Kādā biroja strādājat?

Mums ir open space birojs, esam apmēram 20 cilvēki vienā lielā telpā, vadītājiem ir atsevišķi kabineti. Šajā darbā šāds plānojums, manuprāt, ir ļoti nepieciešams, jo paātrina informācijas apriti, dod sajūtu, ka esam visi uz viena viļņa, esam komanda. Ja kāds pajoko, tad to dzird visi un tāda īsa izsmiešanās pāris reizes dienā reāli mazina spriedzi un saliedē. Atmosfēra ir lieliska, kolēģus arī nevar vēlēties labākus. Ja man būtu jāsēž atsevišķā kabinetā, es nebūtu apguvusi ne uz pusi tik daudz, kā tagad, kā arī iejušanās kolektīvā visticamāk būtu lēnāka, un ietu garām daudzi forši, smieklīgi brīži kopā ar kolēģiem.
Par troksni nevaru sūdzēties - noteikti liels bonuss ir tas, ka visa grīda ir klāta ar paklāju, tāpēc soļus nedzird vispār. Ja kādam ilgi jārunā pa telefonu, tad aiziet uz atsevišķu telpu. Privātas sarunas nekad neesmu dzirdējusi un pati risinājusi - tām vai nu nav laika (jo visiem ir daudz darba), vai arī tās tiek risinātas pusdienu pārtraukumos ārpus biroja. Ja kādreiz citiem gadās kādas darba diskusijas turpat pie darba galda, tad vienkārši uzlieku austiņas uz brīdi.
Līdz atnācu uz šo darbu, arī biju pret open space tipa birojiem, bet šeit ir darīts viss, lai tas būtu forši un patīkami. Ja būtu birojs ar "skaļām"grīdām, durvīm, papēžu klaudzināšanu, regulārām darba/privātām sarunām pie darba galdiem, ēdieniem utt., tad gan to nespētu ilgstoši izturēt.

Esmu strādājusi birojā ar ap 70 darbiniekiem vienā telpā, un pēc tam arī pie 20. Paldies, vairs nē. Produktivitāte krītas nenormāli, apkārt daudz liekas informācijas, kas piesārņo galvu, koncentrēties nevar. Vienoties par to, vai logu vērt vaļā vai ciet, kondicionieri slēgt iekšā vai ārā, principā nevar. Katrs pie sava galda klausās savu mūziku. Uz tumbām. Kāds vēl izdomā papusdienot turpat pie sava galda, tad viss ož pēc dažādu ēdienu mix. Drausmīgs ofisu koncepts.

Īstenībā open tipa ofiss laikam man arī patīk labāk nekā mazs kabinets ar 1 vai dažiem kolēģiem. Open space vienmēr gadīsies kāds kolēģis, ar kuru labi saproties un tas darba dienu padara ciešamāku. Iepriekš strādāju vietā, kur kabinetā bijām tikai divas. Mēs nesapratāmies un tā bija problēma. Open space offisā apkārt ir dažādi cilvēki, ir iespēja izvēlēties, ar ko komunicēt vairāk vai mazāk. Turklāt open tipa ofiss tiešām palīdz sadraudzēties (vai vismaz ātrāk izprast kurš ir kāds un attiecīgi pielāgoties) un informācijas aprite ir ātrāka.
Vienīgie mīnusi ir jā, tas, ka kādam vienmēr ir par aukstu, kādam par karstu. Un runāšana. ir cilvēki, kas vienkārši nesaprot, ka viņiem ir skaļa balss un ka pārējiem viņa viedoklis par kādu tēmu un privātā dzīve ir pilnīgi vienaldzīga. Reizēm tas nogurdina.

Ir bijis visādi. Esmu sēdējusi viena kabinetā, esmu sēdējusi divatā. Tad bija atvērtā tipa birojs ar stikla nodalījumiem, kā sienām.Ilgu laiku savā pašreizējā darba vietā bijām 5 kabinetā, aiz sienas pārējie, bet šobrīd esmu pilnīgā atvērtā tipa birojā. Sēžu blakus priekšniekam vienā telpā ar vēl vismaz 15 cilvēkiem. Esmu pie sienas, neviens aiz muguras nestaigā, nu tik cik priekšnieks, bet pārējiem gan tik labas vietas nav. Sākumā bij grūti, jo nu ir troksnis, bet nu esmu pieradusi un patīk. Diezvai tā teiktu, ja man staigātu gar muguru vai sēdētu aiz manis kā tas ir citiem kolēğiem

Open space.
Ofiss liels, cilvēku daudz. Aiz muguras staigā cilvēki. Nekad nezini, kurš blenž tavā ekrānā un kurš stāv netālu aiz muguras un varētu dzirdēt ko saku :D

Mūsu nodaļa kabinetos saēdināta pa 10-16 cilvēkiem kabinetā. Nav tik traki. Un es esmu tieši pie durvīm, kur visu laiku garām iet. Pierod.

