Cik labā formā esat?

Nu nezinu, man sports skolā likās briesmīgākā stunda. Vispār nesaprotu kāpēc tādus priekšmetus (arī zīmēšanu) novērtē ar atzīmēm. Jo vismaz mums šajos priekšmetos neko nemācīja, tikai prasīja rezultātu. Visas tās tāllēkšanas, bumbiņas mešanas, brr...

Zomzom, protams. :)
Bet vienalga rēcīgi. :D :D :D

paranoid, taisnība. :) Man vienu gadu bija lieliska sporta skolotāja. (l) Pēc tam vairs negribējās ierasto prasto fizkultūru. :D

Ja sportā neliktu atzīmes, tad reāli puse neietu vispār un nedarītu neko, pēc maniem novērojumiem.

Yep, tikai sēdētu un deldētu dirsas, labs veids, kā atpūtināt smadzeni un izkustēties

Es domāju ka sportu skolās vajadzētu vienmēr un tam jābūt obligātam apmeklējumam, BET nevajadzētu būt vērtēšanas sistēmai ar atzīmēm kura tiek ņemta pēc viena standarta, vai varbūt vispār nevajadzētu būt tādai vērtēšanai, tā vietā vienkārši lai katrs audzēknis dara tādā līmenī kādā var un motivēlai varētu izdarīt vel vairāk, bet ja ir piedalījies, tad dabū "ieskaitīts" vērtējumu un miers.
Cik nav piedzīvots ka netiek izvērtēta katra audzēkņa veselība un fiziskās sagatavotības līmenis, netiek veiktas pilnvērtīgas apmācības lai veikt konkrētas darbības un tad sagaida, ka visi visu mācēs un izdarīs pat ar 0 pieredzi un zināšanām.

Miss Joker

tā vietā vienkārši lai katrs audzēknis dara tādā līmenī kādā var un motivēlai varētu izdarīt vel vairāk, bet ja ir piedalījies, tad dabū "ieskaitīts" vērtējumu un miers.

Ļoti nepareiza pieeja, noskaties šito: https://youtu.be/Ko42EXjYCyw
No sliktās atzīmes nemirst. Ja kāds grib labāku, lai savācas, tiek galā ar savām problēmām un nopelna labāku.

Skolā sporta stundas apmeklēju nelabprāt. Vispār sports kā tāds nepatika. Tagad nevaru iedomāties ikdienu bez sportiskām aktivitātēm. Līdz ar to jūtos daudz labāk.

jo vecāka kļūstu jo vingrāks, spēcīgāks augums...līdz kādiem 20 gadiem skaitījos apaļīga, jo vairāk tusiņu bija,neveselīgāks dzīvesveids utt Pēc 20 gadiem jau vairāk pievērsos sportam, vairāk informāciju sāku saņemt par uzturu utt..Patreiz esmu savā labākajā fiziskajā formā tuvojoties 30 gadiem. Es domāju ka arī pēc 30 sekošu līdzi kā ierasts, vienīgi kā ķermeni iespaidos bērna iznēsāšana to gan es vēl nezinu...

Nemaz negribu atcerēties skolas laiku..es biju nīlzirgs, bet tas deva motivāciju un neatlaidību, lai uzlabotu fizisko formu. Tagad esmu skaistulīte (l) un izgriežu pogas bijušajām klasesbiedrenēm bārbijām skaistulēm :-P
Un nepiekrītu, ka pēc plkst.18:00 labāk neēst. Svarīgi ko un cik daudz ēd! Un šos nodevīgos 2 kg ir grūti dabūt nost...

