Obligātā literatūra

No tā sarakstiņa ko ieliki, esam 8. klasītē analizējuši tikai mušu valdnieka - filmu! Par pārējām nemācēšu teikt, bet zinu to, ka katru gadu obligātā literatūra bija obligāta ar ĻOTI daudz grāmatām līdz 9. klasei maz ko atceros , pēc tam vidusskolā lika lasīt vasarā, bet to darīja labi ja divi , trīs cilvēki.. Intensīvi lasījām mācību procesā - Hemingveju labi atceros, tad spilgti mums gāja vaļā - Blaumanis ( visas noveles pēc kārtas). Mājās vēl stāv ļoti bieza klade ar visu grāmatu analīzēm.

Ā , plus bija, ka skolotājai patika ne tikai klasika, bet arī jauno rakstnieku sniegums!
Ļoti patika - Ingas Žoludes - sarkanie bērni!

No tā visa saraksta esmu lasījusi tikai Dž. D. Selindžera "Uz kraujas rudzu laukā", kura tajā brīdī nepatika (ja nemaldos, tad tā bija vasara no 8. uz 9. klasi), jo nelikās nekas ievērības cienīgs, tomēr šobrīd pieķēru sevi pie domas, ka gribu vēlreiz izlasīt.
No tām, kuras es atceros visvairāk, varu minēt Dž. Orvela "Dzīvnieku ferma", kuru knapi izmocīju, vairākas reizes izmisumā noliekot malā, jo priekš manis šī grāmata bija viena no pretīgākajām; J. Joņeva "Jelgava 94", kuru saistībā ar obligāto literatūru lasīju kādu piekto reizi, ja ne sesto; I. Leimanes "Vilkaču mantiniece" un pagājušo gad lasīto S. Košļevas "Rīga - Maskava. 21. gs. mīlasstāsts".
Ko es liktu? Visticamāk, 2-3 grāmatas par Latvijas vēsturi no sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts", jo, lai arī skaudri un bieži vien smagi stāsti, tomēr tā ir vēstures daļiņa, kura ir diezgan meistarīgi apstrādāta, lai nebūtu tikai sausu faktu atstāstīšana, kā arī, runājot par šo tēmu, M. Zīverta lugu "Kāds, kura nav" (viena no manām mīļākajām). Tad, neapšaubāmi, klasiķu darbus, gan latviešu, gan ārzemju. Nu kaut vai to pašu V. Šekspīra "Romeo un Džuljetu" vai Rūdolfa Blaumaņa noveles. Un vēl jau paliek jauno autoru darbi - gan tos, kas atzīti starptautiski, gan tos, kas izraisa sabiedrībā sašutumu -, lai bērns mācētu izsijāt no pelniem ārā pērles un redzētu tālāk par šauro stereotipu loku.

Es vienmēr brīnos par Uz kraujas rudzu laukā fenomenu - tā man vienmēr asociējusies ar tādu upper middle class pusaudžu Bībeli. Pieaugšanas un citādības sāpes mani vairāk uzrunāja kaut vai iekš Bell Jar, rudzu lauks joprojām palicis līdz galam nesaprasts. 8-)

Manuprāt, tas saraksts ir šausmīgs. Neviena no tajā iekļautajām grāmatām nav manā must-read sarakstā, izņemot Uz kraujas rudzu laukā, jo to esmu lasījusi, bet joprojām nezinu, kas visiem tik ļoti tai grāmatā patīk.
Ne pamatskolā, ne vidusskolā es obligāto literatūru nelasīju tā, kā man būtu vajadzējis to darīt. Visspilgtāk atceros Blaumaņa "Nāves ēnā", jo mums lika skatīties arī filmu un Klāva Elsberga dzejoļus, kas pamatskolas beigās mani ļoti aizrāva.
Manuprāt, obligātajā literatūrā vajadzētu iekļaut daudz vairāk fantāzijas žanra daiļdarbu. Mazajās klasēs es ar prieku būtu lasījusi Tūves Jansones "Muminu" sēriju, bet tā kā no šiem stāstiem obligātajā literatūrā nebija ne nieka, tad šo brīnumu iepazinu vien pēdējos gados. |-)
Vecāko klašu skolēniem daudz kas būtu iesakāms, arī šis tas no vieglās literatūras.
"Mērnieku laikus" vajag atstāt, bet visas zaļās zemes un straumēnus, manuprāt, jāatstāj tiem, kuri pēc vidusskolas beigšanas izvēlēsies humanitāro zinātņu studijas.
Atceros, ka vienā no literatūras grāmatām bija fragments no R.Ezeras noveles "Dziesma par pēdējo jūras govi". Šo noveli es tā kārtīgi izlasīju šī gada sākumā. Fantastiska, protams, bet es atceros, kā toreiz pamatskolā lasīju un nesapratu it nekā. Un man joprojām liekas, ka pamatskolas līmenim šī novele ir pārāk filozofiska un, ja godīgi, pārāk garlaicīga. Ezerai ir citi daudz foršāki, smieklīgi, talantīgāki, baudāmāki īsprozas un arī garprozas šedevri, zem kuriem jūras govs diemžēl iet gulēt.
Cik esmu pārskatījusi tās literatūras grāmatas, no kurām es mācījos, tur iekļautie daiļdarbu fragmenti ir pilnīgi nelasāmi, bieži vien neatbilstoši konkrētajam vecumam. Uz pasaules ir daudz interesantāki literatūras darbi, kaut tas pats Harijs Poters, lai arī, cik nodrillēts nebūtu.

