Barošana ar krūti

Atceros,ka grūtniecības laikā biju pārliecināta ,ka barosu ar krūti, un ka tas būs tik skaisti un viegli,protams dzemdību namā, itkā krūti ņēma labi, bet prasīja krūti ik pēc 30min, visi dzemdību namā teica,ka tas normāli, labi nu ja tā jābūt ,tad neko neiebildu,bet 2dienā dzemdību namā ar man pateica,nav piena, piens kautcik parādījās tikai 5dienā, bet lai cik ilgi zistu, mazais tāpat pēc 10min ,20,30 jau prasīja ēst atkal, un bieži vien pie krūts nikojas un līdz ar to stress man,ka mazais raud+ stress,ka dēļ tā ka man kautkas nesanāk, arī draugs cieš,jo mazais raud un draugam tak uz darbu bet kā var pagulēt,ja mazais raud. Un katru nakti gaidīju ar bažām, menesi nocinijos,bet tad sapratu ,ka nekas briesmīgs jau nebūs,ja došu maisījumu, jo labāk paēdis mazulis un mierīga mamma ar mazuli,nekā stresaina mamma, raudos mazulis.

Selene
Tas, ka māte savam mazulim uzreiz dod krūti, kā tikai bērns ieraudas, ir pieņēmums, ka bērns raud tikai tad, kad prasa ēst.
.
Ne jau pienā vaina, bet mammas iedomās.

Man tālākizglītības ietvaros sanāk apmeklēt daudz lekcijas un konferences. To saka pediatri no BKUS, arī tie kas sadarbojas ar māmiņu klubu utt. Varbūt jums praksē nav nācies saskarties ar pārbarošanu, bet reāli tā notiek. Un iesnas pazūd tiklīdz it kaut kāds režīms, arī attiecas uz pudeļbērniem. Ja bērns raud, tad uzreiz dod pupu vai pudeli un sanāk kā sanāk, nevis pārbauda vai nav par karstu vai aukstu, vai papers sauss utt.
Es jau neapstrīdu nekādus iepriekšējos apgalvojumus, bet nevajadzētu iedzīvot bērnu atvilnī, jo fizioloģiski kuņģa slēdzējmuskulis līdz galam mazajiem netaisās ciet. Un ja ir kkādas problēmas ar degunu, zaļi puņķi (jo kuņģa sula ir zaļgana), tad gan jāsāk ar režīmu.
Ja šeit ir brīnišķīgas mātes, tad superīgi. Bet nevajag dzīvot savā burbulī. Tur ārā ne tas vien notiek.
Pasakiet vēl, ka normāli ir bez ārsta konsultācijas pēc Google mātīšu padomiem ārstēt bērnu... Kā notiek ļooooooti bieži.

no 4.5 meeneshiem saakaam ar putraam, bet nevar jau taa, ka dod putru katraa eedienreizee. :)

Paldies, es sapratu,ka jāiet uz lekcijām. Teorētiski es zinu,kas darāms-gan kā satvert pareizi,gan to,ka jāļauj stundām pupā karāties,gan tējas dzēru,gan ēdu,bet tāpat nekā.. Par to ēšanu vispār ir divi gadījumi: vienas ēd un baro,bet citas,kā pašas raksta,nepaspēj,aizmirst, nav spēka paēst,bet tāpat baro! Apskaužu tādas sievietes,viss viņām bez lekcijām aiziet un tā dabīgi. Tāds dabīgs process,kurš nez kāpēc visām dabīgi nesanāk.

Svarīgs ir ne šķidrums, bet arī ēdiens. Ja pārtiks no salātlapām, tad no piena nebūs ne miņas. Man otrais bērns un arī otru plānoju līdz 1,6g barot. Principā barojot pat pieņemos svarā, jo apetīte ir zvērīga. Kā nepaēdu normāli,pilnīgi jūtu,ka krūtis tukšas. Pašlaik ir iestājos sagurums organismam, bet tas ir cits stāsts.

Ir bieži dzirdēts, ka, ja ar pirmo bērnu krūts barošanas pieredze neveiksmīga - ar otro bieži vien veiksmīga.
Man kā reiz viss otrādi - ar pirmo bērnu baroju tikai ar krūti līdz gadam. Viss bija labi. Ar otro nācās jaukti līdz 2 mēnešiem (bērns vnk negribēja ņemt krūti) un tad es pārtraucu atslaukt pienu pavisam un pārgāju tikai uz maisījumu. U tagad, ja kādreiz būs 3. bērns - vispār neplānoju barot ar krūti vai atslaukt pienu. Kaut kā manas domas pa šo laiku attiecībā uz krūts barošanas nepieciešamību un kaut ko super-puper īpšu tajā visā mainījās galīgi un pavisam.

Man nepalīdzēja zīdīšanas konsultante, piens bija, bet mazulis krūti neņēma, bļāva pilnā balsī no bada, bet atzina tikai pudeli. Un tur konsultante neko nevarēja palīdzēt.
Es tiešām daudz centos, bet rezultāta nebija, galā tikai palika liels riebums pret barošanu kā tādu.

