Obligātā literatūra

1) Atceros so to no 'Raudupiete', 'Aija'', Rozu Slepkava' , lugas 'Indrani'. Purva Brideju varu astaukt atmina vislabak - atceros, kas tur notika, un manuprat so stastu ir verts zinat, dzive noder :D Gribetu vispar Aiju kaut kad parlasit, jo toreiz ta daleji izravu cauri :D
2) es iegoogleju ieteicamo lit. sarakstu - vispar daudzus no tiem neesmu nemaz lasijusi. Visus darbus jau nesanak laika apspriest klase. Varbut divaini bet man loti patik lasit, tacu obligata lit. darboi mani vairak nesaistija ka saistija. pat nezinu, ko saraksta likt.
Forsa lieta ko mana skolotaja darija - atveleja 1-2 stundas menesi, kur katrs atnes random gramatu ko lasa un isi pastasta klasesbiedriem par ko ta ir (bija ari klade ko mes sistematiski pildijam viak as tads). ta vareja uzzinat par dazadam gramatam un katrs lasija (vismaz meginaja) ko pats izvelas.

Lasīju Bela "Būri", nekas atmiņā nav palicis, izņemot, šķiet, frāzi, ka podagra ir turīgu cilvēku slimība. Par ko stāsts - nav ne jausmas.

Man no obligātās literatūras tiešām patika (un esmu vairākkārt pārlasījusi, arī nesen) Garkājtētiņš. Neatceros, kurā klasē tas bija.

Nu konkrētais saraksts tomēr jāskatās kontekstā - Selindžers ir daļa amerikāņu kultūras, viņiem droši vien nepatiktu "Kadrija" (tā gan ir igauņu rakstnieces, bet pirmā, kas nāk prātā par pieaugšanas tēmu šajos platuma grādos). Esmu lasījusi visas latviski tulkotās, man jau liekas adekvāts saraksts.
Skolas laikā vispār man ļoti patika literatūras saraksti, ko deva, bet mums gan tie bija "ieteicamie", pārsvarā sastāvēja no darbiem, ko aplūkoja vēlāk stundu laikā. Lieteratūra viennozīmīgi vienmēr bija mans mīļākais mācību priekšmets. Esmu dīvaina, bet man ļoti patīk lasīt lugas un jā, man patika gan Raiņa, gan Aspazijas lugas (Aspazijai vispār tādi meksikāņu seriālu pavērsieni ar samainītiem bērniem utml. mazāk zināmās lugās). Patika "Dvēseļu putenis", "Bille", "1984", "Zemdegas", "Sola", Blaumanis, "Vilkaču mantiniece", "Vēja ziedi", "Ugunszīme" un gan jau, ka vēl citas. Nepatika - dzeja kā tāda (pavisam mazai gan patika bērnu dzeja) un līdz ar to dzejas analīze - lai gan sekmes arī tur man bija teicamas. "Straumēni" mani ļoti garlaikoja - it kā proza, bet nu gluži kā dzeja, nekas nenotiek. Kā šokējošu atceros "Viļņas pokera" fragmentu, ko bija jālasa - likās kaut kas nereāli riebīgs un stulbs.
Es pati sastādītu "garlaicīgu" sarkstu, jo caur tiem izlasa to, ko citādi pats neizvēlēsies. Bada spēles, Hariju Poteru vai Grega dienasgrāmatu vairums cilvēku izlasa labprātīgi. Ja lasītvēlmes stimulēšanai tad foršāka sistēma liekas nevis saraksts, bet konkrēts skaits grāmatu, ko bērns izvēlas pilnīgi brīvi savai gaumei atbilstoši (man radubērns stāstīja, ka viņa pirmajā klasē tā ir, ka katru mēnesi, papildus tam, ko lasa kopā ar klasi, jāpastāsta par vismaz 1 izlasītu grāmatu, un tad nu viņš stāsta par Gregu, Zombiju medniekiem utml literatūras šerdeviem, kurus pats lasa ar prieku).

