Addiction

7

Reģ: 23.03.2015

Sveikas. Ar draugu nolēmām pārtraukt smēķēšanu, bet, kā jau visur tiek minēts, pēc pašu gribas nevis, kad kāds Tev liek to darīt, man pašai atkarības nav, kāpēc tā domāju, jo man nesmēķēt grūtības nesagādā. Arī pēc visa tā, neatsāku. Tad nu gaidīju, kad draugs nobriedīs, gaidīju pusgadu vairāk. Tika uzsākts zāļu kurss, pēc apmēram 3 nedēļām, paciņa, vairs netika aiztikta. Tagad varu teikt,kad nesmēķēts tika pusotru mēnesi. Sekas, stresa līmenis augšā, gluži tāpat kā svars, vairākkārt izteicu,ejam uz zāli izliksim tur to visu, uz ko saņēmu, tagad nē, bet pats pāris nedēļas trenējās pa māju, bet pārstāja. Atbalstīju un uzticējos, daudz runāju brīžos, kad viņš teica, izjūtot vēlmi uzpīpēt, bet tā vēlme bija, jocīgas izjūtas krūšu daļā. Pats saprata, kad prāts spēlē trikus. Mums arī ir pēdējo 4mēnešu laikā, bijis par ko stresot, bet tas viss ir nokārtojies, parakstīts, kas parakstāms, būtu jābūt vairāk priekam, kā stresam. Bet pēdējās nedēļas man sirds bij nemierīga un vārdu sakot neveiksmīgi noslēpdams pēdas iekrita- sajutu. Mierīgi jautāju vai taisnība, uz atbildi minstinājās nevarēju īsti saprast Jā vai Nē. Beigās strīds, tas tā ir jau vairākas nedēļas un to zināja vairāki draugi. Un es kā muļķe vienmēr atgādināju cik ļoti lepojos, jo īpaši kad šajā gadā sasniegts tik daudz. Nu beigu beigās es varēju kliegt un raudāt tiku nostādīta tā, ka man viņš jāmīl kāds ir, ja nē mūsu vairs nav. Un atkārtoti tabletes nelietos jo viņas tad palīdz, tad nepalīdz, viņš runā tik savādi man ir tik grūti saprast, visu ko viņš saka, jo vienā brīdi saka vienu un jau otrā brīdī apgriež otrādi. Vispār runas par cigaretēm viņu aizsvilina, iedegās, kā traks, psiho, ko es apmēram gribot, draugs 7 gadi pīpē un sieva nezin, kas tur tāds! Man meitenes ir tiesības būt dusmīgai, izjust vilšanos, sāpi? Es tik ļoti uzticējos, atbalstīju, bet še Tev pliķis sejā! Nerunāju lāga ar viņu jau 3 dienas acīs vispār nespēju paskatīties. Man pašvērtējums tagad ir tik ļoti lejā, man šķita, kad es viņam esmu īpaša, bet laikam jau tomēr nē... Man gribas izkratīt sirdi, novērtēšu visu ko rakstīsiet, arī privāti. Paldies!

0
0

01.11.2017 11:39 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

Es ar noteikti slēptos un melotu, ja otrā pusīte būtu zāģis :-D piekrītu, ka pīpmanim pašam līdz šādam lēmumam jānonāk.
Es arī metu ar vīru itkā "vienlaicīgi", bet vairākas reizes sanāca tā, ka norāvos vai nu es vai viņš. Nu neko, saņēmāmiem un atkal metām nost 101 reizi.. tagad ir tā, ka es nesmēķēju jau vairāk par gadu, bet vīrs tā arī turpina "mest nost" :-D dažreiz met, dažreiz nemet, dažreiz elektonisko, dažreiz parasto.. tā nu es gaidu kad tad nobriedīs. Kā ex smēķētāja ļoti labi viņu saprotu.
Visticamāk man būtu grūtāk to pieņemt, ja vīrietis manā priekšā smēķētu, bet šādu problēmu mums nav. Netiek smēķēts telpās un pēc smēķēšanas roku un mutes mazgāšana/skalošana ir norma.

