Eksistenciālais jautājums

Nav nozīmez tic vai netic, jo tāpat to nekad neuzzināsim.

karma ir atkarīga no cilvēka paša labi-slikti mērauklas. ja tev šķiet, ka kāds rīkojas slikti un nodomā - gan jau karma atdarīs, bet šis cilvēks pat nav pamanījis, ka izdara kaut ko ne tā (vai arī viņam viss šķiet ok), nekas ar viņu nenotiks. ja tu izdari kaut ko, par ko skaidri zini, ka tas ir slikti un tā nevajag, tad šausti sevi un pirmajā mirklī, kad dzīvē kaut kas ne tā iegrozās, uzreiz savelc paralēles un nodomā, ka karma atdarījusi.
tieši tā es uztveru karmu. un nav slikti viņai ticēt. bet nevajag gaidīt pasaules taisnīgumu

Diemžēl sāku sliegties uz šo. Ka pasaules taisnīguma nav (šo ir ārkārtīgi sāpīgi apzināties un pieņemt). Labs/slikts var būt tikai interpretācija, individuāls vērtējums (nu labi, atskaitot galējus gadījumus). Bet ikdienas dzivē - kas vienam labs, otram slikts, un otrādi. Baigi plašā tēma būtu, ja analizētu situācijas, kā tas tādā gadījumā strādā.

Vispā karma ir reāls termins, nevis kaut kāda peronīgā interpetācija.:-/

Ir karma.. neko speciāli nekrāju :D Bet esmu es pati un godīga pret sevi un citiem, pozitīva un cenšos ieraudzīt katrā cilvēkā ko jauku, foršu un patīkamu.
Uzskatu, ka esmu labsirdīgs cilvēks, bet gadu gaitā iemācijusies pateikt nē - destruktīviem cilvēkiem savā dzīvē.
Par to vai karma strādā - jā strādā, gan pozitīvā, gan negatīvā.. Redzu jūtu un apzinos atsauces.
Tomēr vienmer aizdomājos, vai darot labu - neizdaru ko sliktu, jo bieži vien, tas, kas ir labs man, var būt ļoti nederīgs citiem jo mums katram ir savas uzskatu sistēmas.
Bieži vien atnāk atsauces arī par citiem cilvēkiem manā dzīvē, īpaši pret tiem, kuri kādreiz ir pacūkojusies pat ne uz mani, bet uz man tuviem cilvēkiem, tad ļoti labi var redzēt kādas bedres viņi ir izrakuši ar savu attieksmi..
Uzskatu, ka tie, kuri domā ,ka ir visvareni un var "kakāt" uz citu galvām agru vai vēlu aplauzīsies un ne tāpēc, ka tos uzskatu par sliktiem, bet gan tāpēc, ka šāda attieksme sagrauj sevi...

Es neskrienu speciāli meklēt cilvēkus kuriem palīdzēt, reizēm noziedoju labdarībai, reizēm negaidīti svešs cilvēks lūdz palīdzību, tad arī palīdzu cik spēju. Es nezinu vai karma strādā uz ctiem cilvēkiem, bet priekš manis, tas vienkārši ir patīkams veids kā to pasniegt.
Man nav vajadzība skriet palīgā visiem pēc kārtas, jo man nevajag kaut kādus "karmas punktus", man pietiek ar to, ka es kopumā cenšos nedarīt ļaunu nevienam un esmu godīga.

Neticu. Visu mūžu dzīvoju ar tīru sirdsapziņu, maksimāli palīdzot citiem un bieži vien ziedojot paša dzīvi citu labklājībai, bet man par to pretī pamatā tiek tikai sū...

miljons plusu :)

Es uzskatu, ka tā ir pavisam likumsakarīga parādība, tāpēc tur nav ne ko ticēt, ne neticēt. Dievs jau tā pati daba vien ir. Un pret otru jāizturas labi nevis tāpēc, lai pašam būtu labāk, bet gan aiz labiem vēlējumiem citiem. Ja darīs kaut ko tikai aiz aprēķina, tad, visticamāk, arī šim cilvēkam darīs tikai aiz aprēķina. Tādi ir vairums cilvēku.

maksimāli palīdzot citiem un bieži vien ziedojot paša dzīvi citu labklājībai, bet man par to pretī pamatā tiek tikai sū...

Ko īsti cilvēks gaida kad nesavtīgi kādam palīdz ? Atziņu ? Slavināšanu ? Lielu paldies ?
Vai tad dēļ tā ir jāpalīdz citiem ? Dēļ plikām ārišķībām ? Vai tāpēc kad cilvēkam tikai ir vajadzīga palīdzība.
Ja nevar tikt galā ar savi ego tad labāk nevajag nevienam palīdzēt.

Ja Tu pretī saņem sūdus, tad tomēr ir darīts kas tāds, lai Tu viņus saņemtu.
Nu neesam mēs balti un nevainīgi, diemžēl.. Lai kā arī gribētos.

Ja ticu.

LV, tieši vecmeitas pēc nostāstiem ir lielākās kaķu mīles. Un gan jau to esi dzirdējis. Tad nu kaut kā tas raksts neiet kopā...
Man arī mājās ir kaķis. Ar attiecībām viss labi. Kaķis mīlīgs un omulīgs, bet es skaidri zinu, ka man kaķi nepatīk. Cenšos sadzīvot...
Par karmu - neticu īsti. Dzīvoju pēc sirdsapziņas, nekādus "punktus" nekrāju.

Vecu vecais princips ''Nedari otram to, ko negribi, lai nodara tev.''

Šeit dažām eksistenciāls jautājums varētu būt - vai man šodien līmēt rozā vai sarkanus nadziņus pieskaņojot manai rokassomiņai?

Ko īsti cilvēks gaida kad nesavtīgi kādam palīdz ? Atziņu ? Slavināšanu ? Lielu paldies ?
Vai tad dēļ tā ir jāpalīdz citiem ? Dēļ plikām ārišķībām ? Vai tāpēc kad cilvēkam tikai ir vajadzīga palīdzība.
Ja nevar tikt galā ar savi ego tad labāk nevajag nevienam palīdzēt.

Dionysus, es nesaprotu, kāpēc tu visu laiku citu cilvēku darbībā gribi saskatīt kaut ko sliktu. Man tu visu laiku piekasies, ka es "čīkstot", meklējot problēmas vai "kašķi", tagad tu piekasies Rūū par to, ka viņš esot egoistisks. Tas jau nekas, ka liela daļa iedzīvotāju ir nepateicīgi un aizmirst tos, kas viņiem palīdzējuši. Vainīgs pie tā visa taču ir Rūū, jo, redz, viņš nepiedienīgā veidā par to pastāstīja. Un tagad vēl pasaki, ka es atkal gaužauties un meklējot problēmas, kur nevajag. Pieļauju, ka Rūū nekad nav gaidījis atlīdzību un arī to negaida, taču ir grūti, ja pats nonāk grūtā situācijā un visi tevi aizmirsuši. Dionysus, ja tev pašam patīk, ka tev kakā uz galvas, tad nekakā virsū tiem, kas pret to iebilst.