Darbošanās ar bērniem! Toreiz un tagad.

 
Reitings 5709
Reģ: 29.01.2009
Sveikas mammas un ne tikai! :)
Pēdējā laikā par manu mīļāko sociālo portālu ir kļuvis Pinterest - tik daudz iedvesmas un skaistuma vienuviet! (l) Daba, ceļojumi, fotogrāfija, apģērbs, interjers, receptes... un bērni. Aktivitātes, uzdevumi, idejas spēlēm utt. Sāku domāt, vai manā bērnībā bija tāda "ņemšanās".. kad dzīvojos mājās ar auklīti, mēs caur spēlēm daudz mācījāmies (es spēlēju kārtis 3g vecumā, piemēram:-D), bet pēc tam, kad sāku iet dārziņā... kopīgās aktivitātes robežojās ar pazīmēšanu ar mammu vai palīdzēšanu dārzā (kas man vairs nešķita interesanti tad). Kā arī, spilgti atmiņā palicis, cik daudz neatbildētu jautājumu man bija - gribējās zināt visu, visu...
Kā ir jums? Kā bija bērnībā? Es savu bērnību atceros vairāk kā neatkarīgu un patstāvīgu - vasarās dzīvojos pa dārzu savā nodabā vai gāju pie kaimiņu puikām štābiņus būvēt. 8-)
Arī šajās karstajās dienās, atpūšoties pie ūdens, ievēroju, cik ļoti bērni ir atdalīti no vecākiem - pieaugušie guļ smiltiņās vai cep šašlikus kāpās (uj, cik daudz! :D ) un bērni paši par sevi - skraida apkārt, ārdās pa ūdeni, bļaustās... (tas viss ir ļoti normāli un bērniem atbilstoši, bet vai visu dienu?:-/ ).
Tātad, tēma gan par mums kā bērniem, gan - kā par pieaugušajiem, kuriem ir bērni. Cik un kā iesaistāties? Ja bērns iet dārziņā/skolā, vai papildus sanāk kaut ko mācīt un spēlēties? Padalāmies! (l)
01.06.2016 00:18 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Vel man berniba patika radiopasakas, liekas pareizi atceros ap 21.00 kur bija...
cali nesen lidziga tema bija, dama teica laika jau loti jauna ka agrak bernus tureja maja pie tv....sasmejas visi... jo tur vienkarsi nebija ko redzet. Visi dzivoja dienam ara un pasi maceja sevi izklaidet bez tv.
Padsmit gados katrai pieklajigai meitenei biaj dziesmu klade, kur visas estrades latviesu dziesmu vardi bija, un zinajam no galvas. Gribejam citadak izskatities, pat t ie kam importu no juras veda, adijam pasas ari dzemperus, dzemperkleitas, suvam vienkarsus svarkus vai topinus.Ko tik neizdomajam. Visu bija jamak pasam!
01.06.2016 12:50 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
Man gan skiet, ka PSRS un ari 90tie ir bijis loti smags laiks bernu un gimenes, ka vertibas, attistibai. PSRS laika vispar bija normali gan iekaustit, gan kliegt, gan apsaukat. Par kadu integretu sabiedribu var but runa? Un teva loma gimene?



WTF? :D

Es kā 90'to gadu bērns saku, kas tas bija lielisks laiks, bērniem vismaz kkāda fantāzija darbojās, nevis kā tagad lielākajai daļai pamet planšeti un aiziet visu dienu. Beigās ar 1cm biezā brillēm staigā bērns.


Mēs spēlējām spēles, lecām gumijas, klasītes, štābiņus taisījām, ārā ar lellēm spēlējāmies, paslēpes utt. Arī vnk fantazējām spēlējot raganas pa parku, iedomājāmies, ka izejot caur diviem īpašiem kokiem esam citā pasaulē, līdzīgā kā Nārnija. :D

Ar mani mamma īpaši neauklējās, jo strādāja. Mani audzināja vecmammas un vecvecmamma, kuras parasti stāstīja visādus stāstus un piedzīvojumus, gan par kara gadiem, gan par savu bērnību, kā govis vajadzēja ganīt un pie saimniekiem dzīvot utt. Ar vecvecmammu dziedājām dziesmas, pie vienas vecmammas dārzā vajadzēja palīdzēt, parasti braucām sēņot. (l) Pie otras virtuvē vajadzēja palīdzēt.