0
0

02.11.2017 16:18 |

Gangsters

1265

Reģ: 29.06.2015

Tas, ka slēpa un izlikās tik ilgi.. nu jā, tas gan nepatīkami, bet nav jau mirstamā kaite.

Tīri cilvēcīgi arī šo varu saprast- pati tā esmu darījusi. Vnk vienā brīdī izbesī, kad vislaik nes smadzenes ārā par smēķēšanu. Un tad vieglāk ir izlikties, lai izvairītos no bezjēdzīgiem strīdiem. Kā jau minēju- atmetu tad, kad pati līdz tam nonācu. Nobriedu, sagribēju un atmetu. Bet kamēr mani spieda to darīt- tas tik radīja saspīlējumu attiecībās un liekus konfliktus.

0
0

02.11.2017 15:56 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

Godīgi sakot es laikam nesaprotu.. par ko tāda histērija, raudāšana un kliegšana?
Nu nevar atmest, negrib.. nu tad piedod viņam to. Lai turpina slēpties un tev acīs nerādās ar saviem smēķiem.. Tev kā izbijušai smēķētājai mazliet sajēgai jau par atmešanu vajadzētu būt. Nu nav tas visiem viegli.
Tas, ka slēpa un izlikās tik ilgi.. nu jā, tas gan nepatīkami, bet nav jau mirstamā kaite.

0
0

02.11.2017 15:39 |

Jēcis

11

Reģ: 26.10.2013

Vajag nevis zāģet to draugu, bet censties ieborēt smadzenēs, ka stress viņam ir no tā, ka viņš nav uzpīpējis, nevis, ka cigarete stresu atvieglo. Un es vispār nesaprotu smēķētājus, jūs maksājiet milzu korporācijām naudu katru dienu, lai viņi ar savu produktu jūs vienkārši ātrāk novestu tuvāk nāves dienai. Jūs reizes 10-20 dienā piepildat savas plaušas, asinis ar indi, kļūstiet fiziski vājāki un principā paši atdodat naudu par to lai jūs ātrāk nomirtu.

0
0

02.11.2017 15:28 |

macaw

3521

Reģ: 25.06.2017

Darya, jā, aizmirsu, ka abi atmeta. Vienīgi tad varbūt viņai traucē tagad, kad pati tikusi no tā vaļā - nu domāju tā pati smaka, dūmi. Ar laiku jau tas mainās, attīstās. Varbūt arī sajutusi un zina, kā ir bez tās atkarības, un pārlieku tiešā veidā vēlas, lai dārgais cilvēks arī tiek vaļā. Ej nu sazin, nav uzreiz kādi sava uzspiešanas mērķi, manuprāt, vienkārši vilšanās un zuda tas kopības moments, lieta, ko paveikt abiem. :)

0
0

02.11.2017 14:28 |

Gangsters

1265

Reģ: 29.06.2015

Es kā izbijusi smēķētāja šo tavu nostāju un lielo vilšanos uzskatu par ļoti pārspīlētu. Man exis arī zāģēja, kaunināja, uzstādīja ultimātus u.t.t., ka smēķēšana jāatmet. Bet uz to brīdi es nejutu, ka varu. Un arī īsti negribēju atmest. Līdz ar to turpināju smēķēt. Nē, nu pāris it kā mēģinājumi atmest toreiz bija, bet tas drīzāk priekš viņa, lai liek man mieru. Bija arī pīpēšana pa kluso un izlikšanās, ka atmetu (nu lai miers mājās):D
Atmetu pēc pāris gadiem. Vairs nebiju ar viņu kopā. Un par cik tas bija mans lēmums, tad izdevās ļoooti viegli. Vnk pārtraucu un viss.

