Nelasīju visus komentārus, bet gribēju teikt, ka ļoti žēl, ka autorei nācies sastapties tikai ar šādiem vīriešiem. Gribu uzsvērt, ka lielākā daļa man zināmo pieaugušo vīriešu, tomēr ir ar kaut kādu atbildības sajūtu un pat, ja ar bērna māti ir šķīrušies, pārsteidzoši daudz un aktīvi iesaistās bērna audzināšanā. Te nav runa par puišeļiem, kuriem, tiesa, atbildības jēdziens ir sveša lieta (bieži). Tajā pat laikā, pazīstu arī diezgan daudz vientuļo māšu un tie mani novērojumi liecina par to, ka parasti tāda situācija izveidojusies tādēļ, ka bērniņš neplānoti ieņemts ļoti jauniem esot vai arī otrs- pārāk maz bijis laika iepazīt otru, jo pārāk īsu laiku bijuši kopā pirms tam. Protams, nekad jau nevar zināt, kā otrs tiks galā ar to spriedzi, kas rodas līdz ar bērna piedzimšanu, tomēr svarīgi to patiešām gribēt ABIEM. Esmu saskārusies ar to, ka ,ieņemot mazo dzīvībiņu, sievietes bieži izlemj vienas pašas, ka bērnu paturēs, lai gan tas otrs saprot, ka tam vēl nav gatavs un to nevēlas, līdz ar to, šeit nu gan būtu jārēķinās, ka viņas var palikt arī vienas ar bērnu. Otra lieta, ko ieteiktu- maksimāli ilgi padzīvot ar partneri divatā, iepazīt viņu kārtīgi (un es nebaidos teikt, ka labāk to darīt vairākus gadus), skatīties, kā viņš attiecas pret visu - gan darbu, gan paša ģimeni, sievieti, un novērtēt, vai šis cilvēks tik pat atbildīgi arī rīkosies, kad būsiet jau trijatā. Dažkārt sievietes ir pārāk naivas, lētticīgas. Par piemēru minēšu viena drauga brāli, kuram jau ir 2 bērni, katrs no savas sievietes, bet tā trešā vienalga izlemj pēc gada kopā būšanas no viņa dzemdēt puisīti. Viņa jau protams cerēja, ka būs nu tā, ar kuru viņš beidzot dzīvos laimīgu ģimenes dzīvi. Kā jūs domājat, vai viņš rūpīgi audzina savu trešo bērnu? Cilvēki nemainās.
2288
