16 gadu vecumā gatavojos 9. klases pēdējam zvanam, uzvilkta normāla kleita, nu tiešām normāla, mēs ar mammu viņu kopā pirkām, viņa taču mani kā padauzu nelaistu uz skolu. Pirms devos prom vajadzēja izvest suni, nezinu kāpēc es to suni vedu jau kleitā un nepārģērbos pēc pastaigas. Lai nu kā uz pļavas satiku vīrietu, šķiet viņam ap 60, nekas neparasts, mēs tur bieži satikāmies, viņš veda savu suni, es savu, kaut ko parunājām, it kā normāls cilvēks, sieva, meita, mazmeita viņam. Izstaigājāmies ar tiem suņiem un devāmies mājās, mums viens korpuss bija, tikai viņa dzīvoklis 2 stāvus zemāk. Un pēkšņi viņš mani tajā kāpņu telpā piespiež pie sienas un sāk reāli grābstīties, mēģināja noskūpstīt, bet es izrāvos un aizmuku. Tagad domāju un nesaprotu kāpēc es neaizgāju un viņa sievai nepateicu, ka viņa dzīvo ar kaut kādu pederastu, kas kāpnēs uzmācas pusaugu meitenēm. Pierādīt jau nevaru, lai ietu sūdzēties policijā vai kur. Ilgi no viņa bēguļoju, vienmēr skrēja pakaļ, kad mani redzēja. Man uzradās puisis, kam patika svarcelšana, ieraudzija mani ar viņu un tad tikai vienā reizē pielavijās, lai atvainotos. Tagad, kad viņu redz, nokārtu galvu no manis mūk.