Caloo, Kaut kādai atdevei protams ka ir jābūt un es tam video piekrītu, bet tajā pašā laikā esmu nonākusi situācijā ka man uz atzīmi bija jāpilda uzdevums kurš nebija fiziski grūts, bet svarīga bija tehnika. Tehnika kura man nekad mūžā nav parādīta, pasniedzējs arī nesagatavoja pat minimāli iepriekš mūs un arī redzot ka neizdodas pareizi izpildīt doto uzdevu nevienā mirklī neiesaistijās pat uz mirkli lai vienkārši paskaidrotu. Un iepriekš es arī paziņoju toreiz, ka es nekad to neesmu darījusi un vienkārši nemāku to izpildīt pareizi.
Jā, es toreiz samierinājos ar to atzīmi jo tā tiešām bija atbilstoša manām prasmēm kuras bija 0, bet tas nepatīkamais jau bija tas ka netika iepriekš pat mēģināts mūs sagatavot tam uzdevumam.
Tā pat ar gleznošanu, ja tev noliks priekšā gleznu un paziņos ka tev ir jauztaisa kopija šim darbam, iepriekš nepaskaidrojot pat tehniku kādā ir jātaisa, tad tur principā ir neiespējami to izdarīt labā līmenī, ja tas iepriekš nekad nav darīts.
Kad runa ir par tiem pamatiem sportā, tad man vismaz svarīgāk liekas iemācīt pareizi darīt un izpildīt uzdevumus, nevis vienkārši likt tev darīt ko nemāki lai vienkārši būtu kaut kāda atzīme.

Izskatos daudz labāk nekā vidusskolas laikā, esmu daudz labākā formā.
Vidusskolas laikā uziet pa trepēm likās pietiekama fiziskā slodze. :-D Tagad mierīgi dienā noeju 35-40 km pa kalnainiem apvidiem, pēc tam pat nesāp kājas.
Sporta stundas Latvijā uzskatu par kaut ko izcili nejēdzīgu un demotivējošu. Riebjas to armijas formāts, visi normatīvi, idiotiskie vingrojumi, noteiktu sporta veidu uzspiešana. Tieši sporta stundas demotivē un attur vairumu sieviešu no fiziskām aktivitātēm pēc skolas beigšanas. Salīdzinājumā- maniem ārzemju draugiem bija sporta stundas, jā, bet to laikā bija pieeja trenažieru zālei, varēja darīt sev tīkamas lietas, brīva atmosfēra, bērniem patika. Kas ir labāk - tas, vai arī kaunināt kādu par to, ka nepadodas basketbols, likt divniekus un iedzīt riebumu pret sportu uz mūžu? Būsim reāli, nu reti kurš pēc skolas beigšanas spēlēs basketbolu, skries ik pēc 5 sekundēm veicot pietupienus, leks smilšu bedrē utt. Bet fiziskās aktivitātes ir svarīgas. Labāk būtu palīdzēt bērnam atrast ko sev tīkamu, nevis sodīt, jo redz bumbiņu nepietiekami tālu aizmeta. :-|

Labāk būtu palīdzēt bērnam atrast ko sev tīkamu, nevis sodīt, jo redz bumbiņu nepietiekami tālu aizmeta.

Šis teikums principā ļoti labi paskaidro ko es domāju.

Sporta stundas man ir iedzinušas dziļu riebumu pret jebkuru komandu sporta veidu ar bumbu - futbolu, basketbolu, velojbolu, florbolu, tautas bumbu u.c.
Iedzina riebumu arī pret skriešanu.
Tikai pēc skolas sāku pati priekš sevis nodarboties ar sportu un sāku to arī iemīlēt.
Nevaru teikt, ka esmu labākā formā nekā vidusskolā, bet neesmu stipri sliktākā.

Miss Joker
Nu bēdīgi, ka ir tādi skolotāji un es Tev piekrītu, ka tas ir galīgi garām, ja tā dara. Tai pat laikā nedomāju, ka risinājums ir novākt objektīvi izmērāmus kritērijus fiziskajai sagatavotībai.
blackpoetry

Sporta stundas Latvijā uzskatu par kaut ko izcili nejēdzīgu un demotivējošu.

Tu itkā gudra meitene esi, bet ne pirmo reizi vispārini noliekot to, kas notiek LV. Manas sporta stundas, piemēram, bija foršas un atceros ar prieku. Nu nav te viss tik briesmīgi.

Es arī uzskatu, ka mīlestība pret fiziskām aktivitātēm un veselīga pašapziņa ir daudz būtiskāka par spēju aizmest bumbiņu vai pārlēkt pāri āzim (un man skolā sports labi padevās, bet vienmēr bija žēl to meiteņu, kas kompeksoja tāpēc, ka kaut kas nesanāk). Manuprāt, skolas sporta stundu funkcija ir veselības uzturēšana nevis rezultātu sasniegšana, tas lai paliek sporta skolām un ārpusstundu aktivitātēm.