Protams, ka vecākiem jāpavada laiks ar bērniem, jārunā utt, bet bērni nav stulbi, visu taču redz, kā lietas notiek ģimenē un no tā arī mācās visas tās emocionālas vērības. Ja vecāki ir tizleņi, tad bērns arī tāds būs, neatkarīgi no tā vai runā vai nerunā un vai pavada laiku vai nepavada kopā. Ja bērnam pašam ir savs mugurkauls, tad ir cita lieta. Viņš ir redzējis, kā bija, novērtēja, un beigās izdomās, ka ies savu ceļu, pilnīgi citādāku nekā vecāki. (Piem, ja vecāki dzērāji, nabagi utt. )
01.06.2016 12:50 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
atcerejos mode viebrid bija vasara gari pukaini svarki lidz potitem plana auduma, lieki teikt ka neko tadu veikalos pat tuvuma neredzeja. Meklejam audumus un suvam pasas. Tad naca mode roza svarcini lidz celim kuplaki un augsa teiksim balsts topins viss plana auduma aizmugure ar trijstura izgriezumu, ari nacas pasam sut. Vai ta stulba baiku mode, flanela auduma karasaina top ar garam rokam, ari pasas suvam. Pasi ballites rikojam, un pa pa zolido. Ar visam galda kartem. Gladam sametamies un pa leto uzklajam, un tak visu pasas padsmit gados... ko tik neizdomajam un ko tik nemacejam.

bez googles bez forumu palidzibas visu ar savu pratu un kopa ar draugiem...



ja sasitam celi, likam klat celmallapu, to par Ridzinieki zinaja. Ari ka korkus salabot vai lampu tv! :-D
01.06.2016 12:58 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
ja sasitam celi, likam klat celmallapu, to par Ridzinieki zinaja



Vai ne. Vēl sasmalcinātus pelašķus likām klāt.

Vakar man viena aptiekā ieskrēja ar bērnu un prasīja, vai mēs nevaram apkopt brūci. A tur maza skrambiņa. Tak aplej ar peroksīdu, pasmērē ar briliantzaļo un lai bērns skrien tālāk. Bet nē, vajag peroksīdu, briliantzaļo, bephanten un pretzilumiem smēri un kaudzi ar plāksteriem. Vnk lol.
01.06.2016 13:05 |
 
Reitings 4962
Reģ: 24.08.2013
Man gan skiet, ka PSRS un ari 90tie ir bijis loti smags laiks bernu un gimenes, ka vertibas, attistibai. PSRS laika vispar bija normali gan iekaustit, gan kliegt, gan apsaukat. Par kadu integretu sabiedribu var but runa? Un teva loma gimene?


Nepiekritīšu. Visa mana bērnība ir 90tie gadi. Uzskatu, ka tajā laikā ģimene kā vērtība tika pat vairāk turēta godā kā šodien. Kā jau minēju, piemēram, mēs ģimenē bijām trīs bērni, mums bija gan mamma, gan tētis, vēl pie tam precēti un mēs tādi kaut vai mūsu sētā nebijām vienīgie. Tagad uz ģimeni ar trim bērniem cilvēki skatās kā uz kaut ko tādu drusku jocīgu vai ka uz potenciāli nelabvēlīgu ģimeni.
Labi, es neapgalvoju, ka visiem tur bija tēvi blakus, bija jau arī kāds, kam tēta nebija, bet tad ne jau tāpēc, ka papucītis kaut kur staigā un sadzīvo jau nākamo sīko ar nākamo draudzeni.

Katrs jau audzis savos apstākļos, bet vismaz manā bērnībā ne iekaustīšana, ne apsaukāšanās nebija norma. Nemelošu, ka kādreiz mamma vai tētis nav pacēluši balsi-ir, bet ne jau apsaukājuši un arī ne nepelnīti. Neatceros, ka arī mani draugi būtu no vecāku puses tikuši lamāti.

