rīga ir lielākā pilsēta.. Atbraucot uz Rīgu, uzreiz sajutu to saspringto ritmu, lielus attālumus un tas mani nogurdina. Rīga zog laiku, ja tā var teikt, jo tikšana no punkta A uz punktu B bieži vien sagādā lielās galvassāpes..
***
Bet esmu izteikta urbāniste, laukos (īstos laukos, nevis visu to, ko daži uzskata par laukiem, tiklīdz pamet Rīgas robežu) dzīvot negribētu, bet arī Rīgu nepanesu. Ceļojot uz lielpilsētām, ļoti patīk cilvēki apkārt, burzma, steiga, bet īslaicīgi, jo zinu, ka drīz atgriezīšos savā komforta zonā..
***
Un nav jau tā, ka tiklīdz izbrauc no Rīgas, uzreiz zāle līdz jostasvietai un tukšs lauks apkārt :D

Meksikanka, ja tas dēļ mana komentāra, tad nebiju domājusi, ka dzīvojot tālāk nevarétu baudīt kultūru Rīgā. Es vienkārši zinu sevi un savu ģimeni un, jo tuvāk kaut kas atrodas, jo mums ir vieglāk noorganizēties. To sakot, es varētu mierīgi pārcelties., piem., uz Liepāju, ja varētu tur strādāt konkrētajā darba jomā. Un esmu diezgan pārliecināta, ka bez Rïgas ļoti mierīgi varētu pat izdzīvot.

Apbrīnoju cilvēkus, kam patīk lauki- visu mūžu dzīvot izolācijā starp kokiem un krūmiem. Vai mazpilsētās, kur nav pat kur lāgā iziet pastaigāt-stundas, pusotras laikā jau visas pilsētiņas ielas izstaigātas. Tāpat- visi vakari mājās pie TV, PC vai pagalmā, jo nav kur citur iet. Darba izvēle arī tāda, ka praktiski visu vai pusi mūža jāstrādā vienā darbavietā. Cilvēkiem, kam patīk rutīna, visas dienas vienādas, droši vien paradīze. Es prātā sajuktu :D Protams, Rīgā katru vakaru uz teātri cilvēki neiet, bet ir iespēja 3-4 vakarus kaut ko darīt ārpus mājas- kafejnīca, kino, teātris, muzejs, koncerts, izstāde, opera, balets, kursi, vasarā jūra utt. Brīvdienās uz jebkuru vietu LV max 3.5h, lidosta. Manuprāt, interesantāk kā šķūrēt sniegu/grābt lapas/ravēt dārzu pagalmā. Ja nedzīvo centrā ap centrālo staciju, tad ne burzma, ne netīrs gaiss nav. Maza, mīlīga mazpilsētiņa pasaules mērogā ar daudz iespējām. Arī darbu nomainīt ir tikpat viegli kā apakšbikses :D

Vai Valmieru, likās forša pilsēta, kur būtu viss, kas man +/- vajadzīgs. Pēdējo reizi gan biju tur gadus 7 atpakaļ...

RedJasper +++

Rezultātā (ne 100%, bet lielāko ties) mazpilsētās paliek tie, kam dzīvē mērķi nekādi (Divucis nav mēŗķis). Ir liela daļa masas, kas izvēlas vieglāko ceļu - māja mantojumā, darbs tikai, lai paēstu, neko vairāk nevajag. Un šo cilvēku skaits proporcionāli pret kopējo iedzīvotāju skaitu pilsētiņā (miestos) pieaug. Vidējais miesta IQ līmenis krītas. Un tiem cilvēkiem, kam garīgi iekšās nekā nav, tie meklē tēmas kaimiņos.

Es kā studentīte bez savas personiskās mašīnas esmu izbaudījusi, kā ir diezgan regulāri (bija darīšanas tajās pilsētās, kā dēļ sanāca reizi nedēļā vai vairāk) braukt ar sabiedrisko transportu Rīga - Jēkabpils, Rīga - Ventspils, Rīga - Gulbene (un domāts arī atpakaļ virzienos), diez kas pa manam nav, jo īpaši, ja ir konkrēts laiks, kad kaut kur jābūt. Ja ar mašīnu, tad OK, kaut gan, piemēram, pasākumos šoferim vai nu jāatsakās no alkohola, kaut parasti iedzertu, vai arī jābūt nenogurdinămam, lai pa nakti brauktu atpakaļ vairāk nekā pusotru stundu. Vai arī jāņem viesnīca.
Turklāt sabiedriskajam transportam ir bieži nejēdzīgi salikti laiki. Bet vismaz starppilsētu transports ir par 150% sakoptāks nekā jebkurš Rīgas sabiedriskais transports.
Atceros, kā cēlos piecos, lai uz deviņiem paspētu uz lekciju Rīgā. Arī diez kas nebija. :D

Manā mazpilsētā gan sporta zāle, gan visādi kursi, gan vairākas kafejnīcas. Plusā, tur ir manas draudzenes, ar kurām es visticamāk izbaudītu šī lietas vairāk. Rīgā arī tomēr atkarīgs, kur dzīvo. Arī var sevi atrast izolētu.