Barošana ar krūti

Man nepalīdzēja zīdīšanas konsultante, piens bija, bet mazulis krūti neņēma, bļāva pilnā balsī no bada, bet atzina tikai pudeli. Un tur konsultante neko nevarēja palīdzēt.
Es tiešām daudz centos, bet rezultāta nebija, galā tikai palika liels riebums pret barošanu kā tādu.

Ir bieži dzirdēts, ka, ja ar pirmo bērnu krūts barošanas pieredze neveiksmīga - ar otro bieži vien veiksmīga.
Man kā reiz viss otrādi - ar pirmo bērnu baroju tikai ar krūti līdz gadam. Viss bija labi. Ar otro nācās jaukti līdz 2 mēnešiem (bērns vnk negribēja ņemt krūti) un tad es pārtraucu atslaukt pienu pavisam un pārgāju tikai uz maisījumu. U tagad, ja kādreiz būs 3. bērns - vispār neplānoju barot ar krūti vai atslaukt pienu. Kaut kā manas domas pa šo laiku attiecībā uz krūts barošanas nepieciešamību un kaut ko super-puper īpšu tajā visā mainījās galīgi un pavisam.

Svarīgs ir ne šķidrums, bet arī ēdiens. Ja pārtiks no salātlapām, tad no piena nebūs ne miņas. Man otrais bērns un arī otru plānoju līdz 1,6g barot. Principā barojot pat pieņemos svarā, jo apetīte ir zvērīga. Kā nepaēdu normāli,pilnīgi jūtu,ka krūtis tukšas. Pašlaik ir iestājos sagurums organismam, bet tas ir cits stāsts.

Paldies, es sapratu,ka jāiet uz lekcijām. Teorētiski es zinu,kas darāms-gan kā satvert pareizi,gan to,ka jāļauj stundām pupā karāties,gan tējas dzēru,gan ēdu,bet tāpat nekā.. Par to ēšanu vispār ir divi gadījumi: vienas ēd un baro,bet citas,kā pašas raksta,nepaspēj,aizmirst, nav spēka paēst,bet tāpat baro! Apskaužu tādas sievietes,viss viņām bez lekcijām aiziet un tā dabīgi. Tāds dabīgs process,kurš nez kāpēc visām dabīgi nesanāk.

no 4.5 meeneshiem saakaam ar putraam, bet nevar jau taa, ka dod putru katraa eedienreizee. :)

Man tālākizglītības ietvaros sanāk apmeklēt daudz lekcijas un konferences. To saka pediatri no BKUS, arī tie kas sadarbojas ar māmiņu klubu utt. Varbūt jums praksē nav nācies saskarties ar pārbarošanu, bet reāli tā notiek. Un iesnas pazūd tiklīdz it kaut kāds režīms, arī attiecas uz pudeļbērniem. Ja bērns raud, tad uzreiz dod pupu vai pudeli un sanāk kā sanāk, nevis pārbauda vai nav par karstu vai aukstu, vai papers sauss utt.
Es jau neapstrīdu nekādus iepriekšējos apgalvojumus, bet nevajadzētu iedzīvot bērnu atvilnī, jo fizioloģiski kuņģa slēdzējmuskulis līdz galam mazajiem netaisās ciet. Un ja ir kkādas problēmas ar degunu, zaļi puņķi (jo kuņģa sula ir zaļgana), tad gan jāsāk ar režīmu.
Ja šeit ir brīnišķīgas mātes, tad superīgi. Bet nevajag dzīvot savā burbulī. Tur ārā ne tas vien notiek.
Pasakiet vēl, ka normāli ir bez ārsta konsultācijas pēc Google mātīšu padomiem ārstēt bērnu... Kā notiek ļooooooti bieži.

Selene
Tas, ka māte savam mazulim uzreiz dod krūti, kā tikai bērns ieraudas, ir pieņēmums, ka bērns raud tikai tad, kad prasa ēst.
.
Ne jau pienā vaina, bet mammas iedomās.

Atceros,ka grūtniecības laikā biju pārliecināta ,ka barosu ar krūti, un ka tas būs tik skaisti un viegli,protams dzemdību namā, itkā krūti ņēma labi, bet prasīja krūti ik pēc 30min, visi dzemdību namā teica,ka tas normāli, labi nu ja tā jābūt ,tad neko neiebildu,bet 2dienā dzemdību namā ar man pateica,nav piena, piens kautcik parādījās tikai 5dienā, bet lai cik ilgi zistu, mazais tāpat pēc 10min ,20,30 jau prasīja ēst atkal, un bieži vien pie krūts nikojas un līdz ar to stress man,ka mazais raud+ stress,ka dēļ tā ka man kautkas nesanāk, arī draugs cieš,jo mazais raud un draugam tak uz darbu bet kā var pagulēt,ja mazais raud. Un katru nakti gaidīju ar bažām, menesi nocinijos,bet tad sapratu ,ka nekas briesmīgs jau nebūs,ja došu maisījumu, jo labāk paēdis mazulis un mierīga mamma ar mazuli,nekā stresaina mamma, raudos mazulis.