0
0

02.11.2017 13:56 |

Althea

1817

Reģ: 26.04.2014

Ļoti sen pārtraucu attiecības pie pirmās smēķēšanas slapstisanas piekersanas pēc "ultimāta". Tagad nezinu vai būtu tik kategoriska, bet vispār pati ideja veidot attiecības un pēc tam pāraudzināt ir nepareiza, ja jau no sākuma par netikumu ir zināms un tas raisa negatīvas emocijas. Autorei gan mazliet cita situācija, jo pati sākumā pīpēja. Un uz jautājumu vai ir normāli par to dusmoties utt.- esmu bijusi tava vietā un izjutusi, uzvedusies, apvainojusies tāpat kā tu. Racionāli vērtējot, vājums uz smēķēšanu nepavisam nav tas trakākais, bet, ja tas par spīti tā saprašanai neliek justies labāk, tad tiecies ar nesmēķētāju, tici man, atšķirība ir milzīga.

0
0

02.11.2017 02:39 |

Darya

254

Reģ: 06.09.2017

Ne visiem patīk un vispār var panest smaku. Sliktākā gadījumā, pasīvā veidā vienkārši blakus esot, bendēt arī savu organismu.

Autore raksta, ka abi ar draugu nolēma pārtraukt smēķēšanu. Ja pati ir smēķējusi, tad nav viņai nekāda alerģija ne pret dūmiem, ne cigarešu smaku. Šajā gadījumā - savu vēlmju uzspiešana otram cilvēkam. Es pati smēķēju, tāpēc nekad nesaistītu savu dzīvi ar vīrieti, kurš nesmēķē un diktē kā man dzīvot. Tai pat laikā, ja es nesmēķētu, nekad netiktos ar kādu, kurš smēķē, lai pēc tam uzskatītu, ka man ir tiesības mainīt otra cilvēka dzīvesveidu. Kā teiktu Rīdziniece - tieši tik vienkārši!

0
0

02.11.2017 02:27 |

Odria

737

Reģ: 26.10.2014

Ja nevari samierināties ar to ka viņš smēķē un nēsāt gatavi kompromisiem, kāda jēga būt attiecībās? Tu viņu zāģē un pati sev beidz nervus un veselību. Ja tomēr vēlies attiecības, domā konstruktīvus risinājumus... asaras un šantāžā nav risinājums... ja viņš smēķē istabā, lūdz to nedarīt, ja smēķē Tavā klātbūtnē, lūdz to nedarīt. Pieaugušam vīrietim nav jāmelo un jāslapstās. Ar laiku varbūt sapratīs ka smēķēt nav nemaz tik forši... bet tā ir viņa paša cīņa ar sevi... ne tava...

0
0

01.11.2017 21:20 |

Clarity

605

Reģ: 04.06.2016

Es kā pretéjās puses pārstāvis varu apgalvot, ka nav nekā briesmīgāka par nepārtrauktu smadzeņu skalošanu, zāģēšanu, apvainošanos, ultimātiem smēķēšanas sakarā. Ar puņķiem un asarām, nerunāšanu 3 dienas utt. neko nepanāksi. Viņam pašam līdz tam ir jānonāk un jācīnās ar sevi Tavs “patīk/ nepatīk” tur ņipričom. Atbalsti klusi un mierīgi, nevis taisi tādus bērnudārznieka izgājienus. Ja tik ļoti traucē, Tev ir izvēle. Es mierīgi varu nesmēķēt, bet, ja mani kāds tagad censtos izmainīt un liktu kaunēties par to, ka vēlos uzpīpēt, tad var panākt tikai pretēju efektu. Bet to jau nesaprot tie, kas nav ilgus gadus smēķējuši. Loģiski, ka čalis meloja, jo negribéja scēnas. Bet nu vai zini...izskatās, ka daźām šī ir lielākā pasaules problēma, kuras dēļ arī attiecības var izbeigt:-D

0
0

01.11.2017 20:37 |

Amnile

4083

Reģ: 22.11.2013

Piedod, autore, bet es tā čaļa vietā tevi jau sen būtu pasūtījusi 3 mājas tālāk.
Paskaties no malas:
Cilvēks atmet smēķēšanu, kā jau liels % no atmetējiem pieņemas svarā. Pirmos mēnešos tā jau ir grūti, bet mājās vēl sieviete - zāģis un grib, lai apmeklē sporta zāli. Beigās nenoturējās un savu iemeslu dēļ uzvilka dūmu, bet te mājās sieviete kā mamma - kliedz un bļauj. Par ko? Par to, ka pieaudzis vīrietis uzsmēķēja.

