mana ir diezgan paklausīga un apzinīga , cik nu viņas vecumā var būt, no spēļu laukuma ārā nebizo + ir tas , ka Ziedoņdārzā ir spēļu laukums mazākiem bērniem , kur nav milzu slidkalniņš , karuseļi un šūpoles ir nostāk , lai neiebliež pa pieri :) Mana uz ielas krīt nu ļoti reti , nu tiešām , ja kur aizķeras , bet viņa to laukumu šķiet ar ciet acīm izskrietu.
Ja man ir jāstrādā , mājās to izdarīt ir pagrūti , bet mana meita var 30 min un pat vairāk krāmēties ar guaš krāsām, tad padaram ko kopā , varu iziet pagalmā drukāt , tad meita zīmē ar krītiņiem vai spēlē bumbu , viņai ārā vispār nav vajadzīga mana uzmanība , pagalms slēgts tākā nekur pazust nevar. Ja ņemu pauzes un veltu 100% uzmanību tad viss ir smuki. Protams viņa var iespītēties , bet man vieglāk ir piekāpties nekā kašķi taisīt neparko . Vēl man patīk strādāt kafūžos , tur meita , kamēr paēd , tad kamēr paspēlējas jau kāda 1,5 h būs pagājusi.
Vēl man ir tādi kā puņķi krāsaini , ar tiem viņa arī var spēlēties ilgi , bet nu jā es mērķtiecīgi gāju uz to , lai meita mācās sevi izklaidēt pati , tas ka mamma ir blakus nenozīmē , ka mēs spēlēsimies visu laiku , kā tad es uz wc un pīpēt aiziešu vai suni izvedīšu ārā. Tik nepārproti , es neatsaku uzmanību es mācu sadalīt laiku. Meita zin , ja es saku mazliet vēlāk , tad pēc neilga laika mēs spēlēsimies , bet ja ir jāpagaida , tad zin , ka pat ja uztaisīs scēnu , nekas nemainīsies , tapēc iet darīt savas lietas . Galvenais ir turēt savu vārdu un tad visu var sarunāt , 2 gadi manā skatījumā ir paliels bērns ar ko ne to vien var sarunāt .