No tā saraksta es neatstātu nevienu grāmatu :-P
Tas, ko es atceros no obligātās literatūras saraksta un ko obligāti liktu mūsdienās bērniem lasīt it Bille, Ferma, Mērnieku laiki, Būris, pāris dzejoļu krājumus (pašai favorīts ir Veidenbaums)... hm.. tas tā uz ātro.
Visspilgtāk pati atceros Mērnieku laiku lasīšanu, jo bija sacensības un nebija laika lasīt, noskatījos filmu, jo nepabeidzu grāmatu un ieskaitē suņa murgus sarakstīju. Nenokārtoju ieskaiti un vajadzēja pārlasīt grāmatu :D pirmā un pēdejā reize, kad mēģināju izšmaukt ar grāmatas nelasīšanu. Mums pēc katras izlasītās grāmatas vajadzēja kārtot ieskaiti... obligātā literatūra tiešām bija obligāta :)

Vispār literatūras stundu dēļ es gribētu atpakaļ vidusskolā.

+++

R.Ezeras "Aka" un K.Elsberga dzeja.

Mans viedoklis par "Annu no Zaļajiem jumtiem" un Bela "Būri" sakrīt ar KitijaK.
Pirmā vienkārši bija ļoti aizraujoša, bet otrā mums klasē raisīja interesantas diskusijas un manuprāt, tieši grāmatu pārrunāšana ar klasesbiedriem un skolotāju, bija tas, kas lika vairāk saprast grāmatu galveno domu un varbūt tās lietas, ko katrs tomēr uztver atšķirīgi.
Es vienmēr izlasīju visu sarakstu. Pat tad, ja varēja izvēlēties tikai dažus darbus. :-D
Tomēr vislabāk palicis atmiņā latviešu autori - Ābele, Rukšāne (un jā, mums bija jālasa "Beatrises gultas stāsti" :-D), Ezera (kā man patika "Zemdegas" (l)) , Ikstena, arī Blaumanis, dzejnieki utt. Visu pat nav iespējams nosaukt!
Vispār literatūras stundu dēļ es gribētu atpakaļ vidusskolā. :-)

A.Bela "Būris".

- šo tiešām ir vērts izlasīt!

Man tā grāmata bija obligātajā literatūrā, arī ļoti patika.:-)

HP neapšaubāmi ir foršas grāmatas, man ļoti patika, bet jā - brīvajam laikam.
Domāju, ka mazākajās klasēs obligāti varētu ieviest (ja nav, nezinu viņu sarakstus) "Annu no Zaļajiem jumtiem". Vismaz man tā šķita ļoti kvalitatīva grāmata, kas man iekustināja iztēli.

Man šķiet, ka tomēr šādi darbi vairāk ir savam brīvajam laikam, bet skolā būtu jāmāca kaut kas, kas dot lielāku pienesumu personībai, attīstībai utt.

Neesmu lasījusi visas HP sērijas grāmatas, bet atceros, ka komplektā ar filmām tās ļoti patīkami satricināja un es ticu, ka arī ievērojami attīstīja, manu iztēli. Labi, varbūt, ka to nevajadzētu kā obligāto literatūru, bet kā ieteicamo - noteikti.

Atcerējos, ka vēl no latviešiem ļoti patika A.Bela "Būris".

Zinu, ka vienmēr izlasīju uzdoto, bet neatceros vispār nevienu no vasaras saraksta.

Mums, ja nemaldos, bija iedots saraksts ar grāmatām, ko būs jālasa nākamajā mācību gadā jau iepriekšējam beidzoties, bet principā visa aktīvā lasīšana notika mācību gada laikā, reizēm bija arī tā, ka vajadzēja izlasīt līdz kaut kādai konkrētai nodaļai, tad skolā visi pārrunājām utt.

Ar pirmo Potera grāmatu sākās mana lielā mīlestība uz grāmatām kā tādām, es nesaku, ka to obligāto vajadzētu lasīt visiem, bet varbūt arī citus bērnus, tāpat kā mani toreiz tas pamudinātu uz lasīšanu.:-) Bet jā - ideāla grāmata vasaras brīvlaikiem.