0
0

01.11.2017 20:35 |

nerātnā

4218

Reģ: 29.01.2009

Tādējādi jau es arī norādītu, kad nespēju no kautkā atteikties.

Miskuzī, bet kas tas bija. (t) Un nerunāju par 'ka' un 'kad' sajukšanu.
.
Tev tiešām šķiet, ka spīdzinot sevi, pierādīsi kaut ko? :-O
.
Te kaut kur cosmo foruma dzīlēs ik pa laikam uzvirmo doma - attiecības ir vērtas tikai tad, ja tajās jūtas labāk, nekā esot vienai - un pilnīgi piekrītu tam. ;) :)
.
Tātad Tev ir divas opcijas :-P
+ vai nu pieņem puisi ar visu viņa atkarību bez zāģēšanas un pāraudzināšanas 8)
+ vai dodies tālēs zilajās (l)

0
0

01.11.2017 20:14 |

iza

12

Reģ: 07.05.2012

Es esmu ļoti priecīga, ka pati atmetu smēķēšanu pirms 1.5 gadiem. Bet arī es sākumā meloju par pīpēšanu, kādu mēnesi pīpēju tikai slepus, mocījos pārmetumos par katru cigareti. Jā, otrajai pusei meloju, ka vairs nepīpēju, jo bija grūti pat sev atklāt, ka mana atkarība ir stiprāka par veselo saprātu. Tik ļoti nomocījos ar slēpšanu un sevis ierobežošanu, ka atmešana nāca kā atvieglojums, bet viegli, protams, nebija. Bet nezinu, kā būtu, ja kāds man būtu vēl pārmetis melošanu, apvainojies uz mani. Domāju, ka būtu vēl grūtāk. Tāpēc varbūt vairāk saprotu, kā jūtas autores draugs, nevis autore.

0
0

01.11.2017 20:03 |

pipariņš

488

Reģ: 18.10.2009

Es esmu ļoti priecīga, ka draugs pārgāja uz elekronisko cigareti, jo man problēmas sagadās tieši cigarešu smaka. Tagad abiem labi - viņš priecīgs, ka var pīpēt jebkur, bet es priecīga, ka nav jāpacieš drausmīgais aromāts. :-D

0
0

01.11.2017 18:45 |

poga_

528

Reģ: 10.08.2009

Tev nav tiesību dusmoties, izjust vilšanos un sāpi par to, ka otrs cilvēks nav veiksmīgi atmetis smēķēšanu un ir tev par to melojis.

Em, bet kā tad ar atklātību? Kāpēc nevarēja šo visu izrunāt?
P.S. Kas vēl ir lietas, par ko drīkst melot un otra pusīte nedrīkst dusmoties? :D

0
0

01.11.2017 18:38 |

iza

12

Reģ: 07.05.2012

Man šķiet, ka tu krietni pārspīlē. Tev nav tiesību dusmoties, izjust vilšanos un sāpi par to, ka otrs cilvēks nav veiksmīgi atmetis smēķēšanu un ir tev par to melojis. Tā ir tikai un vienīgi viņa cīņa, ko var izcīnīt tikai viņš. Es tavā vietā viņu klusītēm atbalstītu un nepārmestu. Nerunā ar viņu par smēķēšanu, neapvainojies.

0
0

01.11.2017 17:16 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

Vispirms gan mierīga izrunāšanās? Tu ar mīlestību pieejot, tā, lai viņš nejūtas slikts un apvainots.

0
0

01.11.2017 14:39 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

Piekrītu nikitinna ;) ja nevari likties mierā un vairs nevarat sadzīvot, jo visu laiku strīdi... varbūt jāpadzīvo šķirti pat, kaut lai pārdomātu katra vērtības? Varbūt viņš nolemj, ka grib atmest, mainīties, kļūt labāks Tevis dēļ, varbūt Tu saproti, ka vivinavņš nav Tev piemērots un viss = ka negribi nervus maitāt.

