Kad vīrs/draugs aiziet ar čomiem uz bāru...

Nesaprotu tās, kam ir nepieciešamība sūtīt n-tās ziņas un zvanīt vairākkārt, kad otrs ir aizgājis atpūsties. Mēs ar draugu parasti viens otram pasakam ar ko iesim un uz kurieni, pēc tā arī var nojaust vai mājās būs 22.00, 1.00 vai ap 5iem no rīta. Ja plāni pamainās, tad mājās palikušais tiek painformēts, lai lieki neuztrauktos, ja nakts vidū pamostas. Varu mierīgi draugam parastu ziņu WhatsApp nosūtīt, ko sūtītu jebkurā citā laikā, un, kad būs laiks un vēlēšanās, tad atbildēs. Pēdējo divu gadu laikā atceros tikai vienu reizi, kad viņam zvanīju, jo vajadzēja, lai mani aizved uz slimnīcu, tā nu viņš draugus atstāja bārā un brauca man pakaļ vēlu vakarā un visu nakti pie manis slimnīcā nosēdēja. Nevaru iedomāties situāciju, kad mani zvani tiktu ignorēti, var gadīties, ka nedzird, tad noteikti atzvanītu, bet tā kā nemēdzu zvanīt, lai meklētu kašķi (lasīt - noskaidrotu cikos būs mājās un taisītu skandālu, ja pa mājas durvīm netiek ienākts minūti pirms noteiktā laika), tad uz zvaniem tiek atbildēts vienmēr.
Bet var jau būt, ka mums tādu problēmu nav, jo nemēdzam apkārt vazāties ar vvz ko un nevienam no mums nav sajūta, ka būtu zem tupeles, ja otrs painteresējas par to kā iet.

Nevaru iedomāties situāciju, kad mani zvani tiktu ignorēti

Tāpēc jau arī nevari saprast tās, kurām it kā ir nepieciešamība sūtīt n-tās īsziņas un zvanīties. Nav jau runa par nepieciešamību kā tādu, bet gan elementāru cieņas izrādīšanu pret otro pusīti. Lai gan man attiecībās pieņemts rīkoties līdzīgi kā Tev, es tomēr saprotu tās meitenes, kurām nav palaimējies, tāpēc neizsaku tādas piezīmes kā nesaprotu tās, kam ir nepieciešamība sūtīt n-tās ziņas un zvanīt vairākkārt, kad otrs ir aizgājis atpūsties. :-|

man noveicies,draugs pa bāriem nestaigā :)

Agresīvā Grūtniece, es nesaprotu vajadzību un vēlmi otram sūtīt ziņas un zvanīties, kad cilvēks ir izgājis no mājas kopā ar draugiem, bet, ja tas tiek darīts katru reizi un vairākkārt vakara gaitā, tad saprotu kāpēc tie zvani tiek ignorēti. Man arī traucētu, ja ik pa stundai būtu jāatskaitās par to kur esmu, ar ko un kad būšu mājās.

Nav jau runa par nepieciešamību kā tādu, bet gan elementāru cieņas izrādīšanu pret otro pusīti.

Manuprāt elementāras cieņas izrādīšana ir, kad viens pasaka uz kurieni un ar ko kopā ies un otrs ļauj tam pirmajam pavadīt laiku ar draugiem bez nemitīgas tramdīšanas.

Ne vienu vien reizi meitenes šeit aprakstīja situāciju, kad vīrietis vienkārši pazūd. Arī man bijušas attiecības, kurās vīrietis aizejot tusēties, nepasaka, kur dodas vai pazūd uz ilgāku laiku kā teicis. Tagadējās attiecībās neviens nevienu netramda. Neesam tusētāji, bet vienmēr pasakam otram kur dodamies un aptuveni uz cik ilgu laiku. Ja tas laiks tiek pārkāpts, aizsūtam vienkārši īsziņu. Un interesanti, ja jau es esmu pieskaitāma pie tām histēriķēm un vajātājām, jo iepriekšējās attiecībās aiz uztraukuma arī zvanījos un rakstīju īsziņas, kāpēc tagad pēkšņi no zila gaisa man nav vajadzības to darīt un ļauju cilvēkam atpūsties!? JO otrā pusīte mani ciena un neliek man satraukties nevis jābūt baigajam vecim, kuram nav jāatskaitās.

