Obligātā literatūra

Mans viedoklis par "Annu no Zaļajiem jumtiem" un Bela "Būri" sakrīt ar KitijaK.
Pirmā vienkārši bija ļoti aizraujoša, bet otrā mums klasē raisīja interesantas diskusijas un manuprāt, tieši grāmatu pārrunāšana ar klasesbiedriem un skolotāju, bija tas, kas lika vairāk saprast grāmatu galveno domu un varbūt tās lietas, ko katrs tomēr uztver atšķirīgi.
Es vienmēr izlasīju visu sarakstu. Pat tad, ja varēja izvēlēties tikai dažus darbus. :-D
Tomēr vislabāk palicis atmiņā latviešu autori - Ābele, Rukšāne (un jā, mums bija jālasa "Beatrises gultas stāsti" :-D), Ezera (kā man patika "Zemdegas" (l)) , Ikstena, arī Blaumanis, dzejnieki utt. Visu pat nav iespējams nosaukt!
Vispār literatūras stundu dēļ es gribētu atpakaļ vidusskolā. :-)

R.Ezeras "Aka" un K.Elsberga dzeja.

Vispār literatūras stundu dēļ es gribētu atpakaļ vidusskolā.

+++

No tā saraksta es neatstātu nevienu grāmatu :-P
Tas, ko es atceros no obligātās literatūras saraksta un ko obligāti liktu mūsdienās bērniem lasīt it Bille, Ferma, Mērnieku laiki, Būris, pāris dzejoļu krājumus (pašai favorīts ir Veidenbaums)... hm.. tas tā uz ātro.
Visspilgtāk pati atceros Mērnieku laiku lasīšanu, jo bija sacensības un nebija laika lasīt, noskatījos filmu, jo nepabeidzu grāmatu un ieskaitē suņa murgus sarakstīju. Nenokārtoju ieskaiti un vajadzēja pārlasīt grāmatu :D pirmā un pēdejā reize, kad mēģināju izšmaukt ar grāmatas nelasīšanu. Mums pēc katras izlasītās grāmatas vajadzēja kārtot ieskaiti... obligātā literatūra tiešām bija obligāta :)

Nu konkrētais saraksts tomēr jāskatās kontekstā - Selindžers ir daļa amerikāņu kultūras, viņiem droši vien nepatiktu "Kadrija" (tā gan ir igauņu rakstnieces, bet pirmā, kas nāk prātā par pieaugšanas tēmu šajos platuma grādos). Esmu lasījusi visas latviski tulkotās, man jau liekas adekvāts saraksts.
Skolas laikā vispār man ļoti patika literatūras saraksti, ko deva, bet mums gan tie bija "ieteicamie", pārsvarā sastāvēja no darbiem, ko aplūkoja vēlāk stundu laikā. Lieteratūra viennozīmīgi vienmēr bija mans mīļākais mācību priekšmets. Esmu dīvaina, bet man ļoti patīk lasīt lugas un jā, man patika gan Raiņa, gan Aspazijas lugas (Aspazijai vispār tādi meksikāņu seriālu pavērsieni ar samainītiem bērniem utml. mazāk zināmās lugās). Patika "Dvēseļu putenis", "Bille", "1984", "Zemdegas", "Sola", Blaumanis, "Vilkaču mantiniece", "Vēja ziedi", "Ugunszīme" un gan jau, ka vēl citas. Nepatika - dzeja kā tāda (pavisam mazai gan patika bērnu dzeja) un līdz ar to dzejas analīze - lai gan sekmes arī tur man bija teicamas. "Straumēni" mani ļoti garlaikoja - it kā proza, bet nu gluži kā dzeja, nekas nenotiek. Kā šokējošu atceros "Viļņas pokera" fragmentu, ko bija jālasa - likās kaut kas nereāli riebīgs un stulbs.
Es pati sastādītu "garlaicīgu" sarkstu, jo caur tiem izlasa to, ko citādi pats neizvēlēsies. Bada spēles, Hariju Poteru vai Grega dienasgrāmatu vairums cilvēku izlasa labprātīgi. Ja lasītvēlmes stimulēšanai tad foršāka sistēma liekas nevis saraksts, bet konkrēts skaits grāmatu, ko bērns izvēlas pilnīgi brīvi savai gaumei atbilstoši (man radubērns stāstīja, ka viņa pirmajā klasē tā ir, ka katru mēnesi, papildus tam, ko lasa kopā ar klasi, jāpastāsta par vismaz 1 izlasītu grāmatu, un tad nu viņš stāsta par Gregu, Zombiju medniekiem utml literatūras šerdeviem, kurus pats lasa ar prieku).

Man no obligātās literatūras tiešām patika (un esmu vairākkārt pārlasījusi, arī nesen) Garkājtētiņš. Neatceros, kurā klasē tas bija.

Lasīju Bela "Būri", nekas atmiņā nav palicis, izņemot, šķiet, frāzi, ka podagra ir turīgu cilvēku slimība. Par ko stāsts - nav ne jausmas.

1) Atceros so to no 'Raudupiete', 'Aija'', Rozu Slepkava' , lugas 'Indrani'. Purva Brideju varu astaukt atmina vislabak - atceros, kas tur notika, un manuprat so stastu ir verts zinat, dzive noder :D Gribetu vispar Aiju kaut kad parlasit, jo toreiz ta daleji izravu cauri :D
2) es iegoogleju ieteicamo lit. sarakstu - vispar daudzus no tiem neesmu nemaz lasijusi. Visus darbus jau nesanak laika apspriest klase. Varbut divaini bet man loti patik lasit, tacu obligata lit. darboi mani vairak nesaistija ka saistija. pat nezinu, ko saraksta likt.
Forsa lieta ko mana skolotaja darija - atveleja 1-2 stundas menesi, kur katrs atnes random gramatu ko lasa un isi pastasta klasesbiedriem par ko ta ir (bija ari klade ko mes sistematiski pildijam viak as tads). ta vareja uzzinat par dazadam gramatam un katrs lasija (vismaz meginaja) ko pats izvelas.