Pirmais solis

Par apsmiešanu gan tas ir pārspīlēts, kaut kādos 20 gados man arī tā šķita, taču tad sapratu, ka tāda ir vnk cilvēku daba, citus vērot, neesi tu tik unikāls, lai citiem galvenā problēma ikdienas rutīnā būtu tevis apsmiešana.

Cik bieži uz tevi rāda ar pirkstu?

Westpoint, bet uzvedība arī ir pie vainas, noslēgtība utt.?

Zinas tante, ļoti atvainojos, vairs tā nedarīšu :-(

Ai, nu, meitenes, beidziet taču atbildēt uz q7 komentāriem, kāda jēga, ja tāpat tiek troļļots par vienu un to pašu.
Bija tik forša diskusija, ar jēgu, bet kārtējo reizi tā tiek izbojāta...
Bet ja par tēmu, tad, jā, esmu spērusi vienu nelielu soli pretim savās tagadējās attiecībās, visi pārējie soļi no drauga. :-)

Tēma simtreiz izmuļļāta, westpoint pameta interesantu domu.

Es zinu vienu puisi. Pēc izkata - nav nekāds modelis. Normāls, bet nu ne katrai patiks gan jau. Nu lūk... Un viņam iekāriens reāli tikai uz tiešām skaistām meitenēm (modeļu tipa). Un tad sūkstās, ka nu negrib ar viņu neviena tāda veidot attiecības. Vai arī itkā viss bīdās uz to pusi, bet meitene izrādās skaista maita un izgāž kaut kādu pigoru. Puisis gan nav no kautrīgajiem, bet nu neiet viņam. Turpretī viņam labos draugos ir meitene, kas varētu teikt ir no "pelēkajām pelēm" (tāpat kā viņš), bet ar zelta raksturu un super humoru. Viņam visi draugi saka, lai tak pievēršas viņai, bet viņš nespēj pārkāpt pāri savai tieksmei uz daaaaudz skaistākām, kurām atkal viņš nav vajadzīgs... Dažiem vnk neiet! :-D

Zinas tante izteica to pašu domu, tikai īsi un konkrēti. :-D

Ir jau kam tieši azarts uz it kā nepieejamākām un skarbākām raksturā, pārējās uztver kā vienkārši drauga materiālu, bet sūdzas pēc katras neveiksmes, tad jau pašu vien patiesībā tas apmierina, ka nekas nesanāk ilgāk.
Ir arī puiši, kurus sākumā neievēro, bet tad iepazīsti un iepatīkas, lai gan ikdienā uz ielas varbūt nepamanītu.

q7, tā nu ņem un rāda ar pirkstu, sabiedriskajā transportā? Tas jau ir pārāk trolliski, neesmu redzējis vispār, ka dzīvē uz kādu rādītu ar pirkstu, tur jābūt vai nu kkam ūber-atšķirīgam un interesantam, vai tā dara bērni līdz 15 gadu vecumam.
Duujaa te jau gāja runa par to, ka var būt arī neizskatīgs un kautrīgs un tāpat kāda meitene kko uzsāks. Tā ka nezinu, cik tur pie vainas varētu būt noslēgtība, uzvedība kā jau uzvedība, vismaz sabiedrībā, kurā es apgrozos, nav nekādu dīvaiņu acīmredzamu. Cilvēki kā cilvēki, tikai atsevišķu īpašību, izskata un rakstura kopums dažiem nospēlē par labu, citiem ne.

Bet jums ir bijis tā, ka puisi tā patīk, nu tā patīk, un komunikācija notiek, bet tādu īstu soli arī neviens nesper? Man zvana draudzene, stāsta, iepazinusies ar puisi, sarakstās, sazvanās, bet nekas nenotiek, taču ieteikums pašai uzaicināt, tika izbrāķēts kā galīgi nepieņemams. Līdzīgi citai draudzenei - ar kolēģi tiekas, tiekas, abi viens otram patīk, apmeklē viens otra draugu rīkotos pasākumus, bet pa pāris mēnešiem netiek pat līdz skūpstam.
Vai kādreiz nav tā, ka savu principu dēļ var zaudēt lielisku iespēju?

Westpoint, nu ja esi noslēgts, nekur neej, nerunā ne ar vienu, kā tad kaut kas būs?

zinas tante,
manuprāt, ir.!
Cik nav dzirdēts, ka savas spītības vai tieši baiļu dēļ divi cilvēki ļoti ilgi velk visu, jo ab gaida, kad otrs spers pirmo soli

Zinas tante, ir tā bijis. Un cik man vēlāk ir sanācis šo tēmu pacelt - pamatā tomēr vienmēr ir bijis iemesls, ka tomēr līdz galam nebija tās pievilkšanās vai ir bijuši citi traucējošie faktori (esošās attiecības, plāni, piem., braukšana prom uz ārzemēm uz nenoteiktu laiku, u.tml.). Ja viss būtu - tad būtu arī attiecības. Tātad kaut kas šajā posmā uz attiecībām tomēr pietrūkst. Sarakstes, sarunas, acu skatieni, flirts, un klikšķis jau nav vienīgais faktors. Tā jau tikai redzamākā daļa vnk...

Ja tik ļoti patiktu, tad puisis sper to soli un nav jāgaida nekāda mūžība. Ja ir vienkārši ok, labi pavadīts laiks, bet viss, vairāk neko neredz ilgstošāk, tad tikai vienai pusei ir tādas sajūtas.

Duujaa, kur es saku, ka nekur neiet un nerunā ne ar vienu? Iet šur tur un savu iespēju robežās runā, varbūt retāk kā ne tie kautrīgie, bet šos cilvēkus tā kā nepamana, lai kur viņi būtu. Tā arī dažiem gadās.

Pilnīgi piekrītu, uzskatu, ka vīrietim jāizrāda interese. Pēc manas pieredzes - ja vīrietim tāda ir, tad to arī izrādīs, nu nedzīvojam viduslaikos, kad jāsūta pasta balodis. Nekad pati neuzmāktos vīrietim, nebombardētu ar vēstulēm, uzaicinājumiem, jautājumiem utt.

Viņam visi draugi saka, lai tak pievēršas viņai, bet viņš nespēj pārkāpt pāri savai tieksmei uz daaaaudz skaistākām

Es par šo esmu domājusi un itkā saprotu šo ideju, bet tajā pašā laikā negribētu būt tas otrais variants, kuram pievēršas, jo nevarēja piesaistīt to, kura tiešām patika...

Neon, par klikšķi nudien neiedomājos, droši vien arī tur tā vaina būtu meklējama.
Bet tad atkal cits gadījums - ir man viens paziņa, ļoti mutīgs džeks. Piecērt principā visām pēc kārtas, un tur loģiski, par nav runa par kaut kādām jūtām. Vienkārši mauc. Un interesanti ir tas, ka 1 no piecām atbild pozitīvi. Un tas arī neliek īpaši uzticēties tā otra cilvēka pirmajiem soļiem (ja nav bijuši iepriekš pazīstami).

Laikam esmu izteikta romantiķe, ja runa iet par nopietnām attiecībām.

Pasadena, nezinu, man jau liekas, ka tas "otrais variants" runā par briedumu un izaugsmi. Kad saproti, ka vērtība ir nevis smukā ģīmītī un garajās kājās... Taču ne visi vīrieši sasniedz šo "gudrību" un tā arī visu mūžu skraida pakaļ purniņam un dibentiņam... :-P