Apple_pie un Artemzija, atļaušos jums abām atbildēt vienā piegājienā, jo jautājumi nāca vienlaicīgi. :) Es domāju, ka tas ir saistībā ar manu personību. Pati visu dzīvi esmu bijusi nemiera gars, nekad neesmu spējusi dzīvot sakārtotu, daudz maz mierīgu dzīvi, jo vienmēr esmu kaut kur skrējusi, tā teikt, lidinājusies pa mākoņiem un to turpinu darīt arī tagad, kad cipars jau pietuvojas trešajam gadu desmitam. Ilgi neesmu spējusi uzturēties vienā vietā, tāpēc esmu mainījusi dzīvesvietas neskaitāmas reizes, drīzumā atkal grasos doties uz citu valsti. Tā teikt, sirdī esmu trakais bohēmists un dzīvoju savā mākslas pasaulītē. Saprotu, ka bērns nekādā veidā nav traucēklis, taču es esmu šausmīga egoiste, tāpēc es negribētu būt sieviete, kura nespēj pienācīgi parūpēties par savu bērnu. Man patīk ucināties ar radu un draugu bērniem, šķiet, tāda iespēja man savā ziņā dod to piepildījumu, tāpēc nejūtos slikti, ka man nav pašai savējo. :)