Būt kopā un nekrāpt?

Pavisam noteikti ticu! Ja cilvēks tiešām mīl, tad neizjauks visu, nenodarīs pāri otram vienkārši seksa dēļ :)

Jā, ticu, ka tā var dzīvot, neskatoties uz to, ka zināmi vairāki krāpšanas gadījumi tuvās ģimenēs/attiecībās.

Es biju diezgan pārliecināta, ka ar neviens no mums nekrāps ( ne es, ne mans draugs), bet visas ilūzijas krita, kad pilnīgi nejauši uzzināju, ka esmu tikusi krāpta. Lai gan vienmē domāju, ka tādā situācijā šķirotos, bet cilvēks no sirds izrādīja, ka tā ir bijusi kļūda. Piedevu. Bet tagad tas vienmēr ir starp mums, traucē līdz galam ticēt.
Arī mans tēvs mammu ir kāpis, pie tam tad, kad bija stāvoklī ar mani, tas, manuprāt, ir nepiedodami.
Bet pozitīvi ir tas, ka zinu pārus, kuri tiešām nekad nav krāpuši un to nedarīs.
Un jā, zinu arī cilvēkus, kuri izskatās tik uzticami un labi partneri, bet īstenībā, mīl šad tad iet pa kreisi.

Dionysus, lasu Tavus komentārus un man Tevis tiktiešām ir žēl. :-(
Tas, ka jūs abi ar sievu esiet gājuši pa kreisi un tas jūsu attiecības ir tikai stiprinājis, ir superīgi. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka attiecībās robežas jānosaka tikai tiem diviem cilvēkiem, kas veido attiecības, un nevis sabiedrībai.
Taču ja viss tiešām būtu tik labi un skaisti, tad Tu tagad necenstos turpināt savu ironizēšanu par sievietēm, kura tic skaistām un laimīgām attiecībām. Visa tā Tava ironizēšana un krāpēju attaisnošana ir tik nožēlojama un parāda vien to, ka neesi mierā ar sevi, savām attiecībām vai faktu, ka ir pāri, kuri spēj dzīvot bez krāpšanas. Un man žēl ikvienu, kurš savā dzīvē nav atradis tādu cilvēku, kurš norauj jumtu, kuru mīl un ciena līdz sirds dziļumiem un kura dēļ cilvēks pats kļūst par labāku cilvēku, ar kuru kopā kopīgiem spēkiem pārvarēt jenkuru šķērsli un ar kuru būt priekos un bēdās. Tiešām katram novēlu satikt savā dzīvē tādu cilvēku, jo no pieredzes saku - tās ir vienas no visbrīnišķīgākajām sajūtām, kādas cilvēks savā dzīvē var gūt.

Ja racionāli paskatās uz visu to, ka ''man jau nu nevienam no visiem pazīstamajiem nav nekas tāds bijis'', tad tā skaitās attaisnošana un vēl rādītājs, ka pats esi krāpis. :D Tad jau varētu paziņot, ka visi šie izteicēji ir ar aizmālētām acīm un tikai negrib redzēt patiesību, kaut kādi naivie prāti - tas būtu tikpat rēcīgs apgalvojums. :D
Un ja Dionysus esot krāpis, vai sieva, vai kas tur bija, nu tad aizzzzziet, pieķērāmies tikai šim punktam un vairs nespējam izlasīt to, ko viņš raksta. Ģeniāli.