"Muminu" sēriju, bet tā kā no šiem stāstiem obligātajā literatūrā nebija ne nieka, tad šo brīnumu iepazinu vien pēdējos gados. |-)

Tur bija jābūt šim (l), lai gan arī miegainais tīri labi iederas. :D

Mīļākā grāmata vidusskolā no obligātās literatūras saraksta bija Albēra Kamī "Mēris". To arī esmu lasījusi vairākkārt. Bet grāmata, ko es nesaprotu, kas nepatīk un neuzskatu, ka vajadzētu būt pie obligātās literatūras(es zinu, ka daudzi nepiekritīs)- Meistars un Margarita. Atceros, ka skolā bastoju stundas, lai man nebūtu jāizsaka savas domas par šo grāmatu domrakstā. :-D

Man ļoti patīk lasīt, bet skolas laikā izvairījos obligātajā literatūrā no Raiņa darbiem. Kā nepatīkamāko no viņa darbiem atceros "Jāzeps un viņa brāļi", ko tā arī nekad neesmu spējusi normāli izlasīt. Pilnīgi tas pats ar Šekspīru, "Romeo un Džuljetu", "Hamletu" lasījusi neesmu. Protams, teorētiski mums bija jālasa viss, kas bija obligātajā sarakstā, jo par to bija esejas utt., bet tā kā man ļoti labi gāja literatūrā, es vienmēr izlīdu cauri apjautājot klasesbiedrus, ar kopsavilkumiem internetā u.tml.
No sava obligātā saraksta atceros daudz patīkamus darbus, bet vislabāk atmiņā palikusi Ezeras "Aka", I. Ābeles stāsti, Ikstenas "Dzīves svinēšana", Janovska "Sōla", Fausts, Deloveja kundze .. Sarakstu varētu vēl turpināt. Man arī patika, ka skatījāmies filmas/u.c. kā "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", "Stundas", rokopera "Lāčplēsis" utt.
Satori sarakstā man ir daudz svešas grāmatas, varbūt vajadzēs kādu paņemt izlasīt. :) Uz pirmo acu uzmetienu nepatika, ka tur iekļauts "Marsietis". Grāmatu lasījusi neesmu, bet filmu gan. Filma šķita tik banāla un pliekana, var jau būt, ka filma ļoti grāmatu sabojāja, bet kopumā man radās iespaids, ka tas ir kaut kas tikpat truls, cik "Krēsla", "Bada spēles", "50 Greja nokrāsas" utt. Kļūdos?

jocīgs saraksts :D es arī piederu pie tiem, kas īsti neizprot "Uz kraujas rudzu laukā" fenomenu! Es pat neteiktu, ka man tā grāmata patika!
Obligātajā sarakstā es liktu V.Belševicas "Billi", M. Vanagas "Veļupes krastā", M. Zālītes "Piecus pirkstus" un N. Ikstenas "Mātes pienu". Kā arī Ingunas Baueres grāmatas, kas vēsta par mūsu dižgariem Kronvaldu Ati, Pumpuru, utt - ļoti interesants veids, kā izprast un iemīļot latviešu literatūru un tās radītājus, manuprāt. Ja es būtu literatūras skolotāja, es noteikti liktu lasīt šīs grāmatas :D

Bet grāmata, ko es nesaprotu, kas nepatīk un neuzskatu, ka vajadzētu būt pie obligātās literatūras(es zinu, ka daudzi nepiekritīs)- Meistars un Margarita.

Mums šī grāmata nebija obligātajā sarakstā, bet es pati to izlasīju vidusskolas laikos un man ļoti, ļoti patika. Man būtu paticis, ja tas būtu manā obligātajā sarakstā daudz labāk par Raini, Blaumani un tamlīdzīgi.
No latviešu garadarbiem atceros, ka ļoti patika Mērnieku laiki, tā gan mums arī nebija obligātajā sarakstā, pati izdomāju lasīt. Tā gan bija forša!

