Gaidām

Un vai varētu lūdzu linku studijā par nepotētajiem bērniem?

Kašķu diskusiju negribu uzsākt, bet domāju, ka ir pilnībā normāli pirms kaut ko grūd savam bērniņam noskaidrot no kā tas sastāv un kādas varbūt sekas. Kā jau teicu, vēl domāju.
P.s man zināms draugs 19 gados saslima ar tuberkalozi un izārstējās, viņam nu jau ir pie 30 un viss ir vislabākajā kārtībā, nodarbojas ar sportu un nekādīgi tas viņu neietekmēja. Un Jā nebija potēts.
Un potētie arī starp citu var saslimt.

Nu palielam Man par šo pošu tēmu jau ir radies savs viedoklis, ne tikai par to ko es izlasīju, bet arī pazīstamo pieredzes stāstiem.
Mēs izlemjam potēt, jo tas ir tik pat normāli kā piedzemdēt, jo taču vajag un to visi dara un ir darījuši, bet vai reāli mēs paskatamies no kā tās vakcīnas sastāv? Vai zinājāt, ka tie sastāv no smagajiem metāliem, kas nemaz no ķermeņa neiziet ārā. Un cik ir bijuši gadījumi, kad dažas no vielām iekapsulējas bērniņam augoņa veidā un pēc tam ir jāoperē ārā.
Un kā mēs vispār zināms cik mūsu mazajam ir laba imunitāte un vai mazais organisms spēs ar to cīnīties un iztiks tikai ar temperatūru un vieglu pampumu dūriena vietā? Šādu pakalpojumu var veikt, bet tas maksā Lv labu naudiņu un cik zināms neviens nepiedāvā pirms duršanas mazo pārbaudīt un beigās var būt letāls iznākums.
Nākamais nervu sistēmas traucējumi-raudulīgums, histērijas, negulēšana; vēl smagākos autisms, epilepsija, sabeigtas akniņas.
Protams mēs nevaram konkrēti pateikt, ka tas ir tieši no potes un ka varbūt vnk tavs mazais tāds ir un ārsti tik var paraustīt plecus. Bet vai tad mēs savu mazo nepazīstam labāk par ārstiem un redzam to kā izmainās bērns uzreiz pēc potes. Ja potes ir tik labas, tad kāpēc mums vienalga dot iespēju izvēlēties potēt vai nē? Un kāpēc vēl aizvien ir speciālas slimnīcas tuberkalozes slimniekiem? Un kā mēs varam zināt, ka no tās potes bērnam ir izveidojusies imunitāte pret konkrēto slimību.
Neesmu ārsts, un pret lielāko sabiedrības viedokli nevaru iet un neesmu arī ekstrasenss, lai paredzētu, kas mazo sagaida nākotnē, bet skaidri zinu, ka tik mazu potēt nav prātīgi.
Man pazīstamais, kas ir 2 bērnu tēvs un ļoti izglītots cilvēks abus bērnus nepotēja, nu jau mazie apmeklē b/d un ir iztikuši tik kā ar viegliem puņķiem saaukstēšanos.

Everythingisfine, te labāk nē, šis vienmēr noved pie kašķu diskusijas. :-D Bet painteresējies vairāk par šo - ir visādi atvieglotie potēšanas plāni utt., kad nepotē tik mazu, nepotē visas uzreiz, potē pa vienai utt.
Par tēmu - ļoti piekrītu Salomei!

salasījos šausmu stāstus par to kāds bērniņš paliek pēc potes.

Vēl trakākus stāstus var izlasīt par nepotētiem bērniem, kas tiek pie kādas no tām slimībām, pret ko varētu būt bijuši sapotēti.