Dream cream
Ar pirmo bērnu būtu varējusi ieviest piebarojumu, piemēram, putras, (rekomendācijas ir no 4-6mēnešu vecumam- jāvērtē individuāli, t.i., ja viss labi, var gaidīt līdz 6 mēn.vecumam) un saglabāt zīdīšanu.
Ar otro bērnu grūti komentēt, nezinot bērna svara pieaugumu. Principā varēja mēģināt kombinēto- maisījumu un krūti. Paralēli konsultējoties ar zīdīšanas konsultantēm un meklējot veidus, kā vairot pienu.

Viedā Minka visu labi un pareizi uzrakstīja. :) Vēl daudz ko noderīgu par tēmu var izlasīt šeit: http://lv.kkm.lv/

pirmo beernu saaku barot ar kruuti un tad ap kaadiem 4 meeneshiem vinjsh slikti saaka pienjemties svaraa. man ieteica, lai baroju no abaam kruutiim utt.. tad peec kaadaam 2vaam nedeeljaam saaakaam ar maisiijumu un veel peec 2 tikai maisiijums.
otro beernu arii meeginaaju barot ar kruuti, bet tad, jau ap kaadaam 5 nedeeljaam daktere teica, ka mazaa slikti pienjemas svaraa, tad uzreiz paargaaju 100% uz maisiijumu.
nezinu, vai taas ir manas iedomas, bet manupraat, ir jaadzer daudz shkjidruma, lai, kjermenim buutu no kaa taisiit pienu.. :-/(t)

Selene raksta tipiskus padomju laiku mītus- pārbaros, atgrūdīs, būs puņķi, utt. Tajos laikos vajadzēja, lai sievietes strādā rūpnīcās nevis krāmējas ar zīdīšanu, bērnu auklēšanu. Tāpēc tajos laikos standarta zīdaiņu apkope bija autiņu nomaiņa, pabarošana ik pēc 3-4h, un nekāda auklēšana. Ko tik nebija izdomājuši- auklēšana rokās "izlutinās", barošana pēc pieprasījuma "pārbaros", mātes piens ir slikts, jo liess/zilgans/ūdeņaina, jāļauj kuņģim "atpūsties" (wtf???), utt. Un uzcītīgākajām sievietēm visbiežāk piens ātri izbeidzās.protams, arī tajos laikos bija daļa mammu, kas tos murgus neklausījās un vadījās pēc savām sajūtām (audzināja pēc mūsdienu metodēm).
Nevajag klausīties tos, kas nav zīdīšanas konsultanti vai pašiem nav izdevusies zīdīšana.
Spriežot pēc tā, ko autore uzrakstīja, ar laktāciju viss ir kārtībā. Bērnam bija jādod zīst arī "tukšās" krūtis, pašai jādzer kādas laktāciju veicinošas tējas (tām pat ir nosaukums "māmiņu tējas"), jāraugās, lai tie 2-3 litri sanāk, jāpasilda krūtis dušā un tā lieta būtu aizgājusi. Jo vairāk dzemdību namā dod zīst, jo ātrāk parādās "īstais" piens- krūtis lielas, karstas, bieži ar drudzi (saucamais piena drudzis). Pirmās divas nedēļas ir normāli, ja krūtsgali ir nozīsti līdz asinīm. Tāpat- piena tecēšana pa otru krūti, kamēr zīž vienu. Daudzām mammām sākums ir kā pa kalniem. Pēc pirmajām nedēļām parasti viss nokārtojas un zīdīšana kļūst viegla un ērta. Protams, ik pa mēnešiem var uzrasties piena "krīzes", bet tas ir nieks salīdzinājumā ar pašu sākumu.
Māmiņu klubs rīko bezmaksas zīdīšanas lekcijas. Aizej, uzzināsi daudz jauna un noderīga. Sameklē savai dzīvesvietai tuvāko zīdīšanas konsultanti (bezmaksas). Kad piedzims bērns, sazinies ar konsultanti, aicini palīgā (viņas bezmaksas brauc un konsultē mājās). Un neklausies ārstu komentārus un padomus par zīdīšanu. Viņi nepauž viedokli kā ārsti (tādas lietas ārstiem nemāca), bet gan kā cilvēki, kas nereti tic mītiem un māņiem.

Standby - gaidību laikā biju uz lekciju pie zīdīšanas konsultantes dūlas, kas pastāstīja par zīdīšanas pozām, kā pareizi bērniņam krūti jāsaķer un citām tehniskām lietām. Un viņa iedeva pārliecību, ka viss ir glābjams, tikai jāgrib cīnīties un meklēt risinājumus. Piena neesot tikai 3% mammu, tomēr statistika rāda, ka apmēram 45% bērnu no dzemdību nama tiek izrakstīti ar maisījumu. Drausmīgi. Tad nu es pēc dzemdībām ļoti vēroju, vai mazais pareizi ēd, vai zīž tehniski pareizi un palīdzēju, ja viņam neizdevās. Un uzspļāvu visām māsiņām un pirmās dienas baroju bērnu pēc pieprasījuma, lai krūtis sāk ražot pienu vairāk (lai ir arī piedāvājums). Pirmajā nedēļā tur arī nāca ārā pašķidrs ūdentiņš, bet mazulim neko vairāk arī nevajadzēja. Jā, baroju reizēm ik pēc pusstundas un pa stundai. Baroju pārsvarā naktīs, jo tad pieniņš ir vistreknākais. Pēc 2 nedēļām piens ir trekns, balts un ar kārtīgu tauku kārtiņu, mazais ēd retāk un nu jau ir režīms izveidojies ik pa 3h barošanai. Vienīgi piedāvājums sāk pārsniegt pieprasījumu un piens pa nakti pludo arī drēbēs. Galvenais ir nedomāt, ka tu kaut ko nevari. Tad arī nesanāks.

