Ziniet, var notikt jebkas. Vienā brīdī cilvēks ir, otrā nav. Draudzenei puisis arī bieži tā darīja. Aizgāja uz garāžu kaut ko padarīt, pazuda uz 3 dienām. Ne sazvanīt, neko. Ja šādā gadījumā meiteni, kura sēž mājās noraudājusies, jo nevar ne sazvanīt, ne atrast - bija izskraidījusi visas iespējamās tusiņu vietas-, sauc par zāģi un histēriķi, tad es nezinu pat, vai ir jēga diskutēt. Normālās attiecībās ir tikai pieņemts, ka, ja ir teikts, ka būs tad vai tad, tad var uzrakstīt sms, ka kavēsies. Neviens jau nezāģē tāpat vien. Es vairāk pati nekad negribētu būt attiecībās, kad mani neciena. Jā, lielā kontrolētāja esmu, kas tikai palūdz, lai, ja nu kas, uzraksta. Ziniet, cik forši visu nakti ir negulēt, jo uzraksta, ka ir iebraucis grāvī, bet pēctam vienkārši pazūd. Vienreiz var iebraukt un izlīst ārā sveiks un vesels, bet nav teikts, ka tas notiks vienmēr. Tās ir vienkārši neaprakstāmas emocijas, ka visu nākamo dienu pat nevari viņu sazvanīt.
Nevajag krist krāgā, ja puisis par to brīdina, ka kavēsies. Tas nav pareizi. Bet, ja vienkārši pazūd, neatbild... Tas nav veselīgi, tā ir necieņa pret otru. Dzīvē var visādi notikt.