Strādāju open space tipa, izveidots pa visu stāvu.
Galvenais,ka galdi ir pietiekami plaši un katram pie galda ir savs skapītis.
Būtībā problēmu nav, citreiz varbūt ču ču par skaļu,bet tad es paņemu austiņas un klausos mūziku.
Tā,ka katru dienu notika rotācija un būtu cits galds, es gan nebūtu priecīga.(t)

Īslaicīgi esmu strādājusi kabinetā divatā, drusku lielākā bariņā man patīk labāk, kādi 5-10 varētu būt labi, ja nevienam nav kaitinošu ieradumu (nevēdināšana, skaļa čāpstināšana utt.) un ir pietiekami liela un normāli iekārtota telpa. Nez, sākot no kāda cilvēku skaita mainās definīcija kabinets/open office? 5? 6? 10?
Man tiešām ir ļoti svarīgi, lai neredz manu monitoru. Reizēm tiešām vajag drusku atpūsties no darba lietām, nespēju 8h triecientempā norukāt bez nevienas pauzes. Tad tā kā neērti izdarīt jebko ārpus darba lietām, lai gan man pēc būtības tas nešķiet nekāds pārkāpums. Bet arī darba lietas nevaru normāli tādā izvietojumā izdarīt, arī nepamet sajūta, ka kāds lūr un tas man traucē :-D Par to monitoru - reti kad man paveicies ar tādu izvietojumu.
Šobrīd esam ĻOOTI atvērts ofiss, kādi 50 cilvēki vismaz laikam. Troksnis un burzma nereāla, nepatīk un traucē. Vietas var brīvi mainīt katru dienu - šis apstāklis gan nav slikts, jo vismaz atkrīt situācija, ka tev var būt jāsēž katru dienu tuvu cilvēkam, kura kāds ieradums kaitina.

Viena pati. Bieži pietrūkst komunikācijas.

Man arī nesen viena šitāda dirsa aizgāja no kādas tur ministrijas.
Un, par visu sūdzējās.
Jāsaka, laikam, ka viņas tur neievēroja un uzdirsa.
Jo, atvērto tipu pežu birojs bija galīgi slikts.

Atvērtā tipa pežas birojā, vai aizvērtā tipa pežas birojā???
Bet, galvenais ir kas???
Ja, tas birojs nokaitina, tad var iet tirgū strādāt par pārdevēju un tur ir labāki darba apstākļi, kā šitajos visos birojos.

Open space. Man ļoti patīk! Man gan paveicies un manu monitoru neredz. Principā tajā telpā neredz tikai priekšnieku monitorus un pāris veiksminiekiem kā es :D Man liekas dēl tā arīdaudziem nepatīk šādi plānojumi, jo jāstrādā ir visu laiku,nekādi cosmo. Lai gan pie mums neviens nekautrējas,visi laiku pa laikam pasēž internetā. Ja nav ko darīt, tad tiek arī seriāli skatīti.
Vēl viens bonuss pie šī plānojuma- visu laiku ir troksnis. Es nevaru ciest klusumu! Nespēju iedomāties,ka 1 no 4 kabinetā sēdošajiem būtu iesnas vai kādas veselības problēmas. Vai nu šņaukāšanās,vai burbuļi zarnās, pakasīt roku pat nevar tādos super klusumos. Īsumā- nav mans. Un ja vēl nevar sadraudzēties...
Par openspace draudzīgumu nepiekrītu. Pat ja cilvēks sēž 2m attālumā, tāpat sūta e pastus.

Mēs kabinetā bijām četras, vienīgie kašķi par vēdināšanu - jo mums divām prasījās laiku pa laikam izvēdināt, bet atkal divām pārējām visu laiku sala. Nu, ja ielaiž svaigu gaisu, tad pēc brīža demonstratīvi ieslēdz sildītāju un visa vēdināšana vējā. Brīžiem problēma samilza līdz pat nerunāšanai. Man bail domāt, kā ar vēdināšanu ir kabinetā, kad tur ir vēl vairāk cilvēku - jo es bez svaiga gaisa nevaru pastrādāt - miegu ciet.

