Kā to pateicāt otrai pusītei?

Viņš bija darbā, tāpēc nosūtīju pāris sms un tad pazvanīju Aww.. how romatic :-D Laikam nedzīvojāt kopā, ka tādā veidā jāpaziņo :-(

Man pēc peldēšanās bija jutīgas krūtis, domāju, ka vienkārši esmu apsaldējusies, nenovelkot slapjo maiku :D Kad jutīgums nepārgāja arī nākamajā dienā, nolēmu, ka varētu uztaisīt testu. Kopā nopirkām testu, veicu un bija pozitīvs.
Aizgāju rādīt vīram. Tas prasa: "Ok. Ko tas nozīmē?" (viņam nebija ne mazākās nojausmas, kā to testu lasa)
Paskaidroju, ka esmu stāvoklī.
Pati sāku raudāt no prieka un satraukuma.

Pirmo grūtniecības testu nopirkām, kad bijām ceļojumā. Viesnīcā abi divi skatījāmies kā iekrāsojas otrā svītriņa. Neko, abi iesmējām par sarūpētajiem vinčikiem un citiem gardumiem. Turpinājām priecāties, bet es jau bez vinčika!
A, nākamo testu uztaisīju pa kluso. Piegāju, apķēru un jautāju:"Kad plānoji pateikt cik bērnu tēvs tu patiesībā esi?" No sākuma viņš teica "kooo?" un tad viņam aizgāja. Priecājās, smējās un rādīja musīti.. :-/:-D

Man draugs pats ievēroja, ka man kavējas un centās iestāstīt, ka esmu stāvoklī

Mums tas pats :D
Lai arī bērniņš mums bija plānots un gaidīts, es spirinājos pretī, ka tik ātri pie rezultāta netiksim, jo bijām pārtraukuši izsargāties tikai nepilnu mēnesi. Bet viņš tik pārliecinoši runāja un mr arī kavējās, ka nopirku testu. Pozitīvo rezultātu gan nācās paziņot pa telefonu, jo nespēju sagaidīt darba dienas beigas. Ai, cik skaisti to atcerēties :) Tieši pirms gada, februārī, veicu testu un uzzināju, ka būšu mamma.

Par pirmo pateicu staigājot pa jūrmalu, bet nu bijām norunājuši, ka gribam! Prieks bija, bet nekāds supertruperpārsteigums, jo gribējām, gaidījām, zinājām, ka būs!
Ar otro kavējās MR, spirālbēbis. Lielajam bija tikai 6 mēneši. Momentā raudādama zvanīju vīram, un piedzinu viņam trieku, bet nevis par to, ka bērniņ gaidu, bet par to, ka klausulē brutāli raudu, viņš nesaproti, kāpēc zvanu, kas noticis (s)

Pirmā meita bija neplānota, toreiz vnk draudzējāmies, pat kopā nedzīvojām, pie zvanīju un pateicu, bija liels pārsteigums, bet uztvēra to ļoti pozitīvi.
Otrā meita bija plānota, pats bija klāt kad grūtniecības testus pārbaudīju.

Mazais itin nemaz nebija plānots. Pašai iznāca diez gan ironiskas situācijas dienas gaitā, kas manī rosināja domas par grūtniecību, tāpēc galu galā uztaisīju vairākus testus, kas izrādījās pozitīvi. Pati biju šausmīgi nervoza un nobijusies, jo vairs nezināju, ko iesākšu ar savu dzīvi. :D Kad vīrietis atbrauca mājās no darba, apsēdināju pie galda un bez liekiem zemtekstiem pateicu, ka esmu stāvoklī. Šis bija bezgala laimīgs. :-D;-)

Mazuli plānojām, uztaisiju testu un pati nesapratu, aizskrēju pie vīra un teicu,ka laikam ir! :) otra svitrińa vina łoti gaiša :-D

Vīrietis bija pirmais, kurš sāka nojaust grūtiecību. Nākamā dienā pēc viņa aizdomu rašanās uztaisīju testu, kurš apstiprināja grūtniecību. Raudāju, biju apjukusi, dusmīga. No sākuma biju izlēmusi pateikt aci pret aci, bet neizturēju un nofotogrāfēju testu, aizsūtīju viņam bildi. Pretī saņemu jautājumu - kas tas ir.. Neko neatbildēju, turpināju raudāt. Tad jau viņš sāka zvanīt (viņš bija darbā), sūtīt sms, jo es necēlu, biju pārāk satraukusies. Viņš jau bija paspējis pakonsultēties ar darba kolēģi, kurš šim izskaidroja, kas attēlots bildē :-D Pēc pāris stundām, kad biju jau nomierinājusies beidzot pacēlu zvanu un dzirdēju viņa mierīgo toni un to, ka viss būs labi (l)

Vīrietis pateica. Nebiju sajūsmā. Uztaisīju HCG testu - viss slikti. Samierinājos, jo tāda bija nepieciešamība. Tagad viss ir labi. Viss bija viegli, bet ne no sirds - vismaz, sākumā.
P.S. Dr (daudz cipari), ja iestājas grūtniecība vainīgi ir divi - abi ir radītāji. Un pilnīgi pie barankas visi apstākļi, ja uz spēles ir dzīvība.

