Krāpšana

Bija man viens draugs kas krāpa visas savas meitenes..visu laiku. Viena kas viņam bija kādus 3 gadus, krāpa visu laiku, nu katru nedēļu kā kaut kur izgāja, beigās pašķīrās, bet meitene laikam sev galu mēģināja padarīt, zinu ka bija pat slimnīcā, tad viņš satraukts sagāja ar viņu atkal kopā, solijās ka mainīsies un nekrāps, to stāstija arī citiem apkārt. Protams nepagāja ne mēnesis kad viss bija atpakaļ vecajās sliedēs, satika kaut kādu meiteni kura ļoti iepatikusies, stāstija cik laba gūltā un ko tik ne, regulāri ar viņu tikās, bet pagāja laiks uzradās vēlviena, tā viņš ar 3ām vienlaicīgi ņēmās kādu brīdi, līdz vienu dienu bija pie otrās meitenes un zvanija trešā, kad viņa prasija kas zvana, šis sadusmojies un kaut ko uzbļāvis, beigās abas sapratušas laikam ka šim nav vienīgās, un beigās arī ar ilggadējo draudzeni izšķīries. Cik zinu vēljoprojām piekopj šitadus gājienus un diez vai mainīsies kādreiz, kas smieklīgi, vienmēr teicis ka mīl to pirmo meiteni, cik viņa laba draudzene bija, bet vienalga savu dabu nespej mainīt.

stellaglmr, tu vispār tur neko nepateici, tikai uzskaitīji, ka var būt reāli, ka paliek auksta un zāģis, ka tad krāpj. Nu un, autorei trīcēt, ka tik kādā mirklī nesāk viņu par tādu uztvert, citādi aste gaisā un krāps, jo ''jau minētie nosacījumi''. That's it.

Nē, tukša ir tava "analīze". Tu neesi pareizi interpretējusi, citējusi vai papildinājusi manu komentāru nevienu no reizēm. Tavs viedoklis par manu viedokli, kuru Tu neesi spējusi izlasīt un/vai uztvert, mani neinteresē tik ļoti, lai es turpinātu Tevi atkal un atkal labot. Jācer vien, ka autore, ja vēl lasa šo diskusiju, neņems ļaunā šo diskusijas "piemēslošanu". :)

Nevis "un, ja vēl zāģē", bet "Sākumā ir viena, tad cita un tad jau zāģis.(...)". Saskaņā ar manu komentāru "zāģi" parasti necenšas sagaidīt. "Daudzi nemaz negaida, kad pārtaps par "zāģa zāģējamo", bet pamest arī nav drosmes.(...)".

Tad sanāk tukšs komentārs, vienkārši konstatēšana - ka cūka krāps, ja būsi/paliksi tāda un šāda.

Bija tādas pašas attiecības man- bet nu es redzēju, ka viņš tāds brunču mednieks "bad boy".
Bet nu rozā acenes bija un gribējās turēt to kuģi virs ūdens, bet nu čujs teica, ka šīs nebūs "ilgi un laimīgi" attiecības, tāpēc izbeidzu pirms viss tā kārtīgi nobriest.
Bet nu paļaujies tikai uz savām sajūtām šajā jautājumā- varbūt tu esi tā, kuras dēļ viņam vērtības un uzskati mainās. Ja nokrāps- tā būs bijis lemts, nav ko domāt, kā būtu, ja būtu.

Es nekur neattaisnoju, nekur neuzbrūku. Atkārtošu - es neapskatīju krāpšanu kā atsevišķu faktu, tātad par to arī neizteicu viedokli. Tad par ko Tu runā? Mana komentāra kontekstā?
P.S. Nevis "un, ja vēl zāģē", bet "Sākumā ir viena, tad cita un tad jau zāģis.(...)". Saskaņā ar manu komentāru "zāģi" parasti necenšas sagaidīt. "Daudzi nemaz negaida, kad pārtaps par "zāģa zāģējamo", bet pamest arī nav drosmes.(...)".

Nu vienalga, tu mini to, ka izvēlas krāpt, jo paliek auksta un tad ja vēl zāģē, nu vispār - tas ir garām, manuprāt, jau saknē - tas nav attaisnojuma cienīgi, kaut vai attiecības sāk palikt sliktas, tad dara, lai paliek labas, noskaidro, kas par lietu, vai ja nolemj abi neko nedarīt, tad iet savu deļu, ne ''aij auksta un zāģis palika''.

