Vai vīriešietim mainās pret tevi attieksme,kad labi izskaties?

Ir starpība starp "mainās attieskme, kas esi sapucējusies" un "mainās attieksme, kad neesi sapucējusies". Ja, sataisoties, skan komplimenti, jauki. Bet, ja kāds man virsū šķībi skatītos, jo nebūtu pietiekami sapucējusies, pa seju dabūtu. :D kur nu vēl, ja tas būtu draugs. Bet tieši mans draugs man ir.. iemācījis (?)(nezinu, kā pateikt) justies ar viņu ērti čupčikā un trennuškās.

Manam nemainas attieksme. Nē, protams, patīk kad sapucējos vai uzvelku kleitu, bet nu ja esmu viņam blakus džinsās un krekliņā, viņš tāpēc nesāk pētīt citas, jo viņam neinteresē. Man, personīgi, nederētu vīrietis, kurš pēta citas kāmēr esmu blakus, tas man liktu domāt, ka kāda cita var atņemt mana vīrieša uzmanību. Netīriem matiem šad tad staigāju mājās, īpaši tīrot māju es neiespringstu uz izskatu, viņš pasmejas, ka esmu raganiņa, bet mīļi, tāpat patīku, jo viņš zin, ka es ikdiena tāpat mazgāju matus, skujos utt.

Es vienīgā nedaudz ievemju mutē, lasot komentārus-"viņam vienalga, kā es izskatos, galvenais ir iekšējais skaistums. Viņam vislabak patik, kad man ir netīri mati, neskūtas kājas un es jau divas diennaktis guļu gultā, skatos seriālus un velku viņa drēbes".
Protams, ka viņi VISI novērtē, ka tu uzpucējies viņa dēļ, un tas nenozīmē, ka tu paliec neglītāka iekšienē un viņam neinteresē nekas vairāk par tavu ārieni.

Mūs citiem pievilcīgus padara ne tikai daži atsevišķi parametri (skaistums, gudrība, saimnieciskums, humora izjūtas esamība), bet vesels īpašību mākonis, kurā vismaz puse faktoru ir gaumes jautājums.

Tāpēc nevajag tik ļoti baidīties, ka kāda cita ir gudrāka vai skaistāka - nu labi, ir, bet noteikti ir gana daudz īpašību, pēc kurām viņa ir arī ne tik forša - varbūt raksturs kašķīgs, vai muzikālā gaume apšaubāma.

Ja esmu uzpucētāka kā ikdienā, ir bijis, ka vairāk pievērš uzmanību pašas vīrietis. Bet ne vienmēr - atkarīgs no garastāvokļa.
Man nepatīk, ja skatās uz citām sievietēm vai atzīst, ka kāda cita ir smuka vai ņemama. Lai gan patiesībā es parasti sevi uzskatu par vienu no smukākajām visādās kompānijās. Zinu, ka neesmu ideāla, bet man taču ir tiesības par sevi tā domāt, ja man no tā labāk :D Sievietei tas ir svarīgi :)

Manam vīram nemainās. Es viņam šķietu skaista jebkāda - sapucējusies, no rīta tikko no gultas izvēlusies, vakarā no dienas darbiem pārgurusi, slima vai vienkārši slinkumā palaidusies.

Mans vīrietis skatās uz mani vienalga kā izskatos, kaut tagad - nomocītu, netīriem matiem, trubu krūtī, salīkušu muguru. Un ļoti to novērtējuši, jo zinu 100%, ka ne katra vīrieša acīs tas nemazinātu sievietes pievilcību. :-)

Mīļotajam vīrietim, manuprāt, vajadzētu būt nemainīgi cieņpilnai attieksmei pret 2. pusīti.. neatkarīgi no tā, cik viņa ir uzcirtusies :)

Tas, ka vairāk tiek saņemta uzmanība no apkārtējiem cilvēkiem, ja sapucējas.. ir tikai loģiski :-)

Tad nu gan problēmu atradi, vīriešiem nereti tā ir ikdiena. Arī gudri, izskatīgi veči bieži vien saņem mazāk uzmanības vai vispār vieni, bet par to nepārdzīvo, tā ka chill, dzīve nesastāv no attiecībām.

TEV šķiet, ka...

Taisnība, tas arī ir būtisks faktors. Ja mjauuu justos kā skaistākā dāma telpā (neskatoties uz, nezinu, nesmuko degunu, piemēram), tad viņai i ne prātā nenāktu domāt, ka puisis skatās uz citām, jo grib tās citas.

57days, TEV šķiet, ka skaistākas, gudrākas un talantīgākas :D Man, piemēram, viedoklis par viņām ir citādāks (nepārprast, nav negatīvs).
Daudz kas atkarīgs no tā, kā pašas sevi uztveram un pasniedzam.

delusion, man pat āra nav jāiet - unique un arieta ir par mani skaistākas, nordicbelle un alexxa - gudrākas, hanna un inga88 - talantīgākas, par veiksmi šodien vispār labāk neizteikšos...

Nu un tad? Vaitad tas nozīmē, ka man tagad jādreb no rīta līdz vakaram, ka tik visi vīrieši neaizskrien pie viņām? Nu ne tak!

Atbildēšu uz tēmas jautājumu.

Jā, vīriešiem pret mani mainās attieksme atkarībā no mana izskata.