Manai tūlīt būs 10 mēneši. Pirmie 3 bija grūti. Pēc tam jau palika vieglāk. Pa naktīm gulēja, šad tad vajadzēja tik pabarot. Ar krūti baroju tik 2 ar pus mēnešus. Paldies dievam no nakts ēšanas esmu atradinājusi, maisijumu vispār ēd tik 2-3 reizes dienā, bet tas jau arī nav viņai vairs nekāds ēdiens. Vakarā ap 21 - 22 iet gulēt, mēģināju jau no paša sākuma radināt pie režīma, nevis kā pagadās, un diezgan ātri sanāca, guļ līdz 9 rītā.
Tad pa dienu 2 diendusas apmēram vienmer vienā laikā.
Par cik ar krūti nebaroju, no mājas nav problēmu iziet arī vienai, ja ir kas pieskata protams. Tieku gan pie friziera gan manikīra gan vienkārši atpūsties ar draugiem, vai nu vienalga ko esmu ieplānojusi. Bet man ir kas palīdz, viss nav jādara vienai, un tas ir ļoti svarīgi un diezgan liels atspaids lai tu vismaz nenojūgtos.
Draugs gan daudz strādā un jautāt tādas lietas kā mainīt pamperus vai barot man nenāk ne prātā. Neuzskatu ka viņam pēc stresainas darba dienas nogurušam būtu vēl pamperi jāmaina. Esmu pieņēmusi ka tas ir mans pienākums un mani tas arī nekādi neapgrūtina. Dušā eju kad mazā guļ diendusu un mierīgi tur varu pus stundu pavadīt nestresojot.
Bet es tā vairāk par pozitīvo. Protams ir arī grūti brīži. Bet ja man jautātu vai bērns visu izmainija uz slikto pusi...protams nē, vai mana dzīve ir beigusies....noteikti ne, uz jautājumu vai ir grūti es pat gribētu teikt ka nē, bet tomēr ir, vienkārši esmu jau ļoti pieradusi pie šīs jaunās dzīves.

Kāds tad paliek pēc potes? Es atliku par kādu mēnesi, lai mazdrudciņ apveļas vairāk pirms lielajāk potēm.

Esmu jaunizceptā māmiņa, mums Rīt paliek 2 mēneši.
Viegli nav, bet neteikšu ka arī grūti. Man ļoti daudz palīdz vīrs, maina pamperus, auklē, liek gulēt un baro. Tieši barošana priekš manis izrādījās pati grūtākā. Nu jau esam beiguši pupoties un bērns ēd tikai maisījumu. Guļam naktī 6-7h, paēdam un tālāk guļam. Vislielākie trači kad raud ir bijuši tikai dēļ barošanas, kad no mana piena nebija paēdis un vēl īstā maisījuma meklējumos. Pagaidām esmu tikai pa mājām, jo pati par sevi nevaru no mazā atiet ilgāk par 2 h.
Starp citu kā ar potēm? Mums kāreiz ir aktuāli.
Negribas tik mazu potēt.:-/ salasījos šausmu stāstus par to kāds bērniņš paliek pēc potes.

RainyDay, saprotu, ka tev ir grūti. Bet vai tava dzīve ir beigusies? Viss, sēdi, adi zeķes un gaidi pensiju? Jā, neviens nesaka, ka pirmais gads ir viegls. Tā nav. Bet bērni aug un aug ātrāk nekā var likties. Viņi iemācās ēst paši, ģērbties paši, iet uz podiņa, spēlēties un mamma ir tikai, lai samīļotu ik pa laikam. Grūtības ir pārejošas, toties iegūtais prieks un mīlstība ir bezgalīga. Ja bērnu uztver kā nastu vai piekabi, tad viņš tāds arī būs. Ja bērnu uztver kā papildinājumu dzīvei, tad viņš arī tāds būs.

Salomē, +++ Man arī abi bērni - katrs ir savādāks. Un savādākas bija arī dzemdības un grūtniecība. Vnk jātur prāts atvērts un nevajag ieciklēties uz kaut ko vienu, un tad, ja neizdodas, krist depresijā.

Man mazajai ir 1,8,tas man ir pirmais bebis.Teikshu taa,ka visu savu dziivi biju sabiedeeta ar to ka,buut staavoklii un dzemdeet ir gruuti,pec dzemdibam gruti ar mazo.Taa nu biju sagatavojusies,ka viss buus gruuti.Bet nekaa,gruutnieciiba riteeja viegli,dzemdiibas arii bija vieglas un ar mazo arii ir viegli.Mazaa gulj pilnas naktis jau no 6 meneshiem,pa majam visu paspeju izdariit,jo mazaa ljaava.Taa,ka ir arii labie piemeeri.Viirs man paliidzeja maz,jo daudz stradaja.Bet es arii iisti neiespringstu uz daudz ko,loti daudzas lietas uztveru mieriigi.Un dziive ar mazo nebeidzas,mees visas briivdienas braucam kaut kur dabaa.Reizi meenesii mums ir randins tikai ar viiru,kad mazo iedodam paaukleet krusttevam.Piebildishu,ka arii vecmammu mums nav,mums neviens nepalidz mes esam 2 vien ar viiru.Un ar visu es tiku galaa pati.Taa,ka nevar pateikt viennoziimigi-tev buus slikti,gruuti vai viegli.To visu raadis laiks.