Zinu, ka vienmēr izlasīju uzdoto, bet neatceros vispār nevienu no vasaras saraksta. Atceros tikai, ka vajadzēja visu "Lāčplēsi" lasīt, bet tas jau bija mācībām pa vidu nevis brīvlaikā. Un angļu valodas obligāto literatūru, tajā skaitā to pašu "Uz kraujas rudzu laukā", kuru laikam arī līdz galam nesapratu. (t)(s)

Cik esmu pārskatījusi tās literatūras grāmatas, no kurām es mācījos, tur iekļautie daiļdarbu fragmenti ir pilnīgi nelasāmi, bieži vien neatbilstoši konkrētajam vecumam. Uz pasaules ir daudz interesantāki literatūras darbi, kaut tas pats Harijs Poters, lai arī, cik nodrillēts nebūtu.

Es esmu izlasījusi gandrīz visas HP grāmatas, bet es nevēlētos, lai tās būtu obligātajā sarakstā. Man šķiet, ka tādam sarakstam būtu jābūt tīram no bestselleriem. Es negribētu sagaidīt tos laikus, kad Poters, Bada spēles vai kaut kas tikpat populārs būtu obligāts literatūras stundās. Man šķiet, ka tomēr šādi darbi vairāk ir savam brīvajam laikam, bet skolā būtu jāmāca kaut kas, kas dot lielāku pienesumu personībai, attīstībai utt.

No skolas laika atceros "Mērnieku laikus" - daudzi var šausmināties, bet man ļoti patika tā grāmata! Labprāt pārlasītu tagad vēlreiz! Un "Bille" - mmmm (l)

Hmmmmm.... no šīm grāmatām esmu lasījusi tikai "Uz kraujas rudzu laukā" un arī pēc pašas iniciatīvas.
Vidusskolā man bija fantastiska literatūras skolotāja, kas mums iedeva garu sarakstu ar grāmatām, kas jāizlasa. Tur bija Remarks, Bulgakovs,Orvels, Džoiss utt. Tas man likās patiesi labs saraksts, būs jāpameklē mājās.
Pati noteikti šādā sarakstā ieliktu Vizmas Belševicas "Billi", kas man bērnībā ļoti patika un Annas Sakses "Pasakas par ziediem". No mazliet vēlākiem gadiem "Vējiem līdzi" un "Dziedoņus ērkšķu krūmā." Vēl bērnībā dievināju Hariju Poteru. :-)

Bet grāmata, ko es nesaprotu, kas nepatīk un neuzskatu, ka vajadzētu būt pie obligātās literatūras(es zinu, ka daudzi nepiekritīs)- Meistars un Margarita.

Mums šī grāmata nebija obligātajā sarakstā, bet es pati to izlasīju vidusskolas laikos un man ļoti, ļoti patika. Man būtu paticis, ja tas būtu manā obligātajā sarakstā daudz labāk par Raini, Blaumani un tamlīdzīgi.
No latviešu garadarbiem atceros, ka ļoti patika Mērnieku laiki, tā gan mums arī nebija obligātajā sarakstā, pati izdomāju lasīt. Tā gan bija forša!

jocīgs saraksts :D es arī piederu pie tiem, kas īsti neizprot "Uz kraujas rudzu laukā" fenomenu! Es pat neteiktu, ka man tā grāmata patika!
Obligātajā sarakstā es liktu V.Belševicas "Billi", M. Vanagas "Veļupes krastā", M. Zālītes "Piecus pirkstus" un N. Ikstenas "Mātes pienu". Kā arī Ingunas Baueres grāmatas, kas vēsta par mūsu dižgariem Kronvaldu Ati, Pumpuru, utt - ļoti interesants veids, kā izprast un iemīļot latviešu literatūru un tās radītājus, manuprāt. Ja es būtu literatūras skolotāja, es noteikti liktu lasīt šīs grāmatas :D