Diskusiju nelasīju, bet problēma komiska. Vai arī es vienkārši līdz galam nesaprotu.
Tu būtu tīrījusi māju arī tad, ja viņš būtu mežā strādājis. Tad kāpēc tu tik ļoti pēkšņi dusmojies par to, ka tev bija jātīra dzīvoklis?
Tas tāds jauns attiecību modelis - "es darīšu kaut ko tikai tad, ja tu arī kaut ko darīsi"?
A kā tad, ja būtu viena? Nekad netīrītu dzīvokli un dzīvotu cūkkūtī, jo nav drauga, kas tikmēr arī kaut ko strādātu?
Uzskatu apvainošanos par to, ka iztīrīji mājas par nepamatotu.
Savukārt, ja esi apvainojusies par to, ka viņš aizbrauca prom un atpūtās, nevis gāja mežā, tad tu vienkārši esi ļoti īpaša no realitātes atrauta dāma - ir tādi lauku darbi, kur laikapstākļi var izjaukt plānus. Un ko, tad visu vakaru pavadīt pie televizora puisim, kam apkārt dzīvo jaunības draugi, kuri piedāvā satikties, padzert alu (vai nu ko tur dzer) un viņš var labi pavadīt laiku - BET NEDRĪKST, jo draudzene apvainosies? Par ko tieši?
Un 2 vakarus doties ar draugiem tikties, mazliet iedzert - nav alkoholisma augstākā pakāpe (ja pareizi saprotu, tad puisis tikai iedzēris, nevis koduši diennaktīm).