0
0

01.11.2017 14:38 |

Kerija_

2829

Reģ: 06.07.2010

Šajā gadījumā gan es uzskatu, ka ir vērts nemest plinti krūmos, bet pacīnīties. T.I. ja abi esat gatavi cīnīties un vari viņu ar mīlestību mudināt atkal... dusmošanās par viņa noraušanos neko neuzlabos. Te atkarīgs tas viss no tā, cik tas Tev ir svarīgi un cik viņš ir svarīgs. Manis dēļ čalis atmeta smēķēšanu, problēmas mums bija par alkahola tēmu, viņš nebuja alkaholiķis, bet man nav pieņemami ikdienā pieņemt alošanu, jo tas izraisa negatīvas sajūtas personīgas pieredzes dēļ, riebjas. Izšķīrāmies, es aizgāju, bet viss bija sakrājies, ne jau tā pēkšņi pacēlu cepuri un aizgāju. Viņš ļoti pārdzīvoja, sāka dzert ikdienā, nevis iedzert, kad manis nebija. Tagad kontaktējamies, es pievērsos ticībai un teicu, ka negribu neko kā agrāk. Viņš sāka manis dēļ pievērsties ticībai, ikdienā nedzer, bet es totāli nesteidzos skriet atpakaļ, pārbaudu viņu un ja man rodas bailes vai šaubas - labāk pakāpjos solīti atpakaļ, nekā nirstu nexināmajā. Pāri visam - ticība Dievam man nu ir augstākais. Tas nu ir mans stāsts. ;) Vienkārši nedaudz saskatīju paralēles, tāpēc padalījos!

0
0

01.11.2017 14:34 |

nikitinna

3675

Reģ: 29.01.2009

Nu kas tur ko dusmoties, nu. Šī vienubrīd arī manās attiecībās bija sāpīgā tēma.
Es zinu kā tas ir, ka otra pusīte pārmet un izrāda negatīvas emocijas par smēķēšanu - tas reāli uzvelk ar laiku un tāpēc nebrīnos par

tiku nostādīta tā, ka man viņš jāmīl kāds ir, ja nē mūsu vairs nav.

Es Tev varu pastāstīt kā tas ir no viņa puses, lai Tu labāk saprastu:
Viņš sagribēja atmest, bet kā jau Tu teici atkarība ir viltīga un izstrādāja visādus trikus, līdz ar to viņš sāka apdomāt cik ļoti tad viņš vēlas atmest un gan jau nonāca pie secinājuma, ka nemaz ne tik ļoti. Un pamazām (iespējams, muļķojot sevi ar - es tikai vienu) atsāka pīpēt līdz viņam sāka besīt tas, ka viņam ir jājūtas par to vainīgam vai slikti un tad Tu dzirdēji to, ko dzirdēji, jo sāki skalot smadzenes. Klusībā klausījās slavas dziesmas ne tāpēc, ka uzskata Tevi par muļķi vai neciena, bet gan tāpēc, ka bija kauns atzīties + vēl iespējams pašam bija cerība, ka ar tādu ierobežotu smēķēšanu tomēr sanāktu atmest. Galu galā viņš taču centās un Tavā klātbūtnē nesmēķēja.
Ieteikums Tev - neuztver to uz sevi un nemočī viņu par to, tā tikai radīsi nevajadzīgu negatīvismu jūsu attiecībās un tici man, viņš ļoti novērtēs, ja to pieņemsi un nescēnosi. Liecies mierā, lai dara.
Iedomājies, ja viņš Tev aizliegtu vai radītu negācijas par kko, ko Tu dari. Tu domātu, ka vari no tā atteikties (vienalga, kaut vai viņam besītu, ka skaties seriālu vai adi), bet tā īsti to nevēlies. Sākumā atturētos, tad sāktu slapstīties un tad jau sāktu dusmoties par to, ka jāslapstās.
Rezumē - liecies mierā un ļauj viņam darīt to, ko viņš grib. Ar asarām, scēnām un aizliegumiem tāpat neko nepanāksi, tikai sabojāsi attiecības un tas jau nu noteikti nav tā vērts.

0
0

01.11.2017 14:29 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (5)