Pārvalde vai privātie

Ziniet, ļoti atšķiras darbs arī dažādās valsts iestādēs, esmu stādājusi arī privātos uzņēmumos, bet tik labi neesmu darbā jutusies kā šobrīd, strādājot valsts iestādē.
-četras atvaļinājuma nedēļas, kuras pati brīvi izvēlos, plus 10 papildatvaļinājuma dienas, kas nozīmē 6 atvaļinājuma nedēļas gadā
-alga, kas katru gadu tiek pārskatīta, naudas balvas, prēmijas un piemaksas, pabalsti
-komandējumi, tuvāki un pavisam tāli
-apdrošināšana
-sociālās garantijas, man kā meitenei, kas tuvākajos gados plāno doties BKA ļoti svarīgi, jo zinu, ka atgriezīšos un mana vieta mani gaidīs :-D
-var atprasiīties, ja jāskrien pie ārstiem, var kādu dieniņu palikt mājās, ja esi apaukstējies un nevēlies atvērt slimības lapu
-patīkama, pietiekami moderna darba vide, jauna tehnika
Gan jau varētu turpināt un turpināt, bet galvenais, ko gribēju teikt- metiet pie malas stereotipus par ierēdņu darbu, valsts iestādes kļūst dinamiskākas un mūsdienīgākas, augt un attīstīties kā speciālistam un personībai, arī kāpt pa karjeras kāpnēm ir visnotaļ viegli, jo tepat blakus tomēr gadās pa kādai kafiju dzerošai kundzītei pirmspensijas vecumā, kura vairs nav ieinteresēta darbos :-D:-D

Tas valsts sektors un privātais sektors kopumā ir ļoooti plašs jēdziens. Gan vienā, gan otrā ir daudz pozitīvo un negatīvo piemēru, turklāt, daudz kas ir atkarīgs no specialitātes, kvalifikācijas.

Ā, nun protams, ka alga tiek maksāta ar visiem nodokļiem, apmaksā arī pusdienas konkrētā apmērā un ir ļoti laba veselības apdrošināšana.

Esmu strādājusi tikai lielos ne-valsts uzņēmumos. Nekādas problēmas ar algas ieskaitīšanu, atvaļinājumiem vai slimības lapām. Gluži otrādi-viss vienmēr pēc likuma burta, atvaļinājumu nedrīkst neizņemt, slimības lapu jāņem ja ir vajadzība utt. Ļoti skatījās pakaļ, lai netiktu pārkāpts neviens likums.

ziedudarzs, ja tiešām interesē, uzraksti, privāti pateikšu :D

Strādāju Valsts sektorā.
+ ka tiek kārtīgi maksāti nodokļi
- alga netiek ieskaitīta konkrētā datumā
- nav veselības apdrošināšanas
- nevar paņemt bezalgas atvaļinājumu
- nevar izvēlēties atvaļinājuma laiku (tas tiek piešķirts)
- nav prēmiju

Savulaik arī strādāju valsts sektorā - kādus pāris gadus. Īpatnējākais bija tas, ka visapkārt dzirdi, kā visi sūdzas, ka daudz darba - apmēram, ka katram darbiniekam redz ir tas lielākais apjoms uzdots, bet citiem nekā. Un tā domā katrs par sevi. Bet tad kad nākas ik pa laikam kādu aizvietot, saproti, ka tur vispār nekā nav no tā darba. Rezultātā nejutos, ka man būtu atņemts laiks saviem darbiem.
Domāju tas izskaidrojams ar to, ka valsts sektorā amata apraksti vēsturiski izveidojušies balstoties uz darba apjomu, ko var padarīt ar senāku laiku (ne)tehnoloģijām (veci lēni datori, pieraksti žurnālos utt.), kā arī uz darbinieka vecumu, jo skaidrs, ka darbinieks savos 60 gados ne tuvu nav tik ātrs kā jauns censonis. Un šīs lietas valsts iestādē ilgi nemainīsies, jo neviens nav ieinteresēts.
Bet jāatzīst, cik zinu, ir noteikti amati noteiktās sfērās, kur uzkrautie amata pienākumi ir pārāk lieli. Darbinieks tikai var sapņot par 8-17 darba laiku un par virsstundām algu nesaņem. Bet tas jau ir tiešā vadītāja (kam visbiežāk veikt izmaiņas nav interesantas) nolaidība, ka nemāk sadalīt darbus vienmērīgi starp padotajiem.