Hmmmmm.... no šīm grāmatām esmu lasījusi tikai "Uz kraujas rudzu laukā" un arī pēc pašas iniciatīvas.
Vidusskolā man bija fantastiska literatūras skolotāja, kas mums iedeva garu sarakstu ar grāmatām, kas jāizlasa. Tur bija Remarks, Bulgakovs,Orvels, Džoiss utt. Tas man likās patiesi labs saraksts, būs jāpameklē mājās.
Pati noteikti šādā sarakstā ieliktu Vizmas Belševicas "Billi", kas man bērnībā ļoti patika un Annas Sakses "Pasakas par ziediem". No mazliet vēlākiem gadiem "Vējiem līdzi" un "Dziedoņus ērkšķu krūmā." Vēl bērnībā dievināju Hariju Poteru. :-)

No skolas laika atceros "Mērnieku laikus" - daudzi var šausmināties, bet man ļoti patika tā grāmata! Labprāt pārlasītu tagad vēlreiz! Un "Bille" - mmmm (l)

Cik esmu pārskatījusi tās literatūras grāmatas, no kurām es mācījos, tur iekļautie daiļdarbu fragmenti ir pilnīgi nelasāmi, bieži vien neatbilstoši konkrētajam vecumam. Uz pasaules ir daudz interesantāki literatūras darbi, kaut tas pats Harijs Poters, lai arī, cik nodrillēts nebūtu.

Es esmu izlasījusi gandrīz visas HP grāmatas, bet es nevēlētos, lai tās būtu obligātajā sarakstā. Man šķiet, ka tādam sarakstam būtu jābūt tīram no bestselleriem. Es negribētu sagaidīt tos laikus, kad Poters, Bada spēles vai kaut kas tikpat populārs būtu obligāts literatūras stundās. Man šķiet, ka tomēr šādi darbi vairāk ir savam brīvajam laikam, bet skolā būtu jāmāca kaut kas, kas dot lielāku pienesumu personībai, attīstībai utt.

Zinu, ka vienmēr izlasīju uzdoto, bet neatceros vispār nevienu no vasaras saraksta. Atceros tikai, ka vajadzēja visu "Lāčplēsi" lasīt, bet tas jau bija mācībām pa vidu nevis brīvlaikā. Un angļu valodas obligāto literatūru, tajā skaitā to pašu "Uz kraujas rudzu laukā", kuru laikam arī līdz galam nesapratu. (t)(s)

Ar pirmo Potera grāmatu sākās mana lielā mīlestība uz grāmatām kā tādām, es nesaku, ka to obligāto vajadzētu lasīt visiem, bet varbūt arī citus bērnus, tāpat kā mani toreiz tas pamudinātu uz lasīšanu.:-) Bet jā - ideāla grāmata vasaras brīvlaikiem.

Atcerējos, ka vēl no latviešiem ļoti patika A.Bela "Būris".

Zinu, ka vienmēr izlasīju uzdoto, bet neatceros vispār nevienu no vasaras saraksta.

Mums, ja nemaldos, bija iedots saraksts ar grāmatām, ko būs jālasa nākamajā mācību gadā jau iepriekšējam beidzoties, bet principā visa aktīvā lasīšana notika mācību gada laikā, reizēm bija arī tā, ka vajadzēja izlasīt līdz kaut kādai konkrētai nodaļai, tad skolā visi pārrunājām utt.

Man šķiet, ka tomēr šādi darbi vairāk ir savam brīvajam laikam, bet skolā būtu jāmāca kaut kas, kas dot lielāku pienesumu personībai, attīstībai utt.

Neesmu lasījusi visas HP sērijas grāmatas, bet atceros, ka komplektā ar filmām tās ļoti patīkami satricināja un es ticu, ka arī ievērojami attīstīja, manu iztēli. Labi, varbūt, ka to nevajadzētu kā obligāto literatūru, bet kā ieteicamo - noteikti.

HP neapšaubāmi ir foršas grāmatas, man ļoti patika, bet jā - brīvajam laikam.
Domāju, ka mazākajās klasēs obligāti varētu ieviest (ja nav, nezinu viņu sarakstus) "Annu no Zaļajiem jumtiem". Vismaz man tā šķita ļoti kvalitatīva grāmata, kas man iekustināja iztēli.

Man tā grāmata bija obligātajā literatūrā, arī ļoti patika.:-)

A.Bela "Būris".

- šo tiešām ir vērts izlasīt!