Beidziet, švaukstes, izdomāt, ka kaķim ārā būt - tā ir cietsirdība un nežēlība. Vienos laukos kaķis pa āru vien dzīvo, kad sagrib, tad ienāk verandā patusēt un viss, otros laukos dzīvokļa kaķis visu laiku staigā iekšā - ārā. Arī uz vairākām stundām. Un iedomājieties, desmit gadus jau nabadziņš kā nemirst, tā nemirst. Un kāpņu telpā klucīšus netaisa, jo saimniece viņu VAKTĒ. Lieku reizi aizies paskatīties, vai Murītis nesēž pie dzīvokļa vai pie ārdurvīm, un ārā arī nelaiž, ja pati nav mājās. Galu galā kaķis ir kaķis - vienu reizi viņš iziet uz 5 minūtēm, citu - uz 5 stundām.