baigi žēl, ka izvēle ir starp darbu un būšanu par mājsaimnieci. ka pasaule ir tāda. ka, pa lielam, cilvēkiem nav daudz vairāk iespējas ko darīt ar savu laiku. ok, paceļot. izņemot dažus, kas tā pavada savu mūžu, lielajam vairumam tās ir dažas dienas gadā. ļoti retam cilvēkam darbs ir 100% sirdslieta, jēgpilna ikdienas pavadīšana, kas nes ne tikai materiālus ienākumus, vietu, kur pavadīt trešdaļu sava laika un šādus tādus paziņas, bet arī kādu gandarījumu par paveikto, redzamu rezultātu, kas gan sev, gan citiem uzlabotu dzīvi. darbs, tas ir forši, bet pārsvarā saprotu to tiekšanos pēc darba kā tiekšanos kaut ko darīt vispār, bēgt no vienatnes ar sevi un savām "četrām" sienām. parasti kolēģes, kas atgriežas no dekrēta, ir izslāpušas darīt da jebko. to es īsti nesaprotu. un man žēl, ka tā, bet pieļauju, ka grūti saprast manu domu gājienu :D