Tad arī bija skaidrs, kas ir ģimene. Laulāts pāris un bērns/bērni. Tagad ģimenes jēdziens ir tā pielāgots katra paša izpratnei, ka tas var būt pilnīgi jebkas, precēti cilvēki, draugs ar draudzeni, gultas biedri, mūžīgi saderināto statusā esošie ar bērniem. Manuprāt, diezgan smags laiks ģimenes vērtībām ir tieši šodien.
01.06.2016 13:19 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Bērnība :) Kā man viens kungs, kam bērnība bija pēckara gados bieži stāsta, tad viņam bijusi superīga bērnība, ko tik nav ar brāļiem, māsām un draugiem darījuši! Jā, ēst gan ne vienmēr esot bijis, bet visādi citādi - super!

Man šķiet, ka mūsu x-box paaudzes bērni arī vēlāk atskatoties ar nostaļģiju stāstīs, cik forši bija.
01.06.2016 13:23 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Tagad ir citi laiki, citi cilvēki, viss paliek bīstamāks, arī vairāk un ātrāk auto, tāpēc arī bērni vairāk jāsargā. Tas, ka bērnus uzmana, tas nenozīmē, ka neko neļauj un visur maisās pa kājām. Kā arī atbilstoši vecumam, nu nevar mazu bērnu vienu laist.

Manam ir 2,5 gadi, tāpēc es vai kāds visur ir ar bērnu, bet tas nenozīmē, ka es neko neļauju, manā klātbūtnē bērns tieši vairāk satraumējas kā dārziņā, jo es viņam ļauju visu pašam. Kā arī ir pats periods, kad es sēžu malā un vēroju, ko viņš pats dara, bet viņam vēl ir ļoti svarīga abu vecāku klātbūtne un atbalsts, kas tieši palīdzēs izaugt labākam cilvēkam, nevis traucē kā daudzas te min, ka tā pāraprūpe. Visiem vienu nevar pielīdzināt, jo viss atkarīgs no bērna vecuma un dzīvesvietas, jo Rīgā un citās lielākās pilsētās bērns jāpieskata vairāk kā lauku sādžā, kur bīstamā vide ir mazāk apkārt.
01.06.2016 13:25 |
 
Reitings 1000
Reģ: 06.08.2015
Neredzu atšķirību tai "Darbošanās ar bērniem" lietai. Vecāki strādā, bērņi nemās ārā paši ar sevi. Vienīgi tagad bērni ir nevis āra bet pie datora un pie datora daudz porno. Manā bernībā porno bija tikai žurnālos "Žirafe", kurus bērniem netirgoja.
01.06.2016 13:40 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Tad arī bija skaidrs, kas ir ģimene. Laulāts pāris un bērns/bērni. Tagad ģimenes jēdziens ir tā pielāgots katra paša izpratnei, ka tas var būt pilnīgi jebkas, precēti cilvēki, draugs ar draudzeni, gultas biedri, mūžīgi saderināto statusā esošie ar bērniem. Manuprāt, diezgan smags laiks ģimenes vērtībām ir tieši šodien.

+1
Par tēvu lomu runājot - nezinu kur un kā citas ir augušas, bet man ir lielisks tētis. Viņš bija blakus tik cik man vajadzēja un kad vajadzēja. Bija mums arī tikai tēta un meitas braucieni, izklaides un tradīcijas (bez mammas un brāļiem). Vasarās uz Zoo braucām, cirku, kuģīša braucieniem, pa veikaliem staigājām u.t.t.. Katru 6dienu uz tirgu gājām, pēcāk pusdienas gatavojām kopā. Un neviens nevienu nesita, nekliedza un neapsaukāja. Es ne reizi neesmu bērnībā kārtīgi bārta, ar žagaru nopērta vai kaktā stāvējusi. Vienkārši sū* nebija laika vārīt.
Bet tas laikam tāpēc, ka toreiz mēs (visi pagalma bērni) bijām diezgan patstāvīgi. Par katru lietu nevajadzēja atskaitīties vai lielīties mammai vai tētim, a la "mammu,mammu, tēti tēti, paskatieties kādu sūdiņu es atradu vai uztaisīju".
01.06.2016 14:07 |
 
Reitings 1129
Reģ: 19.04.2015
Par tehnologijam - manuprat, ir nedaudz divkosigi parmest berniem aizrausanos ar telefoniem un plansetem, ja pasi vecaki ir tam piemers.

