Naudas lietas

Es no algas varu atlikt 50%, bet, ja kādreiz gribu kaut ko īpašu sev nopirkt neko neatlieku. Mēnesis turp vai atpakaļ neko neietekmēs.

Es pēc dabas esmu baigā krājēja. Iepriekš lielākiem pirkumiem atliku ap 30% algas. Bet no šī gada arī esmu sevi uzsēdinājusi uz tiem 50%. Nu... ir ļooooti grūti. Bet ir tā vērts, kad redzi, ka mērķis tiek sasniegts 2x ātrāk ;)

Vasarā biežāk taisu pedikīru, reizi mēnesī, maksā 35eur. Manikīrs 2 x 25 eur. Jā, kopā 85eur. Atmiņā bija 100eur, jo parasti vēl aizeju apgriezt matiem galus, vai uztaisu uzacu korekciju. Un tad kopā ir tie 100eur. Un paldies, esmu staigājusi pa daudziem saloniem, bet nekur nav tik laba kvalitāte, plastmasīgā izskata gellish man nevajag un sliktu kvalitāti arī nē. Manā salonā liek Shellac, kas ir daudz kvalitatīvāks un labāks nagiem. Kad jautāju manikīrei, kāpēc visur pārsvarā liek Gellish, tad tā arī teica, ka vienkārši ekonomē, jo ir daudz lētākas tās lakas. Esmu likusi gellish, mani nagi tad bija briesmīgi un skats bija nedabīgs, tagad nagi vairs nelūzt, kā tad, kad liku gellish.
Protams, esmu arī gājusi savulaik pie meistarēm uz mājām, ekonomējusi, bet nu to visu ar īpašu prieku neatceros un vairs neplānoju atkārtot. Katram savs.

Patreiz arī esam sākuši krāt savam kopīgajam mērķim, atlieku no algas konkrētu summu, ja konkrētaj mēnesī ir naudiņa par papildus darbu, tad atlieku arī to. Kā mans draugs saka: "Izej vienalga, kur no mājas un tā sākas naudas tērēšana :D"
Es nevarētu ēst gadu plikus kartupeļus ar gurķi katru dienu, tā nebūtu dzīve, bet ir dažādi veidi kā piedomāt to, lai tā naudiņa tomēr iekrātos - ja visu laiku gāji uz sporta zāli, tad tagad vingro mājās utt.

Vasarā sievietes biežāk izvēlas papildus gelish pārklājumam vēl arī manikīru un pedikīru, kas palielina maksu par pakalpojumu. ;-) Ir atšķirība cenā vai tas ir tikai gelish pārklājums un korekcija, vai pilns serviss.

Man manikīrs ar gelish maksā 15 eiro, pedikīrs - 25, vienā citā diskusijā pirms pāris dienām šausminājās, kur tik dārgi, vajag taču iet "pie draudzenēm pa lēto". Tas nekas, ka man nav tādu draudzeņu, kas taisa manikīru. :-D

Es eju uz manikīru 2x mēnesī (jo man trešās nedēlas gelish nagi vairs nepatīk), katru reizi maksāju 25 EUR, tātad mēnesī 50 EUR. Un es nebūt neeju uz dārgāko salonu, kā arī pedikīru netaisu. Ja taisa pedikīru un apmeklē nedaudz labākus salonus, tad ko brīnīties pr 100 EUR. Jā, padārgi, be nav neiespējami.

Atliek ienākt šajā forumā un kārtējo reizi ar prieku pārliecināties, ka dzīvojam tomēr vienā no ekonomiski attīstītākajām Eiropas valstīm :)

Man likās, ka es esmu apsēsta ar manikīru/pedikīru, taisu to salonā Rīgas centrā un naudu nežēloju, bet kā var savākties 100 eiro? Kā? Priekš kam? Man mēnesī max. ir bijis 55 eiro, vispār netaupot, bet kurā vietā var dabūt 100?

atļaujos apēst veselīgākas un gardākas lietas par 5-10eur. Manikīram un pedikīram mēnesī atļaujos 100eur

