Bērnu adopcija un viendzimuma pāri

Blacksmith, likumu vienmēr var apiet :)

Bet kādā veidā Tavu dzīvi ietekmē tas, ka divas sievietes vai divi vīrieši adoptētu bērnu?
Ja nevarēs adoptēt, bet pāris būs nobriedis vēlmei ģimeni papildināt ar bērnu, tad viņi taču atradīs citu veidu, kā pie bērna tikt. Ne tā? Un tad tas Tev vairs nešķiet traucējoši?

Ja nevarēs adoptēt, bet pāris būs nobriedis vēlmei ģimeni papildināt ar bērnu, tad viņi taču atradīs citu veidu, kā pie bērna tikt. Ne tā? Un tad tas Tev vairs nešķiet traucējoši?

Protams, ka atradīs veidu :) Atrast citu veidu cilvēki vienmēr ir spējuši :) ne es, ne Tu nevaram ielīst bērna galvā un sajūtās un pateikt - jā, šim bērnam būtu ok, ja viņš dzīvotu ar diviem tēviem. Tāpēc man tas šķiet traucējoši, es teiktu - nepareizi.

Bet kāpēc, lai nebūtu ok, ja abi šie tēvi mīlētu viens otru un mīlētu bērnu?

Nedomāju, ka tas būtu baigi okey! Nu, nav tas veselīgi.. man grūti kaut ko tādu iedomāties.
Divi vīrieši man jo vairāk nelīmējas kopā, divas sievietes vēl kaut kā. Uzskatu, ka to maigumu un rūpes, kuras bērnam spēj sniegt sieviete nespēj neviens vīrietis, lai cik atvainojos "pe**sks" viņš arī nebūtu!
Es protams nezinu ko domā bērnunama bērni (īpaši saprātīgā vecumā) par šo tēmu, taču pieļauju, ka tādu, kuri labprātīgi piekristu doties dzīvot pie gejiem, lesbietēm būtu ļoti maz.
Katrā ziņā man grūti pateikt ko es izvēlētos labāk.. varbūt arī gribētu tikt jel kādā ģimenē, bet cik laimīgi es tur varētu eksistēt, nav ne jausmas! Viela pārdomām!

Vispār Undiyas komentārs makes sense. Esmu par, bet vecumā, ka bērns ir nosacīti spriestspējīgs, proti, piemēram, no 7 gadu vecuma.
Un es tiešām nedomāju, ka būtu maz tādu, kuri vēlētos dzīvot ar viendzimuma vecākiem. Bērni ir daudz mazaizspriedumaināki par kompleksu māktajiem pieaugušajiem.
.
Es gan vispār esmu visnotaļ aizdomīga un adopcijas jautājumiem pieeju ļoti piesardzīgi - visu, ne tikai homoseksuālu cilvēku vidū. Jā, saprotu, ja adopcijas politika kļūtu vēl stingrāka, daudziem bāreņiem būtu velti jānīkst valsts iestādēs, bet... pārāk daudz nelāgu noslieču ir cilvēkiem - vēlreiz atkārtošu, visās grupās.

Jā, protams, uzveliet atbildību par bērnu audzināšanu pašiem bērniem! :-D Tādas pērles tikai cosmī var salasīt! :-D

Tas ir mīts, kuru rada jūsu pašu pieredze par to, kā par bērnu rūpējas sieviete un kā - vīrietis. Piemēram, es zinu, ja mums būtu bērni, tad maigais un mīļais būtu mans topošais vīrs, es būtu ļoti autoritatīva mamma, kā arī es sen jau esmu pateikusi, ka bērna kopšanā pamatlomu nevēlos aizņemties. Labs piemērs ir mans mātesbrālis, kas 42 gados no sūrā veča - brunčumednieka pārtapa mīlošā un maigā tēvā, kamēr vienīgais, kas interesē bērna māti, ir vīns, aliņš un tusiņš ar kaimiņu. Vecāka dzimums nebūt neliecina par viņa maigumu un iejūtību pret bērnu.