Par šo varu vēl piebilst, ka vecāki bieži vien paši vainīgi arī tādā ziņā, ka noguruši pēc darbiem vairs nav spēka parotaļāties ar mazo un iedod kādu glaudāmo ekrānu, ka tik liek mierā un var atpūsties... Zinu gadījumu, kur puisītis, kam tagad kādi 5 gadi, ļoti ātri iemācījās ar datoru un planšeti strādāt (apm. 1.5 gada vecumā), bet praktiski nemaz nerunā, no cilvēkiem izvairās un baidās, brīvo laiku pavada skatoties kādā no ekrāniem. Bēdīgs skats. Savam bērnam nedošu maksimāli ilgi nekādus gadžetus. Saprotu, ko bērndārzā būs apkārtējo spiediens un būs čīkstēšana, bet maksimāli vilkšu līdz pēdējam, lai izaugtu par cilvēku, kurš spējīgs normāli iejusties sabiedrībā un komunicēt.
01.06.2016 14:47 |
 
Reitings 751
Reģ: 02.12.2015
Nelasīju visu visu diskusiju, bet, manuprāt, bērniem ir nepieciešama patstāvība, es vēlētos, lai mans bērns prot arī pavadīt laiku ar sevi un veidot kontaktu ar saviem vienaudžiem, nevis katru vakaru vai brīvdienas brauktu izbraukumos ar saviem vecākiem. Manuprāt, katram vajag savu privāto telpu, arī bērnam. Pārmērīga bērnu apčubināšana varētu novest arī pie tā, ka 15 gados pats sevi neprot izklaidīt vai no pienākumiem, piem, nevar uztaisīt sev sviestmaizi.

Man gan skiet, ka PSRS un ari 90tie ir bijis loti smags laiks bernu un gimenes, ka vertibas, attistibai. PSRS laika vispar bija normali gan iekaustit, gan kliegt, gan apsaukat. Par kadu integretu sabiedribu var but runa? Un teva loma gimene?

Nepiekrītu, man nekā tāda nebija, par ko tu runā. Manuprāt, mūsdienas ir daudz lielāks ģimenisku vērtību trūkums, jā, kaut vai tās pašas precības, cilvēki ir gatavi bērnam, bet nav gatavi precēties. Normāli? Man tā nešķiet.
01.06.2016 14:55 |
 
Reitings 751
Reģ: 02.12.2015
Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām,

Kas vainas skritulenēm? :D :D
01.06.2016 15:08 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
mums taisniabs labad jasaka ar bijas kas lidzigs skritulenem...:-D
01.06.2016 15:14 |
 
Reitings 925
Reģ: 11.06.2012
Man gan skiet, ka PSRS un ari 90tie ir bijis loti smags laiks bernu un gimenes, ka vertibas, attistibai. PSRS laika vispar bija normali gan iekaustit, gan kliegt, gan apsaukat. Par kadu integretu sabiedribu var but runa? Un teva loma gimene?

Noteikti nepiekrītu. Bērnība man bija laimīga, tiešām ar prieku atceros kā ar kaimiņu bērniem caurām dienām spēlējāmies pagalmā. Arī ğimeniski momenti bija, kopīgi svēti utt. Bet nevaru iedomāties, ka es mainītu aizraujošās spēles ar vienaudžiem pret plastalīna lipināšanu ar mamu.
Un ğimenes vērtība tajos laikos bija daudz augstāka. Krāpšana mūsdienās nereti tiek uzskatīta par normu. Šķiršanās arī.
01.06.2016 15:19 |
 
Reitings 228
Reģ: 29.12.2015
Gandrīz visi bērnību atceras pozitīvi un katram liekas, ka viņa bērnība bija pati foršāka, tāpēc stāsti, ka manā bērnībā viss bija labāk, nav diez ko objektīvi.
Nekādu ģimenes vērtību kritumu gan es neredzu, man šķiet tieši otrādi - šobrīd bērni ir kļuvuši daudz nozīmīgāki un vecāki viņiem pievērš daudz vairāk uzmanību nekā kādreiz.
01.06.2016 15:25 |
 
Reitings 871
Reģ: 23.04.2014
Nelasīju visu visu diskusiju, bet, manuprāt, bērniem ir nepieciešama patstāvība, es vēlētos, lai mans bērns prot arī pavadīt laiku ar sevi un veidot kontaktu ar saviem vienaudžiem, nevis katru vakaru vai brīvdienas brauktu izbraukumos ar saviem vecākiem.