Jā, tā visa sadaļa. Es nezinu, kas tev ir vai nav nabadziņš, neesmu lietas kursā. Es dalījos ar to ko esmu, šad un tad, novērojusi pie dotajiem apstākļiem, parametriem. Tāpat, es neeemu paudusi savu viedokli par krāpšanas faktu pēc būtības, bet par konkrēto jautājumu. Šajā gadījumā - autore nav krāpta, krāptas ir bijušās. Tās ir pavisam dažādas situācijas un laiki.

Jā, tā visa sadaļa, vēl pieplusot klāt to, ka ''pamest nav drosmes'' - nu nabadziņš.

Duuuja
Sākumā izlasi visu komentāru. "(...) Dzīve ir rādījusi, ka "meitene palika auksta" ir īsta, eksistējoša lieta. Sākumā ir viena, tad cita un tad jau zāģis. Daudzi nemaz negaida, kad pārtaps par "zāģa zāģējamo", bet pamest arī nav drosmes. (...)"
Nevajag izraut kaut ko no konteksta, jo Tu tur saskati iespēju oponēt.

Dzīve ir rādījusi, ka "meitene palika auksta" ir īsta, eksistējoša lieta.

Acu mirkli, bet tad tas dod zaļo gaismu krāpšanai, pat ja for real vienai pusei kaut kas saiet šreijā? Un tas dod pamatu nerunāt, neteikt, kopīgi nerisināt, saprast, kas par lietu, neizrunāties, bet kā mazam nabadziņam sēdēt un raudāt, un sagaidīt, kad zāģis parādās? Really?

Tev atliek izrunāties pašai ar sevi.
__
Es tam nepievērstu uzmanību. Katrs kādreiz mainās. Es nesteigtos sevi likt kategorijā "kā visas". Dzīve ir rādījusi, ka "meitene palika auksta" ir īsta, eksistējoša lieta. Sākumā ir viena, tad cita un tad jau zāģis. Daudzi nemaz negaida, kad pārtaps par "zāģa zāģējamo", bet pamest arī nav drosmes. Skatītos pēc tā kā es pati jūtos ar šo faktu. Ņemtu vērā, ka pasaule ir maza. Pastāv iespēja, ka puisis to pastāstījis, lai vēlāk neizlien "skelets no skapja". Ja es tādu "tieksmi" uzzinātu pēc diviem gadiem, mani nomocītu jautājums kādēļ man to neatklāja; vai plānoja; vai kaut ko slēpa. Reizēm, veselīgāk, ja otrs ir svarīgs, visas kārtis nolikt galdā un jautāt - spēsi mani pieņemt?
Es nebūtu kategoriska, par to vispār neiespringtu un nedomātu.

Dzīvojam tagadnē nevis pagātnē. Ja pati jūti ka viņš ir mainījies, tad pajebak uz vina pagātni, bet ja jūti ka nē, tad labāk pamet.

Es arī vairs nevarētu normāli dzīvot tālāk it kā neko nebūtu teicis. Visu laiku būtu jādomā, vai tagad krāpj, vai tomēr nē. Arī, ja tiešām būtu mainījies un vairs tā negribētu, man būtu grūti pēc tādiem vārdiem vienkārši tā domāt.

Nevar jau īsti saprast, kādā sarunā tas teksts pasprucis, vai pati jautāja, vai kad runāja par pagātni vai kā. Atpakaļ jau nepagriezt.

Varbūt stulbi un nepareizi skan, bet labāk nebūtu teicis.
Es pēc tādiem vārdiem, ''sēdētu uz adatām'' un gaidītu,kad tad mani krāps, lai uzķertu. Vienvārdsakot, atttiecības beigtos.

Teica, ka viņas esot palikušas "aukstas"

Baigais arguments, tāds baigi izsmeļošs, laikam vajadzēja uzkārsēt, nevis gaidīt, kad paliks aukstas.

beidzot ir nobriedis attiecībām.

Kā rāda dzīve, tad cilvēki nemainās. Un vīrieši arī, vai nu ir tādi, kuri ir gatavi veidot attiecības jau ar pirmo meiteni, bet tāpat ir tādi, kuri nenobriedīs pat 40 gados.

Kāda būtu situācija vai attaisnojums, pamatojums, lai iepriekšējo draudzeņu krāpšana būtu ok un noticētu, ka tas vairs nenotiktu, vai ka sācis domāt, vai vēl kas tāds? Jo te izskanēja, ka nu šis teksts no viņa noteikti nav labs. Tad kāds būtu labs? :D

Es noteikti nespeetu uzticeeties viirietim ar shaadu pagaatni. Tas man buutu konkreets '' red flag'' un es naktiis guleet nespeetu. :-D

Cik vīrietim ir gadi? Tas arī daudz ko nozimē