Viņam būtu jāatdod pabalsta nauda, ko viņa darba devējs pirms tam iemaksāja budžetā lielākā apjomā (ja tie bija 12 mēneši), nekā viņš var saņemt, un jāatsakās no dzīvokļa par labu dzīvei uz ielas vai kādā mazdārziņā un brīvprātīgi jānomirst nosalstot, lai vienam beibukam būtu piepildīta taisnīguma sajūta? Viņš tak nav galīgi prātu izkūkojis un tikai rīkojas tās likumdošanas noteiktā kārtībā, kuras izstrādē beibukam bija iespēja piedalīties, tāpat kā bija iespēja ievēlēt tādus savus likumdevēju pārstāvjus, kuri izstrādā normatīvos aktus atbilstoši tieši beibuka taisnīguma principiem.
Mūsu ģimenei, piemēram, bija parāds par dzīvokli, līdz ar to nevarēja būt maznodrošināto statuss, nekādu brīvpusdienu skolā un protams vispār skolā neko neēdu. Kad paliku bez darba, sapratu, ka bezdarbnieka pabalsts man vispār nekāds nepienākas, jo VID ir kaut kāds gļuks sistēmā, ka vēl joprojām skaitos mammai apgādājamais, lai gan šim statusam bija jāpazūd ar to brīdi, kad sāku strādāt un tas jau bija vidusskolas laikā. Pirms tam vēl bija gļuks ar bērnu pabalstiem tādēļ, ka mēs no Krievijas. Un par Krieviju ir vēl atsevišķs stāsts - pabalstiem bija jānāk no turienes, bet starp valstīm nebija līgums. Tad vienā dienā 2005. gadā saņēmām visus pabalstus reizē 92 lati pa daudziem gadiem salasījās, pieliku iekrāto naudu un nopirku monitoru :D Tā sanāk, ka no Latvijas valsts neko nekad necik nav saņēmuši, paši kaut kā bez jebkādas netaisnības sajūtas.
Tā kā viņš saņem vairāk kā citi, bet ir arī tādi, kuri godīgi maksā tos ~ 45% no algas budžetā, bet kuri nemaz nevar ne vienu centu nekad saņemt, tādēļ par budžetu nevajadzētu uztraukties, viss izlīdzinās.