Kur tik daudz var sanākt. Ko tad ņem pusdienās un cik reizes, tad maini manikīru mēnesī? Nagi pat nepaspēj ataugt. :-)

Mums kaut kā vienmēr ir par maz :D pēdējo gadu laikā it kā ienākumi ir palielinājušies, bet tāpat visu laiku sanāk izvērtēt prioritātes.
Tomēr jāsaka gan, ka augot ienākumiem, arī izvēlos vairāk lietas, kas man ir svarīgas. Piemēram, pusdienas vairs neēdu pa 2,3 eur, bet atļaujos apēst veselīgākas un gardākas lietas par 5-10eur. Manikīram un pedikīram mēnesī atļaujos 100eur, kam agrāk bija žēl. Drēbes , apavus, somas pērku dārgākas, bet retāk.
Mums ļoti daudz noēd izklaides, katrā weekendā mēs kaut ko daram , kafejnīcas, restorāni, izbraukumi, pikniki, grillēšanas terasē, kino, biljards vai boulings utt. Vienkārši nepatīk sēdēt mājās.
Bez ceļošanas arī nevaram, vismaz 1 vai 2 gadā tālāki ceļojumi un vismaz 1 vai 2 tuvāki tepat uz kaimiņvalstīm.
Tagad iešu atkal pie fizioterapeites un uz masāžām, parēķināju, ka tas mēnesī būs 300, 400eur.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, visu laiku nākas izvērtēt prioritātes, dzīvoklis joprojām ir nenobeigts, visas mēbeles joprojām nav sapirktas, kaut iegādājāmies dzīvokli jau vairākus gadus atpakaļ. Atliekam eksotiskos un dārgos ceļojumus, tikai pa Eiropu joprojām braukājam, un ar iekrājumiem arī švakāk , kā gribētos (t) Bet dzīvot gribu te un tagad, nevis gaidīt kaut kādu mistisku dienu, kad man kontā beidzot būs tik, lai pietiktu visam, ko vēlos ( šaubos, ka tāda diena pienāks :D )

Es piemēram, neesmu bijusi ārzemēs. :-D
Cik man ir draugi turīgo cilvēku vidū, neesmu manījusi, ka kāds baigi pa restorāniem dzīvotos, vai drēbes pirktu, vai pa skaitumprocedūrām ietu.
Šitās lietas ir vairāk nabago cilvēku izgājieni - dārgas drēbes, ceļojumi, manikīri un pedikīri un vissa pārējās procedūras.

Es jau kopš aizgāju no vecāku mājām stipri krāju. Un varu būt gandarīta, ka tagad savos 30+ gados man ir gan savs dzīvoklis, gan skaists remonts, gan savs auto. Turklāt viss iegūts bez vīriešu palīdzības.
Kamēr citām... jā, pilns Instagram ar smukām bildēm, bet nekas viņām reāli nepieder.
Vēl šodien atceros piemēru, kad krāju gultai, biju jau sakrājusi 500 latus toreiz, un draudzene piedāvāja braukt ceļojumā, bet es atteicu par labu gultai :D Tā gulta man vēl šodien labi kalpo.

Esmu izteikta krājēja, taču vīrs iemācījis uz naudas nesēdēt un izbaudīt arī dzīvi.
Apkārt daudz nebraukājam (spa, utt), tālāki ceļojumi 1-2x gadā, jo labāk patīk atpūta tepat pie Latvijas dabas, katru mēnesi apģērbu nepērku, jo skapis pilns ar drēbēm. Pašlaik krājam naudu savam dzīvoklim, paralēli remontējam esošo (dzīvojam manas māsas dzīvoklī bez īres maksas, taču ar norunu, ka to remontējam). Biežāk izejam paēst kaut kur ārpus mājas.
Esam iemācījušies iekrāt, taču arī baudīt dzīvi! :)

Jā, kā jau te minēja, vīrs maksā visus maksājumus, tāpēc atliek mazāk. Man ir tikai mani izdevumi, līdz ar to varu vairāk atlikt. Algas mums abiem līdzvērtīgas.

Ja vīrs sedz visus maksājumus un tu rūpējies tikai par saviem izdevumiem, tad kā ar pus algu var nesanākt manikīram un ctiem sīkumiem?
.
Es būtu ar mieru šādi dzīvot konkrēti zinot pēc cik ilga laika mērķis tiks sasniegts. Un, kā jau Sugar minēja, labāk krātu 6 gadus, nevis 5, un atļautos dzīvi arī pabaudīt.

+++ Sugar. :-)

Es negribētu sev visus materiālos priekus liegt. Cik tad tas manikīrs maksā? 15 eur? 20? Parēķini cik šādi tēriņi izmaksās gada laikā un apdomā, ja ieekonomēsi šo summu, cik ātrāk tiksi pie kārotās mantas. Un tad izvērtē kas ir svarīgāks. Piemēram, ja pie NĪ tiksi pēc 5 gadiem, bet ar manikīra apmeklējumiem pēc 5 gadiem un 2 mēnešiem, es noteikti neatteiktos no manikīra. Tas ir tikai kā piemērs, bet ceru, ka domu saprati. Dzīvot ilgstoši nospiestībā ir ļoti nogurdinoši. Bet ir arī jāsaprot, ka ir cilvēki, kas ir krājēji (ir arī patoloģiskie skopuļi) pēc dabas. Tādiem vienmēr liksies ka tērē pa daudz un, ka var iekrāt vairāk. Es teiktu, ka, ja jūties nekomfortabli, ir kaut kas jāmaina.

Tā kā drēbes katru mēnesi nepērku, uz manikīru un citām skaistumkopšanas procedūrām katru mēnesi neeju, tad man nekādas grūtības nerodas. Labāk iztikt bez tā visa, nekā attapties ar tukšu naudas maku.

Piekrītu, Vasaraszieds. Nav liela māka šķiesties ar naudu un dzīvot hruščovkā ar nolupušām tapetēm. Man darbā viena tāda jaunkundze. Viņai viss oriģinālajos brendos, pusdienas ēd krogos, auto jauns, bet īres dzīvoklis... Āaaaa, es tiešām nebiju domājusi, ka mūsdienās jaunieši tādos dzīvo.
Bet viņa tā arī noteica, ka to taču neviens neredz.
Kas nu kuram svarīgāks, es labāk dzīvoju skaistā vidē, bet lieki netērējos uz lietām, kas nav nepieciešamas. Kāpēc maksāt par dārgu manikīru, ja esmu piešāvusies to kvalitatīvi uztaisīt pati? Kāpēc pirkt jaunu kleitu, ja man jau skapī ir 7 gana labas? Kāpēc uzturēt dārgu auto, ja ar sabiedrisko vai pat taxi var braukt bez bēdu un "ietaupīt" tūkstošus? Un pusdienlaikā skriet līdzi citiem uz dārgu ēstuvi, ja mājās varu to pašu pagatavot lētāk un garšīgāk?
Protams, ir lietas, uz ko nedrīkst taupīt, zobus taču nelabojam paši, bet vajag optimizēt izdevumus, atmetot lieko. Jāatļauj sev sīkos ikdienas prieciņus, pavisam jau arī nevajag palikt par apsēstu taupītāju, bet nu pajautā sev, vai tiešām tev vajag katru rītu kafiju par 5 eur, ja par to sanāk vesela paka? Bet ja tā ir reize mēnesī, kāpēc ne?
Man patīk Sabīnes blogs A Year without shopping, var palasīt iedvesmai...

Labi, ka alga ir tik liela, ka var pusi atlikt! Ja Tevi tas mierina, mums ir līdzīga situācija - lielākā daļa ienākumu (kas nav mazi) aiziet tekošiem būvniecības un labiekārtošanas darbiem. Mēs pat uz Igauniju neaizbraucām, jo izlēmām tos 200 eur labāk ieguldīt mājā. Mēs ticam, ka pārskatāmā nākotnē paliks vieglāk - māja būs pabeigta un varēs brīvāk uzelpot.
P.S. pie manikīra gan eju :-D