Kā to pateicāt otrai pusītei?

Par pirmo pateicu staigājot pa jūrmalu, bet nu bijām norunājuši, ka gribam! Prieks bija, bet nekāds supertruperpārsteigums, jo gribējām, gaidījām, zinājām, ka būs!
Ar otro kavējās MR, spirālbēbis. Lielajam bija tikai 6 mēneši. Momentā raudādama zvanīju vīram, un piedzinu viņam trieku, bet nevis par to, ka bērniņ gaidu, bet par to, ka klausulē brutāli raudu, viņš nesaproti, kāpēc zvanu, kas noticis (s)

Man draugs pats ievēroja, ka man kavējas un centās iestāstīt, ka esmu stāvoklī

Mums tas pats :D
Lai arī bērniņš mums bija plānots un gaidīts, es spirinājos pretī, ka tik ātri pie rezultāta netiksim, jo bijām pārtraukuši izsargāties tikai nepilnu mēnesi. Bet viņš tik pārliecinoši runāja un mr arī kavējās, ka nopirku testu. Pozitīvo rezultātu gan nācās paziņot pa telefonu, jo nespēju sagaidīt darba dienas beigas. Ai, cik skaisti to atcerēties :) Tieši pirms gada, februārī, veicu testu un uzzināju, ka būšu mamma.

Pirmo grūtniecības testu nopirkām, kad bijām ceļojumā. Viesnīcā abi divi skatījāmies kā iekrāsojas otrā svītriņa. Neko, abi iesmējām par sarūpētajiem vinčikiem un citiem gardumiem. Turpinājām priecāties, bet es jau bez vinčika!
A, nākamo testu uztaisīju pa kluso. Piegāju, apķēru un jautāju:"Kad plānoji pateikt cik bērnu tēvs tu patiesībā esi?" No sākuma viņš teica "kooo?" un tad viņam aizgāja. Priecājās, smējās un rādīja musīti.. :-/:-D

Man pēc peldēšanās bija jutīgas krūtis, domāju, ka vienkārši esmu apsaldējusies, nenovelkot slapjo maiku :D Kad jutīgums nepārgāja arī nākamajā dienā, nolēmu, ka varētu uztaisīt testu. Kopā nopirkām testu, veicu un bija pozitīvs.
Aizgāju rādīt vīram. Tas prasa: "Ok. Ko tas nozīmē?" (viņam nebija ne mazākās nojausmas, kā to testu lasa)
Paskaidroju, ka esmu stāvoklī.
Pati sāku raudāt no prieka un satraukuma.

Viņš bija darbā, tāpēc nosūtīju pāris sms un tad pazvanīju Aww.. how romatic :-D Laikam nedzīvojāt kopā, ka tādā veidā jāpaziņo :-(