Caloo Kritēriji ir nolikti, bet tajā pašā laikā pašu audzēkņu fiziskās sagatavotības un veselības līmenis nav vienmēr atbilstoš lai izpildītu šīs kritēriju normas. Protams ja audzēkņiem ir veiktas veselības pārbaudes pašā mācību gada sākumā, viss ir normās un viss notiek pēc mācību plāna ar sagatavošanu, tad es arī neredzu iemeslu ņemt nost vērtējumu sistēmu, bet ja pati mācību iestāde nevar sagatavot kvalitatīvas nodarbības, tad arī nav jēga no vērtējumiem ,jo tie pat vairs nav objektīvi vērtējumi.

Tu itkā gudra meitene esi, bet ne pirmo reizi vispārini noliekot to, kas notiek LV. Manas sporta stundas, piemēram, bija foršas un atceros ar prieku. Nu nav te viss tik briesmīgi.

Kritizēju neadekvātas lietas jebkur pasaulē. Tas vien, ka esmu latviete, nenozīmē, ka man visam Latvijā notiekošajam jāšķiet adekvātam. Tepat vien ir daudz piemēri ar meitenēm, kurām šis sporta stundu formāts iedzinis riebumu pret sportu. Ja kādā Latvijas skolā sporta stundas notiek citā veidā, tas ir apsveicami.
Man pašai bija identiski, šobrīd man ir augsts izturības līmenis, normāla fiziskā sagatavotība, bet man bija jāpaiet gadiem, lai pārietu riebums pret sportu, kuru iedzina sporta stundas. Protams, var jau uzspiest tos normatīvus, un ticu, ka vairums tos var izpildīt, ja pietiekami trenējās, bet jēga?
Sportam nav jābūt kā iešanai uz katorgu. Neviens ģimenes ārsts neteiks: "Met bumbiņu! Tagad 20x pievelcies!''. Ārsti teiks, ka veselībai ir svarīgi būt aktīvam kopumā.

Man ir 29, skolas laikā gāju tikai tautas dejās, fizkultūru bastoju. :-D Tagad jau gadus 5 nodarbojos ar skriešanu. Mēnesī vidēji noskrienu 180km, cenšos reizi nedēļā noskriet pusmaratonu (~21km), bet vieglā tempā. Zinu, ka tas no vienas puses nemaz tik veselīgi nav - 1/2maratons katru nedēļu, bet, kā minēju, to daru vieglā tempā, lai nav pārāk slodze sirdij un kājām. Ar skriešanu nodarbojos, lai varētu ēst kūkas un saldējumu, kad sagribas daudz nedomājot par kalorijām. :-) Vēl pēdējos 3 mēnešus sāku apmeklēt modernās dejas reizi nedēļā (l) tas arī viss.

Hmm interesanti gan. :)
Manā izpratnē, ieaudzināt mīlestību pret fiziskajām aktivitātēm viennozīmīgi ir vecāku pienākums. Skola savukārt nodrošina iespēju attīstīt savus talantus. Skolotāja pienākums nav individuāli ar katru auklēties, lai tikai viņš neapvainojas uz visu pasauli par savu nespēju kaut ko izdarīt. Normāli skolotāji spēs gan motivēt, gan normāli iemācīt utt., bet stulbie pamanīsies sačakarēt jebko un iedzīt riebumu arī uz gramatiku, ģeometriju un ko tik vēl ne.
blackpoetry
Es neteicu, ka Tu nedrīksti kritizēt. :) Es runāju par savas personīgās pieredzes vispārināšanu uz visu Latviju.
Nezinu nevienu skolu, kur sportu varētu pielīdzināt katorgai un sorry, bet tie normatīvi ir vnk smieklīgi. Par mega grūtībām tos izpildīt var runāt bezmazvai ar dīvānu un datoru saaugušu bērnu gadījumā un te atkal jāatgriežas pie ģimenes, kas to veicinājusi.