Kādam gribas īslaicīgas attiecības, kādam ilglaicīgas, kāds sapņo par ģimeni kopš bērnības, kāds gaida savu īsto, lai veletos veidot savu ģimeni, kāds cita ģimeni vispār nevēlas. Tas ir tik ļoti individuāli, ka visu mālēt melns vai balts gluži nevar. Katram sava galva uz pleciem un savi morāles principi.
Izteikts ģimenes cilvēks, kurš beidzot ir atradis savu otru pusi, diez vai krāps. Tie, kuriem ģimene un tuvākie nav tik svarīgi gan, pieļauju, ka krāps. Briesmīga necieņa, nodevība un spļāviens sejā sev tik ļoti tuvam cilvekam, kurš tev uzticas..
Es divus gadus biju viena, divu gadu laikā ne ar vienu negulēju. Kāpēc lai gulētu ar citu vīrieti attiecību laikā? Man tas nav nepieciešams. Un ne es viena tāda. Un ja vēl krāpts vienas nakts sakarā ar kādu no kluba, vispar nesaprotami. Nevaru iedomāties ka tas ir - gribēt seksu ar kādu, kuru nepazīsti. Kur nu vēl esot attiecībās. :D

Ticu, ka var nekad nekrāpt fiziski.
Neticu, ka var nekrāpt morāli. Kaut vai tā ir kāda mazliet intīmāka sarakste, mazliet kaislīgāka deja klubā dzērumā u.t.t. Tas, manuprāt, ir katram. Pavedināšana

Attiecības bez krāpšanas ir iespējams un reāli pastāv.
Jums vispār par to nevajadzētu satraukties, esat pietiekami gudras un inteliģentas, ar sievietes intuīciju apveltītas dāmas. Jūs krāpēju atšifrēsiet uzreiz un nelaidīsiet sev tuvumā.
Vīrietis ar kuru jūs plānosiet attiecības būs uzticīgs jums un ne domās nebūs krāpšana.
Tā ka jūsu attiecībām tas nedraud. Un tā arī ir pārmantojama īpašība un ja jūsu vecākiem tās nav, tad ne jums ne jūsu bērniem nekas tāds nav iespējams.
Kādi ir krāpnieki es zinu no savas pieredzes, jūs ar tādiem attiecības nekad neveidosiet, tā ka viss būs OK

Jā, jā, ne vienmēr smaidīga bildīte sociālajos tīklos nozīmē to, ka tāda pati aina paveras reālajā dzīvē, bet apgalvot, ka zem visām smaidīgajām sejām un saticīgajiem pāriem slēpjas kāds zemūdens akmens, jo viss jau nevar būt tik labi un skaisti, ir stulbi.

To sakot, piekrītu gan šim arī.

Jūs paši/pašas esat krāpuši/krāpušas? Ja pats dari, tad jā, šķiet, ka visi pārējie arī dara tāpat

Neesmu krāpusi, netaisos krāpt (pat nevaru iedomāties, kāpēc lai to darītu) un, cik zinu, mani nav krāpuši. Lïdz ar to vispārīgs apgalvojums "katrs spriež pēc sevis", manuprāt, ir stipri diskutabls. Bet, jā, esmu dzirdējusi daudz par krāpšanas gadījumiem un daži par pāriem, par kuriem nespēju noticēt, un kuri joprojām ir kopā un izskatās pat ļoti laimīgi (lïdz ar to - varbūt daži tomēr spēj pārkāpt šim notikumam pāri). Un, jā, nemēdzu nevienā jomā kategoriski domāt no sērijas "ar mani tas nekad nenotiks". Man liekas arī dīvaini turpināt uzstāt, ka šeit kāds saka, ka krāpšana ir norma vai kāds īpaši attaisno krāpšanu.

Vai ticiet, ka var daudzus gadus nodzīvot kopā ar kādu nekrāpjot?

Ticu un gribu ticēt. Par spīti tam, kas notiek apkārt ar pazīstamiem cilvēkiem un ne tik pazīstamiem. Jo citādi, kāda vispār ir jēga veidot attiecības, precēties un radīt bērnus? Kāda jēga veidot saistības uz turpmāko dzīvi, ja nav ticības otram cilvēkam un kopīgajiem solījumiem? Kāda jēga precēties, ja tāpat izšķirsies pēc pāris gadiem, kad kāds no pāra nokrāps? Sauciet mani par naivu, bet es gribu ticēt uzticībai, mīlestībai un kopīgai laimei.

