Pie friziera nebiju gājusi matus krāsot aptuveni 5 gadus- tāpēc varētu teikt, ka biju izkritusi no aprites.
Bet vismaz agrāk, kad gāju pielabot matu krāsa, šis process likās relaksējošs un patīkams, vienmēr izskatījos labāk nekā tad kad ierados- laikam veicās. :D
Vakar bija pieraksts pie friziera.
Parādīju bildi, kā atpuveni vēlos- friziere māja ar galvu, bet pie sevis laikam tikmēr nodomāja- ej tu d**** , uztaisīšu pavisam ko citu. Yep- būs forši.
Rezultātā, tā vietā lai būtu pāris gaišākas šķipsnas galos man ir visa galva sākot ar saknēm ir smalkām šķipsņām, es neteiktu ka izskatās slikti, bet diena pret nakti ar bildi ko es rādīju un ko stastīju.
Štrunts ar krāsu- pats baisākais bija kad man mazgāja un tonēja matus. Mati man ir līdz viduklim un likās ka viņai nepatīk neviens no viņiem, vai arī tā ir kāda jauna mazgāšanas metode , kad abām rokām ieķērām matos un purina uz vella paraušanu... un purina un vēlreiz purina. :'-( Tad uz divām minūtēm aiziet aiz stūra, strauji pielavās un atkal rauj un purina. :D Ellīgi sāpīgs process, pluss gandrīz vai apraudājos miklī kad viņa slavēja cik saudzīgi ir krāsots un ka varot pilnīgi ar pirstiem izbraukt viscaur slapjiem matiem- nevarēja, bet viņa mēģināja.
Rezultātā esmu tikusi pie simpātiska krāsojuma, bet vienas acs nervs nodevīgi raustās, katreiz kad kāds pajautā kā gāja pie friziera.
Vai Jums ir līdzīgi stāsti? :D :)
831