Lūk, par šo es piekrītu. Vajag,noteikti vajag, brīvdienās pavadīt kopā laiku, bet ziniet,kāpēc vairs nav bērnu pulcinu ārā? Jo bērni vienkārši nemāk draudzēties, nemāk sarunāties viens ar otru. Viņi var stāvēt viens otram blakus un nezināt,ko darīt. Visa tā plastelīna lipināšana, krāsošana utt. Tā bija! Krītiņi pa asfaltu, "sikretjiki"zemē ieraktie, no kastaņu lapām taisītās zivju asakas utt. Tas viss attīstīja sīko motoriku, tikai tagad tas viss ieguvis modernu nosaukumu un ir pasniegts kā mācība,bet agrak tas bija dabīgi,ar to pagalmā ar citiem berniem nodarbojās. Loti žēl,ka tagad nevar bērni tik droši ārā justies.

Es biju vairāk pati par sevi, ar pagalma bērniem kopā. Negribējās man mājās sēdēt galīgi. Ar savu bērnu grēkoju. Nevaru es sēdēt un lipināt,ja viņam ēst jāuztaisa vai trauki jāizmazgā. Esmu parasts ierindas darbinieks, kuram ir jāstrādā. Lipināšana ir eksta mūsdienās.
01.06.2016 15:36 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Par berniem gan toreiz domaja vairak. Simtiem bezmaksas pulcinu, sports, dejas, kori...skolenu pils...un aks vel vis tik ne. Tagad tikai par naudu! Un neverteja protams ne vienmer bet lielakotie ska s tev ir vecaki vai cik jusm naudas, bet kas esi tu!!!!!!!!
01.06.2016 15:50 |
 
Reitings 1677
Reģ: 19.04.2011
Es uzskatu, ka salīdzinājums, kad un kuros laikos bija labāk pavadīts laiks bērnībā, nav īsti iespējams.. Mazs bērns savu bērnību piedzīvo šeit un tagad, apstākļos, kādi tie ir, nevērtējot, kādā politiskajā iekārtā dzīvo. Bērna un pieauguša cilvēka skatījums par konkrēto laiku var nepārklāties, jo atšķiras atbildības līmenis. Nesen skatījos Gekas filmu par dīpīšiem jeb displaced persons, un tur arī vairāki no intervētajiem atzina, lai cik paradoksāli tas neizklausītos - bērnība viņiem saistās ar gaišām atmiņām, ar kopīgām bērnu sanākšanām, dejošanu, dziedāšanu u.c., kaut viņu vecākiem tas bija skaudrs laiks ar neziņu par nākotni. Bērnība politiskos aspektus neņem vērā...
01.06.2016 16:35 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
Jāatzīstas, ka es arī pilnīgi neizprotu, ko Tu biji domājusi ar šo tēmu :) bet man svarīgais šeit ir tieī bērna un vecāku emocionālā saite.
Te baigais uzsvars ir likts uz to, ka tagad datori, agrāk paslēpes. Tas ir ok, bet es piekrītu Salomei, ka emocionālais fons 90os un agrāk nav bijis tas labākais. Zinu tiešām retu ģimeni, kas iedziļinājusies bērnu emocionālajā un jutu pasaulē-pārsvarā ir bijis-neraudi, nav jau traki! puikas neraud! ej spēlējies, man nav laika!
Pašlaik eju kursos par bŗnu emocionālo audzināšanu un tur, kad uzdod jautajumus par foršākajām tradīcijām (nesskaitot svētkus), jēgpilnu laiku ar vecākiem, jūtu izrunāšanu, nevienai komentāri nebirst kā no pārpilnības raga.
Es centīšos un ceru, ka ari pasaule vairāk ieklausīties bērnos un izzināt, kāpēc spītējas, nevis tikai nolamāt, ka spītējas...
tā lūk...
01.06.2016 17:01 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Tu nedzivo LV!


Ta ka palabosim runa ir par LATVIJU! Ar visu izrietoso no vestures un ekonomikas viedokla.
01.06.2016 17:05 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits