Būt kopā un nekrāpt?

Esmu pati krāpusi 3 no 4 attiecībām, bet nekad neesmu vainojusi otru tajā, jo tas parasti notiek, kad saprotu, ka cilvēks nav priekš manis un negribu turpmāk būt kopā (un viņš nav pie tā vainīgs, ka neatbilst maniem standartiem vai, ka es neko īpašu nejūtu,) un esmu pārrunu procesā, ka attiecības jābeidz.
Tādēļ nesaprotu šos ''viņa tāda un tāda'', bet kopā jāpaliek, tikai šīs elles mokas jāremdē ar kādu citu ik pa laikam. (t)

Būtu čalis dabūjis kaut reiz sev par partneri "ledus karalieni", sāktu ātri vien dziedāt citu dziesmu.

Jā, mani arī interesē, kādēļ šādos gadījumos nešķiras, bet tikai apkārt sūdzas un vēl laiž pa kreisi. Nav vairs vecāku sarunāto laulību ēra, lai paliktu kopā ar visādām ledus karalienēm. Nevar pats sagatavot ēdienu vai kas ir tas iemesls? (t)(t)(t)

Būtu čalis dabūjis kaut reiz sev par partneri "ledus karalieni", sāktu ātri vien dziedāt citu dziesmu.

Un kas tev spiež būt attiecībās ar ledus karalieni? Tad izrunā savu neapmierinātību vai šķiries.

Ja vīrietis pārguļ ar seksa robotu/lelli, tad kā šo te variantu skaitīt?

Manā uztverē krāpj ar cilvēku, savukārt citi priekšmeti, ar ko stimulē savus dzimumorgānus gluži nav tas pats.. tādā gadījumā var aizdomāties, ar kādu frīku ir kopā un līdz sr to var nākties šķirties vnk pārāk atšķirīgu interešu dēł :-D
Un vispār sekss ar lelli nebūtu drīzāk masturbācija next level? :-D

Xanax te patiesībā pāris šajā kontekstā interesantus (un nebūt ne nereālus) jautājumus aktualizējis...

nav īsti saprotama kur ir tā robeža kur sākas krāpšana. OK, fiziski izdrāzt kaimiņieni tiešām skaitīsies ka krāpšana. Bet ja vīrietim ir virtuālais sekss ar sieviete, tad tā arī ir krāpšana?

Šī ir sadaļa, par kuru droši vien nekādi citādi, kā vien savlaicīgi izrunājoties ar partneri nevar būt drošs (un patiesībā jau nevarēs būt 100% drošs arī pēc sarunas). Katram ir savas robežas, kas tiek uzskatīts par pienemamu/nepieņemamu, līūdz ar to - kur ir krāpšana un kur - nē.

Un ja vīrs pārgūļ ar citu vīrieti vai sieva pārguļ ar citu sieviete, tas arī skaitīsies ka krāpšana?

Man, personīgi, būtu daudz vieglāk pieņemt, ka vīrietis mani ir krāpis ar citu vīrieti, nekā ar citu sievieti. Kāpēc?? Ja tā ir cita sieviete, tad vienmēr paliek atklāts jautājums par to, ko es kā sieviete viņam nespēju dot tādu, ko spēja tā otra sieviete. Ja tas ir vīrietis - skaidrs, ka vienkārši nebiju īstais dzimums. Tur kaut kādi citādi instinkti vai novirzes darbojas.

Ja vīrietis pārguļ ar seksa robotu/lelli, tad kā šo te variantu skaitīt?

Par šo gadījumu jau arī droši vien katram savi secinājumi, bet kaut kādā veidā varētu vilkt paralēles ar virtuālo seksu. Man tas nav pieņemams, bet gan jau kādam citam ta ir norma. Tātad - atkal jau jāsaprot, kā uz to raugās partneris.

Ar mīlestību var uzvarēt visu.
Ja ir mīlestība, ja abi spēj saprast, just un sakalusīt otru bez vārdiem. Ja ir attiecības , ja neļausiet laikam, rutīnai, aizņemtībai un visām pārējām svarīgākajām problēmām nomākt un nesaklausīt otru, tad viss būs labi.
Attiecību sākumā viss ir abu rokās, dzīvot kopā ar dvēseli dvēselē un noturēt šo stīgu ir taisnu ir iespējams, ja vien abi spēs sadzirdēt, just un uzklausīt viens otru.

Var, bet nedomāju, ka tas ir to daudzo gadu garumā viegli. Es nedomāju, laikam, ka "Ja mīl, tad nevar nokrāpt nu nekad". Man liekas, ka mīlestība ir sarežģītāka tēma. Sevišķi, ja abi mīl viens otru un ir kopā 10, 20 vai vairāk gadu. Ne velti ir teiciens "Mīli otru, pat brīžos, kad Tev šķiet, ka Tev otrs nepatīk." Es domāju, ka attiecības pieprasa daudz upuru (ne jau obligāti jākrāpj, bet lai attiecības uzturētu ir daudz jāupurē - savs raksturs jāpamaina, varbūt dzīves vieta jāmaina, vēl kaut kas, vēl kaut kas...) un ik pa laikam var tās krīzes uznākt, kad liekas, ka nav jēgas vairs palikt kopā. Loģiski domājot, kad cilvēks jūtas sūdīgi, ir piem. finansiāla krīze, nu gadās, lai arī cik jocīgi neliktos, ka viņš to pēdējo naudu notriec dzeršanā vai vēl kaut kur izmisumā. Domāju, ka līdzīgi var būt attiecībās tajos krīzes brīžos. Prieks, protams, ja var izturēt tos momentus un noturēties un atkal viss labi, jauki turpinās. Bet dzīve ir dzīve! Es nedomāju, ka mīlestība baaigi atvieglo dzīvi. Ja esi vientuļš - ir savas vientuļnieka problēmas:-D, esi attiecībās - citas, bet attiecību problēmas 100 un viena.:-P

Un vispār arī seksuālā joma ir tāda, kurā daudz ko var atrisināt ar runāšanos un atklāšanos otram cilvēkam, tikai nez kāpēc reti kurš to mēģina darīt. Tā vietā šļūc pa kreisi, lai atkal uz mirkli sajusto to "saķeršanās" un seksuālās pievilkšanās sajūtu. Bet problēma jau ir krāpējā, kurš nespēj izrunāt un atrast risinājumu problēmām vai arī atmest ar roku, kad nekas vairs nav glābjams. Ne jau tajā, ka kāda pēkšņi ne no šā, ne no tā ir kļuvusi par aukstu zivi, kaut attiecību sākumā tāda nebija.

xanax, tev klasisks latviešu vīrieša™ skatījums uz šo lietu - tipa filozofēt riņķī un apkārt, mēģināt izdomāt kaut kādu universālu krāpšanas formulu un vadlīnijas, tikai ne pajautāt savai sievietei, ko viņa par to domā :-D Ar sievieti var sarunāties, un, ja viņai jautā, tad viņa arī pastāsta, kas viņai ir pieņemami un kas nē. Nākamais solis ir ar to rēķināties, ja reiz esi ar viņu attiecībās.
Kas attiecas uz ceturto punktu, varbūt nevajag būt kopā ar sievietēm, ar kurām seksuāli nesaskan? (t)

Praktiski uz to raugoties, protams, 20 gados attiecības pārtraukt vieglāk. Bet tur ir citas vecumam raksturīgās problēmas, parasti no sērijas "BET MAN IR JŪTAS!!!" :D :D

Pirmkārt, cik ir nācies dzirdēt, tad tieši vīrieši ir tie, kuri ir galvenie krāpnieki un tā nebūt nav.
Otrkārt, nav īsti saprotama kur ir tā robeža kur sākas krāpšana. OK, fiziski izdrāzt kaimiņieni tiešām skaitīsies ka krāpšana. Bet ja vīrietim ir virtuālais sekss ar sieviete, tad tā arī ir krāpšana? Un ja vīrs pārgūļ ar citu vīrieti vai sieva pārguļ ar citu sieviete, tas arī skaitīsies ka krāpšana? Ja vīrietis pārguļ ar seksa robotu/lelli, tad kā šo te variantu skaitīt?
Treškārt, a ja nu cilvēks biseksuāls un "tusēt" ar abiem dzimumiem viņam ir norma.
Ceturkārt, ja partneris ir tāds:

Tad nevajag brīnīties ka otrs partneris lūkojas pēc citas/-a.

Vakar, intereses pēc, arī ar savu vīrieti parunājos par šo - viņš uzreiz teica, ka krāpšanu attaisno tikai tie, kas paši krāpuši.

Nekad nesaki nekad. Būtu čalis dabūjis kaut reiz sev par partneri "ledus karalieni", sāktu ātri vien dziedāt citu dziesmu. :-D

Man arī šķiet tāpat kā Daenersys1, 20 gados ir daudz vieglāk aiziet no partnera, kurš ir krāpis, jo tad visticamāk nekas nesaista un gandrīz visa dzīve vēl priekšā. Ja ir kopīga daudzus gadus izlolota māja, bērni, kredīti utt., tad lēmumu par aiziešanu ir daudz grūtāk pieņemt.
Diemžēl arī manā ģimenē tētim ir bijusi cita sieviete un mamma neaizgāja tikai tāpēc, ka visu dzīvi bija veltījusi bērniem, atstājot novārtā savu karjeru un viņai gluži vienkārši nebūtu kur iet un būtu ļoti grūti sākt dzīvi no nulles :-/

Man gan šķiet, ka visvieglāk ir aiziet prom krāpšanas gadījumā tieši jaunā vecumā, kad vēl nav bērnu un/vai jūra līdz ceļiem. Bet 30+ gados, ja ir vairāki mazi bērni, kopīgi kredīti un ja vēl vienam vai otram ne pārāk stabils darbs, tad ir grūtāk - ir iespējams otro pusi šantažēt ar bērnu atņemšanu, alimentu piedziņu, kredīta nemaksāšanu un vēl visu ko. Principā tādā situācijā, ja tev nav atbalstošu vecāku, sava īpašuma vai tiešām laba darba, tad sakod zobus un ciet.

Ja grib gulēt ar citu un nav vairs mīlestības , tad kur problēma izšķirties un tad gulēt ar citu ?
Tāpēc jā , es ticu , ka var nekrāpt , jo pāris var mierīgi sarunāt , ka guļ ar citu tikai tad , kad esošās attiecības izirušas .

Nekas nav mūžīgs..

Par to.. vai piedotu krápsanu.. 20 gados já, bet tagad domaju, ka tomér ne. Esmu saskarusies pagátné ar neuzticíbu.. pat, ja centies ar to sadzívot, kvalitáti tas krietni pasliktina. Man zél térét savu vienígo dzívi ar cilvéku, uz kuru nevaru palauties..

Esmu vairákus gadus attiecíbás un man nav bijusi vélma krápt 2. pusíti (gan moráli gan fiziski).. Tápéc vien domáju, ka eksisté attiecíbas, kurás partneri ir uzticígi.. galu galá neesmu tik unikála.
Tiesa, piekrítu tam, ka krápsana aktívi norit visapkárt.. cilvéki jau pasi ar informáciju dalás.

" pats dari, tad jā, šķiet, ka visi pārējie arī dara tāpat. Es, protams, saprotu, ka tas, ka es neesmu informēta par krāpšanas faktu, nenozīmē, ka Anna nekrāpa Jāni, jo varbūt krāpa, bet es to nezinu, bet jābūt taču kaut kādam iemeslam uzskatīt, ka krāpšana ir izplatīta parādība. Kāds ir krāpis savu sievu, guļot ar jums vai kā? Jums ģimenē, rados vai draugos ir bijuši skaļi skandāli krāpšanas sakarā? Vecāki ir viens otru krā"
Tad laikam vienkarsi nemani kas notiek apkart ne tikai draugu un gimenes loka, bet sabiedribaa kopuma.

" Vakar, intereses pēc, arī ar savu vīrieti parunājos par šo - viņš uzreiz teica, ka krāpšanu attaisno tikai tie, kas paši krāpuši."
Un ko citu vinam bija teikt sievietei r ko ir kopa? :D Nee, nopietni.
Kad redzi cik sabiedriba paris mils, cubinas, kopigas milbildes, bet laika kad paliku pie viniem uz menesi, es atklausijos, ka virietis draudzeni apsauka bez iemesla, vazajas pa batiem, majas nak velu nakti, ta bilde pa dzivi veidojas pavisma cita. Gan jau kautkur ir kads kurs bus uzticigs lidz kapa malai, bet man ticamaka liekas iespeja ieklut lidmasinas avarija neka tadu sastapt.

Dionysus, lasu Tavus komentārus un man Tevis tiktiešām ir žēl.

Mūsu dzīve ir tāda kāda tā ir, ar kļūdām un veiksmēm. Mēs esam izgājusi caur grūtībām un problēmām un esam kopa jau vairāk ka 20 gadus.
Ja es agrāk nebiju drošs par attiecībām, tad tagad esmu. Viss kas ar mums ir bijis ir devis savu pieredzi un mācību. Ja mēs būtu bijuši savādāki ( pareizāki), iespējams jau būtu izšķīrušies.

Visa tā Tava ironizēšana un krāpēju attaisnošana ir tik nožēlojama un parāda vien to, ka neesi mierā ar sevi, savām attiecībām vai faktu, ka ir pāri, kuri spēj dzīvot bez krāpšanas.

Man ir forša ģimene, šogad nosvinējām apaļu kāzu jubileju. Mīlu un cienu savu sievu, gandrīz visu savu brīvo laiku pavadām kopā, ir lieli plāni nākotnei.
Es neironizēju, tiešām ticu ka var nodzīvot dzīvi attiecībās bez krāpšnās. Daudzi dzīvo pareizāk nekā mēs, lai izdodas.