Nordicbelle, es saprotu, ka tev visās lietās ir tik nostiprinājies viedoklis (kuram vairākumā gadījumu es piekrītu, bet ne vienmēr), ka tie, kuriem ir citāds, ir no sabiedrības izraidīti nenormālie, bet.. man nemaz nešķiet absurda doma, ka bērnam ir tiesības izvēlēties, pie kā dzīvot.

Pat bioloģisko vecāku šķiršanās gadījumā septiņgadīga bērna viedoklim nav izšķiroša spēka par to, kur viņš gribētu dzīvot, un šos cilvēkus bērns labi pazīst visu savu mūžu. Savukārt šeit tiek piedāvāts bērnam izvēlēties vai viņš grib iet dzīvot pie tikko iepazītas homoseksuālas vai heteroseksuālas ģimenes un uzņemties atbildību par šo savu lēmumu. Jo ja jelkādu iemeslu dēļ šīs adopcijas nebūs 100% veiksmīgas, tad tak varēs rādīt ar pirkstu uz pašu bērnu un teikt: "bet tu tak izvēlējies!"
Kas attiecas uz pieņēmumu, ka man ir nelokāms viedoklis par jebko, tad tieši otrādi - manu viedokli veido racionāli argumenti un zināšanas. Tur, kur šie divi (vai iespēja pie tiem tikt) beidzas, beidzas arī viedoklis. Tapēc, ja tev mans viedoklis nešķiet pieņemams, atrodi argumentu (pamatotu un pierādāmu) ar kura palīdzību mani pārliecināt.

Kādi argumenti vai zināšanas ļauj apgalvot, ka izvēle būt vienam ir nenormālība un regulāri ņirgt par cilvēkiem, kuri ir acīmredzami neizglītoti?

Patiesībā es neizprotu šīs bailes par iespēju ļaut viendzimuma pāriem adoptēt bērnus.

Likumu grozījumi ne tikai piešķirtu tiesības audzināt bērnus viendzimuma pāros, bet gan automātiski tiktu mainīti juridiskie nosaukumi. Piemēram dzimšanas apliecībā nebūtu vairs māte un tēvs, bet - partneris1 un partneris2. Personīgi es, kategoriski PRET tādam izmaiņām, lai gan man nav nekādu iebildumu pret viendzimuma pāriem.

Es neuzskatu, ka izvēle būt vienam ir nenormālība per se. Šajā gadījumā bija runa par kontekstu, kurā par normu tiek uzskatīta bioloģiska vairošanās un nespēja to darīt tika pielīdzināta nenormālībai. "2 vīriešiem nevar būt bērns, tātad tās ir nedabiskas attiecības". Bērns nevar būt arī vienam vīrietim, tātad tas ir tikpat nenormāli.
Savukārt runājot par "acīmredzami neizglītotiem indivīdiem" - viņi visi ir pieauguši cilvēki un tas ko pa vakariem lasīt ir viņu izvēle. Un viņi gan var par saviem lēmumiem uzņemties atbildību.

Ko ārdāties? :-D

Hannel, cosmo beidzot atkal ir interesanti, uz brītiņu. :D

Jā, parīvēties gar uzbudinātu miesu (un garu) vienmēr ir aizraujoši - pretējā dzimuma, sava vai Cosmo karstākā oponenta.

Nu, bērni bieži nevar būt arī heteroseksuālam pārim, tad jau viņiem jāaizliedz adoptēt, ja nav vismaz 1 sava bērna.

Tpu, gribēju sacīt, teju vienmēr. Riebjas tie piespiedu kontakti Rīgas satiksmes autobusos.

hanna! paņem kredītā automašīnu, tas tagad arī cosmo modīgi.

Jā, jā, par 140/ 390, he.