Katram taču citādāk, to, kā būs, vispār nevar paredzēt. Man ir divas meitas un abas ir pilnīgi atšķirīgas. Un abas man ir ļoti, ļoti daudz ko iemācījušas un turpina mācīt katru dienu.
Mans vienīgais ieteikums ir mācīties saprast sevi, saprast savas emocijas, savas attiecības ar citiem, savas bērnības atstātos nospiedumus... un uz bērnu skatīties kā uz līdzvērtīgu būtni nevis kaut ko savu.

Es ar plānoju barot ar krūti un būšu arī no tām kam kauns karinat krūti ārā, kaut daudzas atslauc savu pieniņu un dod no pudelītes,ja ir ārpus mājas.:-)

RainyDay, zinu es šitās grūtības. 2h būtībā nav nekas, ja tas ir ārpus mājas. Bet labā ziņa ir tāda, ka tas ir tikai uz +/- 5 mēnešiem. Tad jau sākas piebarošana, kur ieteicams vienu krūtsbarošanas reizi aizstāt ar cieto barību. Tās jau sanāk tad nevis 2h, bet 4h starplaikā. Un tā pamazām līdz gada vecumam var atgūt savu brīvību. Bet, jā, tas ir reāls darbs vesela gada garumā!

Un, ja pierasts ik pa pāris dienām vazāties apkārt pa klubiem, tusiņiem un doties, kur acis rāda, tad pēc bērna var likties, ka "dzīve" ir beigusies.

Riebjas šāda attieksme. Es nekad dzīvē neesmu bijusi tusētāja. Esmu ieguvusi augstāko izglītību ar visu jaundzimušo uz rokām, kas nu nemaz nebija saldi un skaisti. It kā visas māmiņas, kuras jūtas, ka viņām pietrūkst savas dzīves, ir bijušas vieglas uzvedības naktsklubu vazaņkes, kas nezina, ko nozīmē atbildība.
Un man pietrūkst laika sev. Nevis tāpēc, ka esmu klauns, jo neļauju savam bērnam kliegt histērijā, bet gan tādēļ, ka baroju ar krūti. Nekur tu ar mazuli tālu neaiziesi, un pat, ja tēvs pieskatīs, kur garantija, ka braucot uz kino vai frizētavu nebūs sastrēgums un ka tu tiešām pēc tām 2h būs mājās gatava barot mazo??
Pēdējo reizi es biju saņēmusies aiziet uz salonu, lai man ātri uzlako nagus, es tajā krēslā gandrīz sāku raudāt no panikas un stresa, jo sapratu, ka 2h limits iztērēts un manikīre vēl joprojām, maigi sakot, pip*ļojas.
Kā tu zini, ka tev netrāpīsies friziere, kas "mācās", tādēļ griezumu veido 4h?

Es starp ceļiem lieku spilvenu, tā vismaz ērtāk ,bet tāpat nevaru ilgi nogulēt, pie tam pēdējo nedēļu laikā jūtu ka sāp mugura un tāda kā aizdusa,nevaru dziļi elpu ievilkt.
Man esot mugureja placenta un pēdējā usg ieraksts ir galvas guļa, ir jau pagriezies ar galvu uz leju, bet daktere teica,ka viņš var vēl mainīt pozu.:-)

Sognare, pirmajā grūtniecībā gulēju uz sāniem - tā arī bija ērtāk. Otrajā gulēju visādi, bet vairāk uz muguras un šad tad arī tā kā uz vēdera (sāniski gan, bet viena kāja saliekta un pati uzgāžoties uz vēdera tā kā). Un viss ok. Atkarīgs no bērna reakcijas vēderā un no pašsajūtas. Bērns tur puncī arī mēdz piestiprināties dažādās vietās grūtniecības sākumā, no kā var atšķirties vēdera izmērs, forma un tava pašsajūta, kā arī ērtākās pozas miegam.

esmu dzirdējusi,ka nevar gulēt uz muguras, tad fiksi pagriežos uz sāniem.

Bullšits totāls! Guli kā tev ir ērti, kārtīgs miegs ir daudz labāks nekā mocīšanās kaut kādās pareizajās pozās.

Par to gulēšanu uz muguras jautā ārstam, jo es gulēju un viss bija kārtībā. Arī ārste teica, ka varu droši, bet skatos pēc savām izjūtām.

Neons domāju,ka tas būs grūti dēļ tā ,ka to ilgi nedarīju, bet bieži es pamostos uz muguras ,lai gan gulēt aizgāju ,guļot uz sāna, esmu dzirdējusi,ka nevar gulēt uz muguras:-/, tad fiksi pagriežos uz sāniem.:-/