Jā un tad bērni ir pārbaroti, viss piens ar kuņģa sulu nāk uz augšu, un tad mātes brīnās, kāpēc mazuļiem zaļi puņķi. Un nabagam skalo degunu ar jūras ūdeni un jau no pāris mēnešu vecuma pilina deguna pilienus, kas bieži lietojot bojā gļotādu.
Un risinājums ir tikai viens. Ievērot režīmu, jo mazuļiem nav īsti sāta sajūtas un zīst var visu laiku, jo tas ir kā nomierinošs process.

Vienkārši ko?? :-D Šitāds sviests sen nebija lasīts.

Jau dzemdību namā man pateica: te piena nav, gādājiet pudeli.

Es teiktu, ka Tev nepaveicās ar personālu. (t) Jo arī Latvijā notiek tā, kā stāsta raven par Norvēģiju. Vismaz man apkārt bija tikai tādi cilvēki, vispār nevienā brīdī ne runas nebija par maisījumiem.
Standby, beidz stresot pirms laika un klausi Viedo minku. ;-)

Selene es mazo baroju, kad viņš gribēja. Bieži ēda un kārtīgi ēda. Nebija nekāds barošanas režīms. Mazajam nekas nenāca ārā un puņķi nebija. Mazie ēd kad grib un cik daudz grib. Kad paēdis, tad neēd vairāk.

Atceros,ka krūtis ar pienu pielija tikai nedēļu pēc dzemdībam,bet tas bija caurspidigs. kamer devu vienu, no otras izteceja viss parejais. kad liku pie otras krūts,tur vairs nekā nebija. Krūts uz tausti bija tukša, bērns brēc, jo grib ēst,bet nekas netek. Murgaini diez gan. No vienas puses apzinos,ka tas var atkārtoties un "ja nav kazai piena, ta nav",bet tāpat pārdzīvoju.

Aizej uz lekciju pie sertificēta zīdīšanas konsultanta. Nopietni. Te vairāk izskatās nezināšanas un neprasmes gadījums, kad piena ražošana vienkārši nenostabilizējās. Uzzināsi, ko tādos gadījumos labāk darīt un iegūsi pārliecību par saviem spēkiem.

7heaven, pastāsti,ko darīji citādāk šoreiz!

Un te ir jautājums: kāda cerība,ka šoreiz aizies un piens būs? Vai kādai ir bijis pirmais pudeļbērns un otrais ar krūti barots?

Šis ir mans variants. Ar otru bērnu es tagad esmu kā staigājošs piena krāns, varētu vēl bariņu pabarot. Un pieniņš trekns, bērns ēd dūšīgi. Barošu, kamēr zobi sāks traucēt. Piens tik tiešām rodas galvā, tāpēc ir svarīgi, lai no pirmajiem mazuļa dzīves mirkļiem viss izdodas. Nedomā par neveiksmi, nepadodies un mazāk klausies apkārtējos padomos. Dzemdību namā darbiniekiem ir tieksme pie katra mazākā sarežģījuma iedot maisījumu, jo tā tak ir vieglāk.

raven, trešajā dienā jau biju laukā. Atceros,ka krūtis ar pienu pielija tikai nedēļu pēc dzemdībam,bet tas bija caurspidigs. kamer devu vienu, no otras izteceja viss parejais. kad liku pie otras krūts,tur vairs nekā nebija. Krūts uz tausti bija tukša, bērns brēc, jo grib ēst,bet nekas netek. Murgaini diez gan. No vienas puses apzinos,ka tas var atkārtoties un "ja nav kazai piena, ta nav",bet tāpat pārdzīvoju.

Jau dzemdību namā man pateica: te piena nav, gādājiet pudeli.

Ir šausmīgi, ka dzemdību namā kāds ko tādu var pateikt jaunajai māmiņai. Piens rodas galvā un, ja tev jau dzemdību namā šitā pasaka, nav brīnums, ka piens varētu nebūt. Galu gaā, itkā profesionālis tev tagad ir pateicis, ka piena tev nebūs un zemapziņā tas tev liet tā arī domāt.
Cik ilgi tu biji dzemdību namā? Uzreiz taču piens nesāk līt aumaļām.
...
Norvēģijā ļoti atbalsta barošanu ar krūti - darbinieki dzemdību nodaļā ir zinoši un, ja vajag - palīdz, konsultē, iesaka laktācijas konsultantus, ja vēlāk rastos vajadzība pēc tāda.