Atbildēšu uz tēmas jautājumu.
Jā, vīriešiem pret mani mainās attieksme atkarībā no mana izskata.
Kad saģērbjos ļoti vienkārši, bez make-up un neizceļošās drēbēs, tad uzmanība ir minimāla un bieži tieku pastumta maliņā, nepatīk vīriešiem pelēkas peles - vismaz pēc maniem personīgajiem novērojumiem. :-/
Kad sakrāsojos, ļoti gaumīgi saģērbjos (augumu izceļoši, bet tas nenozīmē nekādu lakatiņu ap gurniem, kā te jau smīkņā. :D Gaumīgi un augumu izceļoši varu saģērbties arī pilnīgi klasiskā stilā) - jā, tad uzmanības ir daudz - visi pēkšņi pārvēršas par džentlmeņiem, visur pa priekšu palaidīs, komplimenti birst, smaidi no visām pusēm. Aizņemtie aizmirst, ka blakus pie rociņas iet draudzene/sieva (šo vīriešu kategoriju nevaru ciest).
Kad saģērbjos jau caciski izsmalcināti, kad liekas, ka vieta ir nevis uz vienkāršas ielas pūlī, bet kādā Maserati - tad vīrieši paliek jau rupji. Var pagrūst, izteikt riebīgu piezīmi, uz ielas barā nobloķēt ietvi, sak - ej tu tāda kur gribi (to es saistu ar mazvērtības sindromu - nekad man nebūs tādas sievietes, tad nu nolikšu viņu labāk).
Ar šo gribu pateikt, ka izskats izsaka ļoti daudz... Tomēr - vai es treniņtērpā vai kažokā - manu būtību iekšējo tas nemaina, mainās tikai cilvēku viedoklis par mani. Jā, sekli, vai ne? Bet tāda nu ir tā pasaules kārtība.
Esmu pieradusi, ka uz mani atskatās gan sievietes, gan vīrieši, bet katru dienu saskaros ar kaut ko jaunu cilvēku attieksmē. Un par daudz ir cilvēkos negatīvisma un dogmas - ko par mani padomās..
Nesaku, ka mana teorija vienmēr 100% nostrādā. Bet mans viedoklis ir balstīts tikai uz manu pieredzi.