Ishi kur tu straadaa? :-D
Tieshi taa iemesla deelj, ka biezhi naakas dzirdeet par taam nemaksaatajaam algaam, aploksneem utt ir bail iegraabties. Laikam jaapapeeta lielie uznjeemumi, ar tiem izskataas, ka ir visai droshi.

Mani nekad nav vilinājis valsts sektors, jo tur ir tā "stabilā" vide, kura kavē prefesionālo izaugsmi, rodas iespaids ka atsevišķi cilvēki vienkārši degradē strādājot valsts struktūrās. Tāpat alga privātajā sektorā bieži vien ir lielāka.

+++
Strādāju privātā, bet lielā uzņēmumā, man ir laba alga, kura vienmēr ienāk vienā un tajā pašā dienā, prēmijas arī ienāk vienos un tajos pašos datumos, veselības apdrošināšana ir un pie tam ļoti laba, algu aploksnē nemaksā, darba pasākumi daudz un forši un pats darbs arī ļoti labi ļauj attīstīties, super pieredze, tiešām piekrītu:

nevaru saprast, kur jūs atrodat tos darbus privātajā sektorā, kur neregulāri izmaksā algu.

Skatoties uz saviem radiem, tad valsts sektors ir lieliska vieta, kur pavadīt pēdējos darba gadus līdz pensijai. Mierīgs darba ritms, viss oficiāli.

Mani nekad nav vilinājis valsts sektors, jo tur ir tā "stabilā" vide, kura kavē prefesionālo izaugsmi, rodas iespaids ka atsevišķi cilvēki vienkārši degradē strādājot valsts struktūrās.

Jāpiekrīt, ka pašvaldības un valsts iestādēs lielākoties strādā cilvēki, kam pietiek ar "copy-paste" sagatavotiem dokumentiem, tāpat amati ir "uz papīra", apakšā no speciālista ne miņas.

Mani nekad nav vilinājis valsts sektors, jo tur ir tā "stabilā" vide, kura kavē prefesionālo izaugsmi, rodas iespaids ka atsevišķi cilvēki vienkārši degradē strādājot valsts struktūrās. Tāpat alga privātajā sektorā bieži vien ir lielāka. Vēl sabiedrībā ir izveidojies priekštats ka "valsts uzņēmuma darbinieks/ierēdnis = krēslā pirdējs", kas dažreiz nav tālu no patiesības, jo valsts sektorā bieži strādā ģimenes locekļi/čomi/draugi/radi. Un nevaru saprast, kur jūs atrodat tos darbus privātajā sektorā, kur neregulāri izmaksā algu. (t)

bet pārāk ilgi gan es negribētu valsts sektorā iesēdēties, jo kad tu esi pieradis gadiem tā strādāt, tad varētu būt ļoti grūti pāriet uz privāto sektoru un turēt līdzi tiem tempiem, jo privātajā sektorā laiks ir nauda. skatos uz saviem kolēģiem un redzu, ka "daudz darba jāpaspēj izdarīt" viņiem šeit un manā iepriekšējā darba vietā nozīmē divas dažādas lietas. Vislabāk man patiktu, ja būtu kaut kur pa vidu - ir gana daudz darāmā, bet neesi pārstresojis jēgu un noskrējies kā zirgs, un normāli maksā.

Pluss privātajā biznesā salīdzinājumā ar valsts iestādi bija darba vide, tur bija svaigs remonts, dizaina mēbeles, bezmaksas kafija, dvielīši, labas ziepes, nu tādas lietas. Valsts iestādē mēbeles, higiēnas, kancelejas preces ir pašas vislētākās un jānāk ar savu kafijas paku. Pie šī gan nevaru pierast.