Kā sadzīvojat ar nevēlamiem kolēģiem? Itsevišķi ja jāsēž kopā???

Kabinetā esam divas. Nenormāli nepatīk. Pagājuši divi gadi kopš sēžu ar viņu. Nespēju pierast. Ļoti gribu būt kabinetā viena. Ar iepiekšējo kolēģi 7gadus sēdējām kopā un nebija problēmu, kaut gan viņa bija vecāka, bet tāda forša, pozitīva. Jaunā koleģe visu laiku runā pa mobilo, tad nāk visu laiku viņai bērni, vīrs, druškas utt. Nespēju koncentrēties darbam. Esmu aizrādijusi. diena, divas un atkal viss pa vecam. Un sūdzās par mani citiem. Kad viņa netiek galā ar saviem darbiem man jāpalīdz, un tad gribas bļaut jo zinu ka netika galā jo nedarija. Eh, gari sanāca. Sasāpējusies tēma :-D Tas ir viens no lielajiem iemesliem kāpēc pēc 10 nostrādātiem gadiem esmu sākusi meklēt citu darbu :'-(

bet principā jau ir iegājušās katram savas aptuvenās vietas, nekādas krasās izmaiņas katru dienu savā pozīcijā neviens neveic

Tad sanāk, ka tomēr tāda sistēma ne īpaši strādā, jo tik un tā katrs sēž turpat, vienīgā atšķirība, ka vakarā katrs savāc savas peķeles, bet nu tā atkal ir normāla parādība uzņēmumos, kuri piekopj clean desk policy.
pati strādāju atvērtā tipa ofisā, bet no citām nodaļām esam tomēr mazliet nodalīti. ir ok, var ātri apmainīties ar info, kas manā darbā bieži vien ir svarīgi. mūsu stāvā ir salīdzinoši daudz brīvas vietas, bet, piemēram citos stāvos ir daudz lielāks darbinieku blīvums un vēl kad daļa runā pa telefonu, vispār kā kaut kādā skudru pūznī - tādā nevarētu pastrādāt. sapņoju, ka kādudien būšu pietiekami svarīga (:D), lai man būtu savs kabinets :)

freya mums gandrīz nemaz nav papīru darbs, līdz ar to sava kārtība baigi nav vajadzīga, darba datori ir portatīvi, ja kādam vajag, bet tāpat strādāju uz savējā, jo ar pc nemāku apieties vairs. katram galdam ir savs "trauciņš" ar pildspalvām un visādiem kancelejas piederumiem, piezīmju lapiņām, atvilktnē tīrais papīrs. un vēl pie sienas ir liela sekcijas tipa mēbele, kur katram darbiniekam ir sava slēdzama atvilktne, kur turēt kaut kādas sev vajadzīgas lietas, ko katru rītu ierodoties darbā gribas redzēt uz "sava" galda.
man ļoti patīk, bet principā jau ir iegājušās katram savas aptuvenās vietas, nekādas krasās izmaiņas katru dienu savā pozīcijā neviens neveic. ir forši izvēlēties savu komforta vietu. kopumā tāds brīvdomātāju variants, kaut gan kompānija galīgi nav radošajā sfērā

Esam četri cilvēki kabinetā. Ir gan plusi, gan mīnusi - ja vajag kaut ko pajautāt, palūgt palīdzību, utt, nav kolēģis jāmeklē pa pus iestādi, var papļāpāt, ja paliek garlaicīgi, taču privātās telpas trūkums liek par sevi just, bieži vien gribētos klusumu vairāk.

Mums nav katram savs galds, dzīvojam pēc principa - kurš pirmais nāk, pirmais maļ.

Nebiju dzirdējusi par šādu risinājumu :) Pati gan es šādi negribētu. Jo, pirmkārt, uz mana galda ir mana kārtība , man ir savs atvilkņu bloks, kurā stāv arī privātas lietas un man sava privātā telpa ir svarīga.

Kabinetā 5 cilvēki, mans dators par laimi izvietots tā, ka ekrānu neviens cits neredz. Vienai vai arī divatā man nepatiktu sēdēt, garlaicīgi. Atkarīgs kādi pārējie cilvēki kabinetā, pašlaik nav nekas labs-vienai mūžīgi karsti, otrai-auksti, trešā slēdz drausmīgu mūziku, vēl viena traucē ar mūžīgo pļāpāšanu un ir krāšanas mānija, nes no mājām visādus sūda suvenīrveidīgos, ar kuriem "izdaiļo" visu kabinetu.