Man draugs pats ievēroja, ka man kavējas un centās iestāstīt, ka esmu stāvoklī :-D

Vecis dusmīgs, jo kopā ar sievieti palicis, pa lielam, tikai dēļ bērniem. Jaunības gadi čušs ar cilvēku, kuru varbūt citos apstākļos negribētu sev blakām īsti.

Besī cilvēki, kas savā sūdīgajā dzīvē vaino citus. Piekrītu, ka sieviete izrīkojās nepieņemami, taču palikt kopā viņa vīrieti nevarēja piespiest, tā bija viņa paša izvēle. Būtu labāk uzreiz godīgi pateicis, ka nav pārliecināts par savām jūtām, negrib būt kopā, un tad kopīgi vienotos, vai taisīt abortu, vai audzināt atsevišķi. Paši būtu laimīgāki, un arī bērnam labāk izaugt ar vecākiem, kas nedzīvo kopā, bet ir laimīgi, nekā dzīvo kopā piespiedu kārtā un ir nelaimīgi.

Viņš bija darbā, tāpēc nosūtīju pāris sms un tad pazvanīju. :)

Vilhelmīne, nekur neminēji, kāds izsargāšanās veids tika izmantots :) Es tā.. in general.. Tik tiešām dzirdēti gadījumi, kad sieviete vienpersoniski nolemj, ka grib bērnu un izdomā, ka vīrietis ganjau būs priecīgs, kad uzzinās. Un tad pukojas un pārdzīvo, kā tad tā..Nupat lasīju stāstu, ka UK zināms pāris - dāma atzinusies tikai tagad, gadu gadiem vēlāk, ka apzināti un pa kluso jau plānojusi bērnu 2 nedēļas pēc vīrieša satikšanas, bet viņam pateikusi, ka iekritusi nejauši. Vecis dusmīgs, jo kopā ar sievieti palicis, pa lielam, tikai dēļ bērniem. Jaunības gadi čušs ar cilvēku, kuru varbūt citos apstākļos negribētu sev blakām īsti. Plus - nu nav arī tā, ka ja iekrīt, tad obligāti jādzemdē. Tādēļ, ja vienošanās ir ar bērnu pagaidīt, mūsdienās cilvēkiem bez aizspriedumiem, arī aborts ir opcija.

pirmoreiz viss bija plaanots, taapeec vnk paraadiiju testu un teicu, ka esmu stavoklii..
otroreiz, nekas nebija plaanots, aizkaveejaas mr., peteicu, taa kaa ir, un pateicu par divaam striipinjaam, bez nekaadiem zemtekstiem.. vinjam tas bija liels kumoss, jo 1. bija tikai 10 meeneshi, kad uzzinaaju, ka gaidu 2.

Ja divi cilvēki nodarbojas ar pārtraukto dzimumaktu un uzskata, ka tā ir kontracepcijas metode, tad jārēķinās, ka grūtniecība var iestāties. Un abiem tas jāsaprot, par to atbildību nes abi, nevajag vīriešus uztaisīt par muļķīšiem, kas nespēj iebraukt.

dr567309 - ja ir noruna, bet gadās, tad vainīga tikai sieviete? cits variants, ja sieviete muld, ka dzer tabletes vai dursta prezervatīvus.

booboo, es joprojām uzskatu, ka viņš ir pelnījis pa %$# #$#&^. Nu nav viņš nopietnais ģimenes cilvēks, materiāls, uz kuru balstīties vai kam uzticēties. Bet draudzenei klopes uz acīm un viss. Es nebāžos, nav mana dzīve, viņas, viņa izdara savus lēmumus un ar tiem dzīvo.

Bērns bija plānots, tāpēc nekādu īpašo pārsteigumu un runu nevajadzēja gatavot. Dienā, kad neierasti daudz ēdu,kas bija vienīgā pazīme tobrīd, viņš pats ieminējās, ka laikam būs bērns. Tiklīdz tests to apstiprināja, viņš vnk pateica:"Forši!" (tai mirklī vēl laimīgāks nekā es) :-)

Nuuu, ja, piemēram, divi cilvēki ir norunājuši, ka izvairīsies no grūtniecības un planos bērnus tikai tad, kad abi tam būs gatavi... tad varētu gan būt, ka dusmojas. Bet nu ja tāpat vien, tad gan tizli :)