Varbūt vienkārši ir jāpārtrauc tādas attiecības, kurās nav cieņas un var tā vienkārši aiziet un pazusts uz nenoteiktu laiku. Zvanīšanās un trobelēšana nelīdzēs pilnīgam pofigismam.

Neiedziļināšos attiecībās, kur meitenes/sievietes neciena pašas sevi un ļauj vīrietim pret viņām izturēties ar necieņu, šādas peieredzes nav un ceru, ka nekad arī nebūs, bet šajās attiecībās problēma nav neatbildēšana uz telefona zvaniem.. Runāju tikai par tām, kam patīk pārmērīgi kontrolēt, nelikt mierā un taisīt histērijas, ja netiek atbildēts uz trešo telefona zvanu vakara gaitā.

Es, piemēram, nespēju iedomāties,ka mans mīļotais iedomătos aiziet ar draugiem man neko nesakot, pārrasties nakts vidū un vēl saukt mani par zāģi, jo esmu dusmīga, ka ignorēja zvanus. Nezinu, varbūt nenopietnās attiecībās tas ir ok, vai ja meitene sevi neciena un tic, ka viņa ir histēriķe iztraucējot nabadziņu dzerot bārā ar savu zvanu

vajag vadīties pēc principa - kā es justos, ja mēs būtu mainītās lomās.

Man liekas, ka šis ir ļoti labs punkts, pēc kā vadīties. Jo mani, piemēram, NENORMĀLI kaitina, ja draugs man zvana, kad esmu meiteņu ballītē vai klubos (un viņš mēdz tā darīt). Tāpēc jau es izeju ar meitenēm, lai sajustos single. Es nelaižu pa kreisi, nedalu numurus, nepļāpāju visu vakaru un nedejoju ar citiem utt, bet man vajag to sajūtu, ka es izeju no mājas, aizveru durvis un esmu brīva, jo es vispār esmu ļoti, ļoti brīvību mīlošs cilvēks. Ka es varu atnākt 2os un varu atnākt 6os. Varu aizklīst paēst un paskatīties saullēktu ar meitenēm. Un zinot savas vēlmes, tāpēc es ļauju arī vīrietim taisīt savus single vakarus ar čaļiem, nezvanoties un nesēžot pie rokas un nesakot: "Nu, varbūt nevajag vairāk dzert.." vai "Esmu nogurusi/man garlaicīgi/nāk miegs, ejam mājās. Iiiilgi vēl?" vai "Kas jūs stulbi esat?! "(kad viņi grib darīt stulbības). Esmu sapsihojusies tikai tajās reizēs, kad viņš nav mājās pēc iepriekšējās nakts 12 pa dienu vai vēlāk, jo tad es tīri drošības apsvērumu dēļ uztraucos, jo nezinu, kur gulējis/attapies/nav attapies.
Un nevajag teikt, ka tad nevajag būt attiecībās. Cilvēki ir dažādi un ar dažādām vajadzībām pēc personiskās brīvības/dažādiem izklaidēšanās veidiem utt. Citi būs mierīgāki, enerģiskāki, ģimeniskāki, citi nē. Un ekspresīviem, outgoing pāriem individuālistiem, kuri vēl nav nobrieduši baltam žodziņam un bērnu bariņam šī "brīvlaišana" ir laba iespēja saglabāt attiecības, kurās divi mīloši cilvēki ir viens otru atraduši ātrāk nekā varbūt bija plānots.

So.so man jau skiet, ka visa jautajuma jega bija par to ka tisam tiek ignoreta un nerespekteta, acim redzot sis nav no jusu gadijumiem, kad abi milat brivibu un esat abpuseji apmierinati un cienat viens otru.

:-D:-D:-D:-D

Tāpēc jau es izeju ar meitenēm, lai sajustos single

wtf?

Jūs jaucat vienā katlā divas lietas - pārmērīgu kontroli un rēķināšanos ar otru cilvēku. Ja cilvēks visu liku zvanās un baksta, lai gan viss ir skaidrs - kur aizgājis, uz cik ilgu laiku - tā ir kontrole. Bet, ja cilvēks apzināti liek otram uztraukties, pazūdot bez pēdām - tā ir nerēķināšanās. Tādiem cilvēkiem jābūt brīviem.