Jā, jā protams, visi krāpj. Nu nav tā. Tas ļoti atkarīgs no cilvēka, kāds viņš vispār pa dzīvi ir, cik atbildīgs, godīgs, kā rūpējas par apkārtējiem, sev tuviem cilvēkiem, kā arī protams, kādā ģimenē audzis. Man ģimenē neviens nav krāpis, ne vecāki, ne vecvecāki, visiem laimīgas un ilgas laulības. Arī vīra ģimenē nav krāpšanas. Jā, ir visādas problēmas bijušas, krīzes, bet visam var tikt pāri, vajadzīga tikai cieņa un atbildība pret otru, un , protams, mīlestība un vēlme attiecības kopt.
Esam laimīgi kopā jau 13 gadus un es pieļauju, ka visādi var dzīvē notikt, var iemīlēties citā cilvēkā, vai pārstāt mīlēt, bet zinu, ka vīrs šādā situācijā būtu vismaz tik godīgs un atbildīgs par kopā piedzīvoto, lai ar cieņu arī izšķirtos ar mani. Protams, ceru, ka tas nenotiks, jo vienmēr esmu vēlējusies būt kopā ar savu pirmo un īsto mīlestību. Pagaidām tas ir izdevies un ar katru gadu esam arvien laimīgāki kopā (l)

Manam vīram ir daudz draugu, kad visi satikās, tad arī klačojas. Un tad nu manējais atstāsta, ka kāda sievai ir bijis dienesta romāns, kāda vēl ko citu sadarījusi. Vīra brālis arī nesen izšķīrās, sieva bija pazudusi, pie mīļākā aizsēdējās un aizmirsa, ka divas dienas, ka mājās jābrauc:-D Mēs viņu pat caur policiju meklējām. Man apkārt daudzi krāpj, un it kā normālas ģimenes.

Sakritība :D
Es, piemēram, tāpat kā daenerys, neredzu, kur tad galu galā notiek tās krāpšanas uz katra stūra. Bet nu, moška es tiešām izredzētā, nekrāpju, vīrs arī ne un tuvāko draugu lokā arī nekas nav dzirdēts. Izņemot viens gadījums. :D

Es nespriezu pec sevis, redzu kas notiek apkart.

Katrs spriež pēc sevis :D
Man, piemēram, liekas, ja es varu vēsā mierā nekāpt, tad kāpēc lai citi nevarētu? Kas es kāda izredzētā? :D Ja es varu, tad var visi. Cita lieta - vai grib varēt. Dažiem labiem ērtāk ir negribēt, tad var šļūkt uz visām debespusēm un teikt, ka tā jau visi dara. ja saka, ka nedara, tad muld vai arī nedara pagaidām. Driz kāja paslidēs, laika jautājums :D

Krāpšanu neuzskatu par normu. Nespētu otram cilvēkam ko tādu nodarīt. Ja reiz ir vēlme krāpt, tātad nav īstais cilvēks. Atrisinājums - šķirties. Kāda jēga krāpt? Pēc tam turpināt dzīvot kopā un nekaunēties katru dienu skatīties otram acīs? Nevaru iedomāties, cik pretīga sajūta tā ir, nemaz nerunājot, ka to vēl mēģina slēpt no otras pusītes... Ja kāds krāptu mani, skaidri zinu, ka nedotu otru iespēju, jo ar tādu cilvēku vienkārši vairs nespētu būt kopā.

Es gan ticu! Man nešķiet normāli domāt, ka “katram gadās”. Nu negadās, ja tiešām mīli to otru cilvēku.

Neticu. Jo biezi vien, tie kuri it ka izskatas no malas vislaimigakie, izradas ir bijis kads starpgadijums. Kadreiz es teicu, ka nekad nekraptu. Ceru, nebus tada vajiba nakotne, bet dzive var gadities visadi.

neesmu krāpusi nekad/nevienu. Es vispār neredzeu un nesaprotu iemeslu tā darīt. Ja jau krāp, tad jau tev nepatīk sava otra pusi, tad šķiries un miers.