man tas pats. Plus es pirmos mēnešus mācījos iekļauties tempā, t.i. nav vairs tik striktu dedlainu, stress salīdzinoši minimāls. Pēc mēneša uzzināju, ka es īstenībā aizvietoju 2 cilvēkus, bet es pieradusi strādāt tā kā iepriekš privātajā sektorā, jau pirmajā mēnesī principā diezgan labi tiku galā,ņemot vērā, ka ielecu pilnīgi svešā sfērā. es nezinu, ko tie divi cilvēki tur darīja. Tagad jau esmu iemācījusies darīt lēnāk, pa vidu pačiloju.
*
Man galvenais iemesls pāriet uz valsts sektoru bija tas, ka jau no slodzes un stresa sāka pamazām krāties veselības problēmas un sapratu, ka par to atalgojumu, ko tur maksā, tas nav tā vērts. Pārgāju uz valsts iestādi ar pāris desmitiem eiro mazāku atalgojumu, bet toties mājās nāku kā cilvēks, beidzot ir vakarā enerģija arī uz sporta zāli aiziet un prāts daudz priecīgāks. Arī veselības problēmas pa vienai sakārtojās. Vienīgais, ka manā konkrētajā gadījumā nav tik forši- iepriekšējā darba vietā bija labs kolektīvs, nekādu intrigu utt. šeit kolektīvs maziņš, un intrigas un aprunāšanas vienā laidā. Bet nu es tāpat plānoju šeit pačilot kamēr atgriezīsies cilvēks no BKA un pa to laiku uzkrāt spēkus un tad vai nu lūkoties atpakaļ uz privāto sektoru vai nu tad tepat amatā ar labāku atalgojumu.

Privātajā sektorā strādāju skolas laikā, pie radiem. Maksāja normāli, laicīgi un viss bija ok. Bet sapratu, ka pie radiem strādāt nav liela laime, ne visai labi uztvēra argumentētu kritiku, bet būsim reāli, ne vienmēr viss ir kā rožu dārzā..
Valsts SIA patika strādāt, bija laba alga, foršs darbs, liela daļa kolēģu bija forši. Nebija apdrošināšana, bijq prēmijas, piemaksas.
Tagad strādāju valsts iestādē, alga laba, nodzen darbiniekus, piemaksā nelabprāt, nav apdrošināšana, arī papildatvaļinājumus noņēma.
Nākošo darbu iespējams vēlētos privātajā sektorā.

Strādājusi esmu abos sektoros, bet tur, kur strādāju valsts sektorā, tas bija zems amats un arī alga tādēļ bija maza. Tagad varētu pretendēt uz kaut ko labāku.
Runājot par telpām, tas gan ir tik dažādi. :D Mana valsts iestāde bija super mūsdienīga. Tagad privātajā arī nestrādāju ūķī.
Man alga arī nav nekur nekad kavējusies vai bijušas kādas problēmas, bet pazīstu cilvēkus, kurus privātajā sektorā ļoti apčakarēja līdz tam, ka algu vispār neizmaksāja.

+valsts sektorā apdrošināšana utt, kas ne vienmēr ir privātajā.

Es tagad strādāju privātajā sektorā, palēnām sāku skatīties uz valsts sektoru, vismaz manā jomā algas ir lielākas. OK, privātajos noteikti algas arī var atrast lielas, bet tad nodzen kā suni.

Domāju ka privātajā sektorā darbiniekam ir lielākas iespējas attstīt sevi kā labu speciālistu.
Kā arī ar laiku var iegūt daudz labu sakaru un paziņas partneruņēmumos, kas var labi noderēt ja vajadzēs mainīt darbu .
Jā privātajā ir vairāk stresa, neskaidrību un risku, bet tas kā nu kuram. Man patīk labāk privātajā, nekā valsts darbā kur viss ir pārāk vienmuļi, kā pie konveiera.
Stabilitātes nav un nebūs nekur. Kad sākās krīze, tad daudzi privātie bankrotēja un valsts sektors arī samazināja darbiniekus un algas.
No patriotiskā viedokļa, privātie uzņēmumi ir tie kuri maksā nodokļus, valsts uzņēmumi tērē ( un arī izšķērdē pamatīgi)

Esmu strādājusi gan valsts, gan privātajā sektorā (ja valsts akciju sabiedrība skaitās valsts sektors?). Es teiktu, ka lielu atšķirību nebija, jo privātie uzņēmumi arī var būt lieli, būtībā arī akciju sabiedrības, nekādi tur mazi ūķi/kaktu kantori, kuros varētu kavēties alga. Ne reizes dzīvē man nav kavējusies alga. Bezmaksas kafija gan tikai privātajā. Bet sporta spēles, ikgadējās balles ir abos sektoros. Toreiz vēl bija pat 13.alga valsts uzņēmumā. Par stabilitāti runājot - lielās priv.kompānijās tā ir tikpat liela, cik valsts sektorā. Arī valsts sektorā var pienākt liesie laiki ar kadru samazināšanu utt.