Es arī uzskatu, ka ir dīvaini, ka tik daudzas mūsdienās nevēlās bērnus. Bet es nenosodu galu galā. Vienkārši man liekas pašsaprotami, ka es vēlos, lai pēc manis uz pasaules kaut kas paliek. Es vēlos sniegt kādam šo mīlestību un arī dabūt atpakaļ. Būtu forši radīt kaut ko, kas ir tikai manis un mana mīļotā cilvēka radīts. Kaut kas tik ļoti kopīgs. Vecumdienās gribu auklēt arī mazbērnus. Vispār man arī liekas, ka lielākā daļa sieviešu, kas bērnus nevēlās vienkārši nav līdz galam pārliecinātas gan par sevi, gan par savu partneri. Dažām tas pat ir vairāk kā mūsdienu mode būt par neatkarīgu sievieti-dzīvot tikai sev, nedzemdējot vispār vai dzemdējot pēc 30, kad slimību risks ir lielāks. Bet katram jau savs. Kādam mans viedoklis liksies stulbuma kalngals. Galvenais, lai cilvēks laimīgs ar savu izvēli.