Kad saģērbjos ļoti vienkārši, bez make-up un neizceļošās drēbēs, tad uzmanība ir minimāla un bieži tieku pastumta maliņā, nepatīk vīriešiem pelēkas peles - vismaz pēc maniem personīgajiem novērojumiem. :-/
Kad sakrāsojos, ļoti gaumīgi saģērbjos (augumu izceļoši, bet tas nenozīmē nekādu lakatiņu ap gurniem, kā te jau smīkņā. :D Gaumīgi un augumu izceļoši varu saģērbties arī pilnīgi klasiskā stilā) - jā, tad uzmanības ir daudz - visi pēkšņi pārvēršas par džentlmeņiem, visur pa priekšu palaidīs, komplimenti birst, smaidi no visām pusēm. Aizņemtie aizmirst, ka blakus pie rociņas iet draudzene/sieva (šo vīriešu kategoriju nevaru ciest).
Kad saģērbjos jau caciski izsmalcināti, kad liekas, ka vieta ir nevis uz vienkāršas ielas pūlī, bet kādā Maserati - tad vīrieši paliek jau rupji. Var pagrūst, izteikt riebīgu piezīmi, uz ielas barā nobloķēt ietvi, sak - ej tu tāda kur gribi (to es saistu ar mazvērtības sindromu - nekad man nebūs tādas sievietes, tad nu nolikšu viņu labāk).

Ar šo gribu pateikt, ka izskats izsaka ļoti daudz... Tomēr - vai es treniņtērpā vai kažokā - manu būtību iekšējo tas nemaina, mainās tikai cilvēku viedoklis par mani. Jā, sekli, vai ne? Bet tāda nu ir tā pasaules kārtība.
Esmu pieradusi, ka uz mani atskatās gan sievietes, gan vīrieši, bet katru dienu saskaros ar kaut ko jaunu cilvēku attieksmē. Un par daudz ir cilvēkos negatīvisma un dogmas - ko par mani padomās..

Nesaku, ka mana teorija vienmēr 100% nostrādā. Bet mans viedoklis ir balstīts tikai uz manu pieredzi.

Beauty is in the eye of the beholder :) Ja vien vīrietis nav infantils brunču mednieks, tad parasti izvēlas būt ar visskaistāko un labāko priekš sevis.
Un nepiekritīšu šim : Vienmēr būs kāda, kas būs skaistāka, gudrāka, veiksmīgāka, talantīgāka, vai kā citādi labāka.
Vienmēr nebūs gan, skaistās, gudrās un veiksmīgās nav nemaz tik izplatīta parādība :D Turklāt, kā jau pirmajā teikumā minēju, skaistuma izpratne ir ļoti subjektīva, tas pats lielā mērā attiecas arī uz gudrību un talantu. Katram savs.

Cataleya-noteikti piekriitu!
Man sev blakus loti patiik smuki cilveeki,loti pozitiivi iespaido sakopti cilveeki,bet tas nav obligaati daudz kosmeetikas,lakoti nagi...Manam viiram noteikti patiik skaistas sievietes,es zinu ka taada neesmu,bet manii noteikti ir kas taads,kas varbuut nav tai skaistai sievietei-kaads sieviskiigs sarms varbuut.

Attieksme no viriesa gan nemainas, jo tas tacu ir tavs cilveks, attiecigi skaista liekos gan tikko pamodusies un miegaina, gan sapucejusies iziesanai.
Visparigi , sievietes skaistums ir svarigs lielakajai dalai viriesu un jo virietim lielakas iespejas, jo skaistaku sievietei ( savai gaumei atbilstosu) vins sev velesies pie saniem. Izskats ka pirmais izveles kriterijs un tad jau attiecigi parejais: vai ar so sievieti ka cilveku var sadzivot, vai nevar.
Uzskatu, ka milestibai nav nekada sakara ar izskatu, bet seksualai pievilcibai gan ir.

Es pati skatos uz skaistam sievietem , jo man ka estetei vispar patik skaisti cilveki , tadel uztveru to pilnigi normali, ka ari virietis skatas( neparspilejot, protams). Problemas ar pasapzinu man nav , ar izskatu ari ne, tadel laikam visu tveru vieglak. Skaista sieviete man blakus nesamazina manu fizisko pievilcibu un ari no viriesu uzmanibas trukuma es neciesu.

Nu tad tas čalis ir pakaļa, ne tu esi vainīga, bet viņš... un gan jau ar jebkuru meiteni sānos skatītos uz citām, jo tā ir vienkārši viņa daba, I guess.

Tieši nesen secināju, ka mans vīrietis izsaka komplimentus un pievērš pastiprinātu uzmanību man tikai tad, kad esmu stundām taisījusies, pucējusies un krāsojusies. Īstenībā nožēlojama sajūta, jo, manuprāt, tā nevajadzētu būt.
Un, jā, arī citas uz ielas nopēta.
Agrāk šim uzmanību vispār nepievērsu, bet pēdējā laikā piefiksēju un uzreiz jūtos kaut kā sliktāka/ neglītāka par citām..

Čaļi tomēr pavelkās uz izskatu.

Jā, bet "pavelkas uz izskatu" nav viens un tas pats, kas "pavilkties" konkrēti uz visskaistāko sievieti telpā.

mans draugs man vienmēr saka - mājās ar kosmētiku nevajag dzīvot un vispār kam tev kosmētika, tu tāpat esi skaista. Man gan pašai labāk patīk, kad esmu mazliet uzkrāsojusies, protams ārpus mājas. un man pašai arī labāk patīk izlaisti mati, bet viņš ir starā par zirgasti vai copi, jo tad seju labāk var redzēt. :D
bet nu es nezinu, man nav nekādas pašpārliecinātības problēmas, ka kāda sabiedrībā varētu būt skaistāka. nu gan jau ir, bet tāpat apzinos, ka pati esmu diezgan simpātiska un citi ir to teikuši un nu ja viņu neapmierina kaut kas, tad varbūt mums nav pa ceļam.